Paplašinātā meklēšana
Meklējam tēlija.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (79):
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- hrotoplasts Ādas epitēlija šūna.
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- epithelom Audzējs, kas attīstās no dziedzeru un segkārtas epitēlija, pa daļai arī no saišķaudiem.
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
- hemangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija.
- limfangioendotelioma Audzējs, kas attīstījies no limfvadu endotēlija.
- peritelioma Audzējs, kas cēlies no peritēlija.
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām.
- endotelioma Audzējs, kas sastāv no endotēlijam līdzīgām šūnām vai sākas no limfvadu, sīko asinsvadu vai serozo dobumu endotēlija.
- fibroepitelioma Audzējs, kas sastāv no epitēlija un fibroziem elementiem.
- mezolepidoma Audzējs, kas sastāv no persistējoša embrionālā mezotēlija audiem.
- adenomioma dzemdes audzējs, kas sastāv no dziedzerepitēlija un gludās muskulatūras audiem
- cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- karcinomatoīds Eksperimentālajā onkoloģijā epitēlija proliferācija inducētās papillomās, kas nepāriet uz apkārtējiem audiem.
- teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs.
- endoteliīts Endotēlija iekaisums.
- endotelīts Endotēlija iekaisums.
- endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- endotelioze Endotēlija šūnu hiperplāzija.
- epitelioģenēze Epitēlija attīstīšanās vai proliferācija.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- hipoderma Epitēlija slānis, kas atrodas zem dažu posmkāju hitīna skeleta.
- maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
- epitelizācija Epitēlija veidošanās; pārklāšanās ar epitēliju.
- actinomyces Fakultatīvi anaerobu aktinomicēšu ģints, kas parazitē zīdītāju epitēlijaudos.
- mioepitēlijs Gludie muskuļaudi, kas cēlušies no epitēlija.
- epitelīts Gļotādas epitēlija iekaisums un hiperplāzija.
- kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
- timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
- Triteleia hendersonii Hendersona tritēlija.
- kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām.
- Triteleia ixioides iksijziedu tritēlija.
- Pycnothelia papillaria knupjveida piknotēlija.
- desmosomas Kontaktstruktūras starp blakusšūnām dzīvnieku organismā, sevišķi labi izveidotas epitēlijaudos.
- dzimumlocekļa papiloma labdabīgs epitēlijaudu audzējs, kas fimozes gadījumā veidojas priekšādiņas maisā.
- epitelioma Labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no epitēlijaudiem.
- epitelioīds Līdzīgs epitēlijam.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
- horioepitelioma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstījies no epitēlija, kurš sedz horija bārkstis.
- adenomiosarkoma ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no dziedzerepitēlija un gludās muskulatūras audiem
- adenokarcinoma Ļaundabīgs dziedzerepitēlija audzējs.
- hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
- aeroepitēlijs Mata serdes epitēlija šūnas, kurās ir gaiss.
- endotelioblastoma Mezenhimāls audzējs no endotēlija šūnām.
- disgerminoma Olnīcas vai sēklinieka ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no nediferencēta dīgļepitēlija.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu.
- laktocīts Pienšūna, krūts alveolu epitēlija dziedzeršūna, kas sekretē pienu.
- pycnothelia Piknotēlijas.
- eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās.
- radzenes erozija radzenes virsējo slāņu vai arī tikai epitēlija defekts, kas rodas pēc nelieliem acu ievainojumiem, kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma ietekmē.
- rhoipteleaceae Ropitēlijaugu dzimta.
- dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
- Triteleia laxa skrajā tritēlija.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
- intraepiteliāls Tāds, kas atrodas starp epitēlija šūnām.
- subepiteliāls Tāds, kas atrodas zem epitēlija.
- rodofilakse Tīklenes pigmentepitēlija īpašība aizsargāt vai atjaunot rodopsīnu.
- triteleia Tritēlijas.
- endarterektomija Trombozētas artērijas organizēta tromba un tā apkārtnes endotēlija izgriešana.
- amficīts Viena no endotēlija šūnām, kuras aptver nervu šūnas cerebrospinālajos ganglijos; kapsulas šūna, pavadītājšūna.
- sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs.
- somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
- limforetikuloze Vispārēja hroniska slimība ar limfmezglu palielināšanos un folikulu hiperplāziju; folikuli sastāv no cieši sablīvētām lielām retikuloendotēlija šūnām.
- kutikulārviela Zooloģijā vienslāņainā epitēlija atdalīta viela, kas sacietē un sedz epitēliju.
- otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu.
- koloidīns Želatīnveida viela, epitēlija koloīdās deģenerācijas produkts.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tēlija.