Paplašinātā meklēšana
Meklējam sund.
Atrasts vārdos (29):
- sund:1
- sundi:1
- sunds:1
- sundaka:1
- sundaks:1
- sundega:1
- sunduks:1
- sundurs:1
- sundieši:1
- Ēresunds:1
- Hadsunda:1
- Igesunda:1
- Osundens:1
- Ēgersunda:1
- Foresunda:1
- Harpsunda:1
- Holmsunda:1
- Askersunda:1
- Estersunda:1
- Haugesunda:1
- Kvanasunda:1
- Norsundeta:1
- Brennesunda:1
- Kalmarsunds:1
- Nerresundbī:1
- Ukselesunda:1
- alsundznieki:1
- Stēnungsunda:1
- Frederikssunda:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (13):
- Ēresunns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
- Ēresuns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
- Zunds Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
- Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
- Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas.
- Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m.
- Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
- Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
- Štrālzunde Pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.).
- lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum").
- Dānijas šaurumi šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, ietver Lielo un Mazo Beltu, Ēresundu, Kategatu, Skageraku.
- madurieši Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
- Kullene zemesrags Zviedrijā, Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, Ērsunda šauruma ziemeļaustrumos.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sund.