Paplašinātā meklēšana
Meklējam spora.
Atrasts vārdos (128):
- spora:1
- sporas:1
- oospora:1
- sporades:1
- sporaiņi:1
- sporaugi:1
- diaspora:1
- ilgspora:1
- isospora:1
- zoospora:1
- bisporas:1
- oosporas:1
- cytospora:1
- eksospora:1
- endospora:1
- hemispora:1
- horispora:1
- linospora:1
- megaspora:1
- merispora:1
- monospora:1
- pitospora:1
- pleospora:2
- pleospora:3
- pleospora:1
- zigospora:1
- dižsporas:1
- izosporas:1
- zoosporas:1
- sporangijs:1
- sporaņģijs:1
- acarospora:1
- artrospora:1
- cercospora:1
- chorispora:1
- gimnospora:1
- glenospora:1
- hercospora:1
- hormospora:1
- makrospora:1
- microspora:1
- mikrospora:1
- miksospora:1
- naemospora:1
- nigrospora:1
- statospora:1
- tetraspora:2
- tetraspora:1
- thekospora:1
- askusporas:1
- autosporas:1
- citosporas:1
- eksosporas:1
- endosporas:1
- klejsporas:1
- polisporas:1
- sporangiola:1
- cryptospora:1
- diktiospora:1
- melanospora:1
- monatospora:1
- peronospora:2
- peronospora:1
- rhabdospora:1
- sclerospora:1
- spongospora:1
- trachyspora:1
- akarosporas:1
- cerkosporas:1
- ciklosporas:1
- karposporas:1
- piknosporas:1
- rabdosporas:1
- teliosporas:1
- tetrasporas:1
- trihosporas:1
- uredosporas:1
- hlamidospora:1
- microbispora:1
- physalospora:1
- rafidiospora:1
- rhynchospora:1
- stagonospora:1
- strangospora:1
- aleirisporas:1
- aplanosporas:1
- blastosporas:1
- dzeloņsporas:1
- ecīdijsporas:1
- heterosporas:1
- pleosporales:1
- sīksporainis:1
- enhematospora:1
- hanseniaspora:1
- asinssporaiņi:1
- bazīdijsporas:1
- dzeļsporainis:1
- gļotsporainis:1
- hlamidosporas:1
- konīdijsporas:1
- pleosporaceae:1
- pleosporaceae:2
- starsporainis:1
- teleitosporas:1
- tetrasporales:1
- zoosporangijs:1
- leucocytospora:1
- micromonospora:1
- micropolyspora:1
- acarosporaceae:1
- ballistosporas:1
- megasporangijs:1
- merosporangijs:1
- microsporaceae:1
- muskuļsporaiņi:1
- peronosporales:1
- tetrasporaceae:1
- sporangijsporas:1
- gymnosporangium:1
- makrosporangijs:1
- melanosporaceae:1
- mikromonosporas:1
- mikrosporangijs:1
- peronosporaceae:1
- stilosporangijs:1
- sporangijpelējums:1
- pseudoperenospora:1
- streptosporangium:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (226):
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
- Sarcocystis tenella aitu muskuļsporainis.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
- Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms.
- piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās.
- alija Apzīmējums ebrejiem, kuri no diasporas atgriežas savā vēsturiskajā dzimtenē; reemigrācija.
- ilgspora Ar biezu apvalku pārklāta spora.
- dzeloņsporas Ar dzeloņveida izaugumiem klātas sporas.
- haemosporidia Asinssporaiņi.
- babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem.
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas.
- pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas.
- melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
- hamofiti Augi, kuru diasporas pārziemo sniegā.
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
- bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām.
- megasporangijs Augstāko augu orgāns, kurā attīstās megasporas.
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
- sporogons Augu bezdzimumpaaudze, kas producē sporas; sporofīts.
- sūnas Augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna.
- sporofīts Augu paaudze, kas producē sporas.
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
- bumbieru-kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae").
- bazīdijsporas Bazīdiju sēņu un ķērpju sporas.
- eksospora Bezdzimuma vairošanās spora, kas rodas sēnes hifas vienā galā pumpurošanās ceļā.
- konīdijas Bezdzimuma vairošanās sporas (sēnēm).
- Pittosporum crassifolium biezlapainā pitospora.
- gimnospora Bioloģijā kaila spora vai dīglis.
- apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora").
- palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- cercospora Cerkosporas.
- cytospora Citosporas.
- Sarcocystis miescheriana cūku muskuļsporainis.
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā.
- peļastes čiekurene čiekureņu ģints suga ("Baeospora myosura").
- shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos.
- megasporofils Daudzu augstāko augu pārveidojusies lapa, uz kuras attīstās megasporangijs.
- hlamidospora Dažu mikroskopisko sēņu vairošanās orgāns; spora, kas ieslēgta divos apvalkos.
- ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
- aleirisporas Dažu sēņu sporas, kas veidojas tieši no hifām un no tām neatdalās.
- cnidosporidia Dzeļsporaiņi.
- henneguya Dzeļsporaiņu tipa ģints.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- klejsporas Endosporu veids daudzām aļģēm un zemākām sēnēm, kas kustas ūdenī ar vicu palīdzību; zoosporas.
- Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
- tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas.
- etalijs Gļotsēņu kopaugļķermenis, kas veidojas saplūstot vairākiem sporangijiem.
- plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- myxosporidia Gļotsporaiņi.
- myxobolus Gļotsporaiņu klases ģints.
- Ikru henēgija gļotsporaiņu suga ("Henneguya oviperda").
- plaužu miksobola gļotsporaiņu suga ("Myxobolus bramae").
- Sarcocystis blanchardi govju muskuļsporainis.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
- askusporas Haploidālas sporas, kuras veidojas asku sēņu vairošanās procesā.
- makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora.
- mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
- plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas.
- tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
- piknīda Ieapaļš veidojums ar atveri augšdaļā, kur veidojas daudzu sēņu un ķērpju bezdzimuma sporas.
- bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas.
- akineta Ilgspora, kas veidojusies no aļģes veģetatīvās šūnas.
- dzeltenā inermīzija inermīziju sēņu ģints suga ("Byssonectria fusispora").
- asks Īpašs asku sēņu orgāns, kurā pēc apaugļošanās norisinās mejoze un veidojas haploidālas sporas (askusporas).
- stilosporangijs Īpašs zigomicēšu sporangijs, kurā veidojas ļoti daudz sporu.
- isospora Isospora gondii - toksoplazmas "Toxoplasma gondii" nosaukuma sinonīms.
- Pittosporum tobira Japānas pitospora.
- asporogēns Kas cēlies bez sporām; kas nerada sporas.
- konīdijsporas Konīdijas - daudzu sēņu bezdzimumvairošanās sporas.
- sors Kopiņa, kas sastāv no sporangijiem, kurus sedz seglapa (indūzijs).
- listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
- šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- sporofils Lapa, uz kuras ir sporangiji ar sporām.
- čiekurene lapiņu sēņu ģints ("Baeospora").
- sporicīds Līdzeklis, kas iznīcina sporas; sporicidus, a, um, adj.
- makrokonīdija Liela vārpstveida daudzšūnu spora, bieži sastopama dažādos dermatofītos.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- bradzots Ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi.
- megaspora Makrospora.
- enhematospora Malārijas parazīta spora eritrocītā.
- mikrokonīdija Maza eksospora dažām dermatofītu sugām.
- tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
- ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas.
- statospora Miera stāvoklī esoša spora, snaudspora.
- augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
- mikrosporoģenēze Mikrosporas, arī vīrišķā gametofīta attīstība.
- heterosporas Morfoloģiski un fizioloģiski atšķirīgas sporas.
- sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- sarcocystis Muskuļsporaiņi.
- govju muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis blanchardi").
- cūku muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis miescheriana").
- aitu muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis tenella").
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
- autosporas Nekustīgas dažu aļģu sporas, kas bezdzimumceļā veidojas mātšūnā.
- peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas.
- sporīdijas Nelielas sporas, kas veidojas no promicēlija.
- sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu.
- hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
- kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
- cerkosporas nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma demāciju dzimtas ģints ("Cercospora"), parazitē uz augu lapām, stumbriem, augļiem, \~1270 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
- rabdosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Rhabdospora"), saprofīti uz augu stulbājiem un zariem, retāk uz lapām, \~150 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
- nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints.
- bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
- oidijas Ovālas parazitāro miltrasas sēnīšu bezdzimuma vairošanās sporas (konīdijas).
- ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
- indūzijs Paparžaugu lapas epidermas izaugums, kas pārklāj sporangijus un to grupas.
- staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
- sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
- pilulārija Paparžu nodalījuma marsileju dzimtas ģints ("Pilularia"), sīks purvu un ūdeņu augs ar pavedienveida lapām un maziem, apaļiem sporaugiem; Latvijā 1 suga.
- sporokarps parasti slēgts kapsulas veida pārveidojums dažiem paparžaugiem, kurā atrodas un nogatavojas sporas.
- henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya").
- miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium").
- miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus").
- gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti.
- starsporainis parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase ("Actinomyxidia").
- dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos.
- mikrosporofils Pārveidojusies auga lapa, uz kuras attīstās mikrosporangiji.
- makrosporofils Pārveidota augu lapa, uz kuras attīstās makrosporangiji.
- peronospora Peronosporas.
- pittosporum Pitosporas.
- tobira Pitosporu suga - Japānas pitospora ("Pittosporum tobira").
- indozijs Plīvurs, neliels izaugums paparžu lapu virspusē, sedz sporangiju kaudzītes (sorusus).
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas.
- rhabdospora Rabdosporas.
- sporangiola Reducēts sporangijs, kurā attīstās mazāk sporu.
- hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem.
- ecīdijsporas Rūsas sēņu divkodolu sporas, kas attīstās šo sēņu micēlija veidotā kausveidīgā tvertnē.
- aecidium Rūsas sēņu kausveida tvertnes, kas satur rindiņās apvienotas ecīdiju sporas.
- ecīdija Rūsas sēņu micēlija veidota kausveidīga tvertne, kurā attīstās divkodolu sporas - ecīdijsporas.
- uredosporas Rūsas sēņu vasaras sporas.
- spermāciji Rūsas un asku sēņu sporas, kas attīstās spermogonijā.
- spermogonijs Rūsas un asku sēņu veidojums, kurā attīstās sporas.
- karposporas Sārtaļģu sporas, kas veidojas no zigotas.
- dzeltenkāta saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota magnispora").
- ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
- putekšņi sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; ziedputekšņi.
- merispora Sekundāra spora, kas radusies, sporai daloties.
- stobriņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēne.
- bazīdijs Sēnēm sporu nesēju pavedienu gali, kur attīstās un nošņorējas nedaudzas ārējas sporas.
- gastromicētes Sēnes ar slēgtu, gk. lodveidīgu augļķermeni, kurā veidojas sporas (pie šās sēņu klases pieder pūpēži).
- augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja.
- stobriņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedobumi, kuros veidojas sporas.
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
- raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti.
- zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām).
- hlamidosporas Sēņu sporas ar biezu apvalku: rodas daloties hifām.
- sporangijsporas Sēņu sporas, kas attīstās sporangijos (atšķirībā no konīdijsporām, kas veidojas uz konīdijnesējiem).
- zoosporangijs Sēņu un aļģu veģetatīvais orgāns, kurā veidojas zoosporas.
- peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis.
- microsporidia Sīksporaiņi.
- nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu.
- strobils Skujkoku sporas veidojoša vārpiņa; šādu vārpiņu sastats izveido čiekuru.
- piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm.
- šaurlapu pitospora smalklapu pitospora.
- Pittosporum tenuifolium smalklapu pitospora.
- sporonts Sporaiņa šūna, kas veido sporas incistējoties un tad daloties.
- malārijas plazmodiji sporaiņu klases vienšūņi - asiņu parazīti, kas izraisa malāriju.
- telosporīdijas Sporaiņu tipa (klases) vienšūņi ("Telosporidia") pie kuriem pieder gregarīnas, kokcīdijas un asinssporaiņi.
- makrosporangijs Sporangijs, kurā attīstās makrosporas jeb megasporas, megasporangijs.
- mikrosporangijs Sporangijs, kurā attīstās mikrosporas.
- sori sporangiju kopas uz paparžu lapām.
- tetraspora Sporas, kas sporangijā veidojas pa četrām.
- bisporas Sporas, kas sporangijā veidojas pa divām.
- endosporas Sporas, kas veidojas slēgtos orgānos (piem., sporangijos, askos) un ārējā vidē nonāk, tiem atveroties vai sabrūkot.
- polisporas Sporas, kas veidojušās sporangijā ar daudzām sporām.
- sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas.
- sporofills Sporu lapa, paparžaugiem tā lapa (vēdeklis), kas attīsta sporas, bet augstākiem augiem augļlapa vai putekšlapa.
- sporulācija Sporu veidošanās; sporu izsviešana no sporangija, ko novēro dažos augos.
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
- plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs.
- likopodijs staipekņu sporas, ko lieto medicīnā dzeltena pulvera veidā.
- actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase.
- elateras Sterilas, parasti lentveidīgas šūnas sporangijos, kuras veicina sporu izbiršanu un izplatīšanos.
- Stemphylium botyrosum sugas "Pleospora herbarum" anamorfa.
- peronospora Šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas.
- tetraspora Šīs dzimtas ģints ("Tetraspora").
- ustilāga Šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
- Thekospora pada šīs ģints sugas "Thekospora aerolata" nosaukuma sinonīms.
- likopodijs šīs sporas izmanto arī slīpēšanai, veidošanai, pirotehnikā
- mikrosporidiozes Šūnu parazītu - sīksporaiņu ierosinātas slimības, ar ko slimo gk. posmkāji; Latvijā izplatītākā ir bišu nozematoze.
- heterospors Tāds, kam ir dažādas sporas.
- vienādsporu Tāds, kam ir vienāda lieluma sporas (par augiem).
- homosporisks Tāds, kas ražo tikai viena veida sporas.
- heterospori augi Taksoni, kam veidojas vairāku tipu sporas.
- paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem.
- zaķu tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis phlyctidiospora").
- konringija Tīrumkāpostiņš - krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora").
- microspora Ulotrihu rindas dzimtas "Microsporaceae" ģints.
- hormospora Vairākas zilaļģes sporas, kas ietvertas kopējā biezā apvalkā.
- soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2).
- arhesporijs Viena vai vairākas šūnas, no kurām sporaugiem attīstās sporas, bet ziedaugiem makros poru vai mikrosporu mātšūnas - oogoniji un spermatogoniji.
- izosporas Vienāda lieluma sporas (raksturīgas dažiem paparžaugiem).
- monospora Vienīgā spora, kas veidojas sporangijā.
- sterigma Viens no bazīdiju vai konīdijnesēju izaugumiem, uz kuriem attīstās sporas.
- oospora Vienšūnas spora, kas attīstās no apaugļotas olšūnas dažu aļģu un zemāko sēņu oogonijā.
- sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs.
- Pittosporum undulatum viļņainā pitospora.
- tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
- tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
- teliosporas Ziemojošas melnplaukas sēņu sporas.
- teleitosporas Ziemojošas rūsas sēņu sporas.
spora citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV