Paplašinātā meklēšana
Meklējam sorbcija.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (78):
- barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu.
- tumšais miglājs absorbcijas miglājs.
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe.
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- dendrofagocitoze Deģenerētu astrocītu fragmentu absorbcija mikroglijas šūnās.
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus.
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
- kodolu magnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kurās ir paramagnētiski atomu kodoli.
- uleritēma Eritematoza ādas slimība ar rētu veidošanos pēc infiltrata resorbcijas.
- absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^.
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās.
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
- ekstinkcija Gaismas plūsmas vājināšanās atmosfērā gaismas izkliedes un absorbcijas dēļ.
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus.
- oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- radiospektroskops Ierīce radioviļņu absorbcijas noteikšanai.
- akustiskais interferometrs ierīce, kurā izmanto skaņas viļņu interferenci, lai noteiktu skaņas ātrumu un absorbcijas koeficientu šķidrumos un gāzēs.
- skatēmija Intestināla toksēmija, kas rodas, ja notiek zarnu toksisko pūšanas produktu absorbcija.
- montmorilonīts Izplatītākais smektītu grupas māla minerāls ar lielu adsorbcijas un uzbriešanas spēju.
- jonsorbcija Jonu absorbcija.
- osteanabroze Kaula absorbcija vai atrofija.
- osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula.
- hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu.
- absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus.
- lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās.
- smektīti Māla minerālu grupa, kam piemīt liela sorbcijas un uzbriešanas spēja, izplatītākais minerāls montmorilonīts.
- ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- ceolīti Minerālu grupa, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti ar ļoti lielām sorbcijas un jonu apmaiņas spējām.
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus.
- refrakcijas koeficients optiskā starojuma izplatīšanās ātrumu attiecība divās vidēs; tādās vidēs, kurās notiek arī gaismas absorbcija, refrakcijas koeficients ir komplekss lielums, kura imaginārā daļa ir absorbcijas konstante
- turbidimetrija Optiska vielu kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir gaismas absorbcija dispersā sistēmā.
- kristālu spektri optiskās absorbcijas, luminiscences, fotovadāmības, kombinatīvās gaismas izkliedes, atstarošanās spektri, kas rodas, gaismai mijiedarbojoties ar vielu kristāliskā stāvoklī.
- elektronspektri Optiskie absorbcijas un emisijas spektri, kas saistīti ar elektronu stāvokļa maiņām atomos, jonos, molekulās, kristālos.
- kristālspektri Optiskie absorbcijas, atstarošanās, izkliedes, luminiscences spektri, ko iegūst ar kristālu spektroskopijas metodēm.
- virsmas parādības parādības (kohēzija, adhēzija, adsorbcija, desorbcija, slapināšana), ko izraisa virsmas enerģija, virsmas slāni veidojošo daļiņu paaugstinātā ķīmiskā aktivitāte, virsmas slāņa atomārā struktūra un sastāvs.
- fosfātu diabēts pārmantota vielmaiņas slimība, kas attīstās, ja nieru kanāliņos ir traucēta fosfātu reabsorbcija (atpakaļuzsūkšanās).
- jonu emisija pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem (fotodesorbcija).
- virsmas jonizācija pozitīvu un negatīvu jonu termiskā desorbcija (iztvaikošana) no cietvielas virsmas; izmanto jonu avotos, plazmas dzinējos kosmiskajā tehnikā u. c.
- ķīmiskā adsorbcija process (hemosorbcija), kurā starp adsorbentu un adsorbātu notiek ķīmiska reakcija un process lielākoties ir neapgriezenisks.
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
- fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
- uzsūkšanās Resorbcija - barības vielu vai medikamentu uzsūkšanās limfā un asinīs no orgānu dobumiem (kuņģa, zarnām, žultspūšļa u. c.) vai ķermeņa virsmas.
- rezorbcija Resorbcija - vielu uzsākšana, uzsūkšanās (kādā sistēmā), saistīšanās (ar kādu sistēmu).
- rezorpcija Resorbcija.
- oglekļa zvaigzne sarkanā milzu zvaigzne, kuras spektrā novērojamas spēcīgas C, un CN absorbcijas joslas.
- elektronu akustiskā paramagnētiskā rezonanse selektīva elastīgo viļņu (fononu) enerģijas absorbcija paramagnētiķī, kas ievietots pastāvīgā magnētiskajā laukā.
- magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu (ar frekvenci ν) absorbcija vielā, ko izraisa vielas atomu elektronu vai kodolu magnētisko momentu pārorientācija, ja tie iepriekš orientēti ārējā magnētiskajā laukā; magnētiskā rezonanse parādās, kad pārorientācijai nepieciešamā enerģija ΔE ir vienāda ar elektromagnētisko svārstību kvanta enerģiju ΔE=hν (h – Planka konstante).
- ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos.
- feromagnētiskā rezonanse selektīva enerģijas absorbcija feromagnētiķos, kas novietoti augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā.
- liosorbcija Selektīva koloidālās sistēmas dispersijas vides sorbcija.
- Tomsona efekts siltuma izdalīšanās vai absorbcija (papildus siltumam, kas izdalās atbilstoši Džoula–Lenca likumam) vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva, ja vadītājā ir temperatūras gradients; papildus izdalītā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, strāvas plūšanas laikam, temperatūras starpībai.
- SAR Specifiskais absorbcijas ātrums (angļu "specific absorption rate").
- dūmmērs spēkratu vai motora izmešu kontroles ierīce izmešu optiskā blīvuma parametru (absorbcijas koeficienta) noteikšanai; dūmainības mērītājs.
- dūmainības mērītājs spēkratu vai motora izmešu kontroles ierīce izmešu optiskā blīvuma parametru (absorbcijas koeficienta) noteikšanai; dūmmērs.
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
- barbotēšana Šķidruma slāņa caurpūšana ar gāzi vai tvaikiem; izmanto sildīšanā, dzesēšanā, maisīšanā, absorbcijas un pārtvaices procesos.
- citofagocitoze Šūnas adsorbcija un noārdīšana, ko veic fagocīts.
- diatermans Tāds apvidus, kam siltuma stari iet cauri bez (lielas) absorbcijas.
- steatolīze Tauku emulģēšanās, kas sagatavo tos absorbcijai un asimilācijai; tauku šķelšanās.
- alimentārā toksēmija toksēmija, kas rodas no baktēriju toksīnu absorbcijas gremošanas traktā.
- absorbenti Viela, kam piemīt absorbcijas spēja.
- sorbāts Viela, kas tiek saistīta sorbcijas procesā.
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- monomolekulārs slānis vielas slānis fāžu robežvirsmā, kas sastāv tikai no 1 molekulu kārtas un veidojas adsorbcijas vai virsmdifūzijas dēļ.
- fotohromatisms Vielas spēja optiskā starojuma iedarbībā atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru.
- odontolīze Zoba audu resorbcija.
- odontoklāze Zoba dentīna resorbcija.
- cementoklāzija Zoba saknes cementa progresējoša resorbcija.
- starojuma pārneses zona zvaigznes zona, kurā enerģijas pārnesi nodrošina elektromagnētiskā starojuma daudzkārtīga absorbcija un izstarošana.
- simbiotiska zvaigzne zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
sorbcija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV