Paplašinātā meklēšana
Meklējam sociol..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (42):
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
- baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
- anketēšana Aptaujas veids; pirminformācijas vākšana ar anketu palīdzību (socioloģiskos, demogrāfiskos un citādos pētījumos).
- socio- Ar socioloģiju saistīts.
- socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
- deideoloģizācija Filozofiska un socioloģiska koncepcija 20. gs. 50.-60. gados, kas vērsās pret jebkādu ideoloģiju un ideoloģisko cīņu.
- valodas nomaiņa ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda.
- ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi.
- valodas atdzīvināšana jaunu vai atjaunotu sociolingvistisko funkciju piešķiršana kādai valodai.
- attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
- faktoranalīze Matemātiskās statistikas metode noteiktu neizmērāmu faktoru analizēšanai; izmanto psiholoģijā, inteliģences izpētē, ekonomikā, socioloģijā.
- mikrosociologs Mikrosocioloģijas speciālists.
- simboliskais interakcionisms mūsdienu socioloģijas un sociālpsiholoģijas virziens, kas sociālo mijiedarbību skaidro kā tiešu saziņu, "apmaiņu ar simboliem", savstarpēju izpratni un kopīgu situācijas skaidrojumu.
- pedoloģija Pedagoģijas un psiholoģijas novirziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
- tehnoloģiju determinisms pieeja socioloģijā, saskaņā ar ko tehnoloģijas izraisa pielāgošanos un pārmaiņas sociālajā, politiskajā un kultūras vidē.
- polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā.
- socioloģizēties Refl. --> socioloģizēt; tikt socioloģizētam.
- antroposocioloģisks Saistīts ar antroposocioloģiju, tai raksturīgs.
- mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju, tai raksturīgs.
- sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
- socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
- sociālo lomu teorija savstarpēji saistītu teoriju apkopojums socioloģijā un sociālajā psiholoģijā, kas skaidro indivīda sociālās mijiedarbības dinamiku vidē un saistībā ar sociālās uzvedības modeļiem, kur fokuss vērsts uz dažādu sociālo lomu (piemēram, meita, māte, vadītāja) apguvi un izpildi.
- valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu.
- akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē).
- galvenā valoda sociolingvistikā - valoda, ko daudzvalodīgā lingvistiskā kopienā lieto visbiežāk.
- sociālā ekoloģija socioloģijas jomā attīstījusies funkcionālistu paradigma, kas aplūko sociālo un dabisko sistēmu mijiedarbību.
- bioloģiskais virziens socioloģijā socioloģijas mācības un skolas (19. gs. 2. p.), kas mehāniski pārnesa bioloģijas jēdzienus un likumus uz sabiedrības dzīvi
- ģimenes socioloģija socioloģijas nozare, kas pētī ģimenes funkcionēšanu, attīstību un socioloģiskās problēmas.
- reliģiju socioloģija socioloģijas nozare, kas pētī reliģijas un cilvēku sabiedrības attiecības.
- varas atkarības teorija socioloģijas teorija par varas struktūras dinamiku ilgstošās attiecībās, kurās indivīdi kļūst savstarpēji atkarīgi cits no cita atbilstoši varas sadalījumam.
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro.
- tehnoloģiskais determinisms socioloģijas virziens, kas absolutizē tehnikas nozīmi sabiedrības attīstībā.
- ģeogrāfisms socioloģijas virziens, kas uzskata, ka sabiedrības attīstība ir tieši atkarīga no specifiskiem tās eksistences ģeogrāfiskajiem apstākļiem (klimata, augsnes, upēm utt.).
- aizstājošā divvalodība stāvoklis, kad, apgūstot otrās valodas prasmi, pirmā valoda zaudē savas sociolingvistiskās funkcijas vai vispār netiek lietota.
- reģionālais dialekts teritorijai raksturīgs dialekts atšķirībā no sociolekta.
- kreoliskā valoda valoda, kas no pidžina dabiskā veidā ir izveidojusies par kāda etnosa dzimto valodu, salīdzinot ar pidžinu papildus iegūstot sociolingvistiskās funkcijas, plašāku vārdu krājumu un savu gramatisko struktūru.
- valodas ekspansija Valodas lietojuma robežu vai ietekmes sfēras un sociolingvistisko funkciju paplašināšana (parasti uz citas valodas rēķina).
- valodas noturība valodas stāvoklis, kādu spēj uzturēt valodas kolektīvs, vismaz dažās sociolingvistiskajās funkcijās saglabājot savu valodu nelabvēlīgos ekonomiskos un politiskos apstākļos.
- subjektīvā metode socioloģijā virziens socioloģijā, kura pamatā ir apgalvojums, ka sabiedrības attīstību nosaka nevis objektīvas likumsakarības, bet gan subjektīvi faktori - atsevišķu personu griba un centieni.
- futuroloģija Zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa), sociālās at6tīstības perspektīvu pētīšana; prognostika.
- prognostika Zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa); futuroloģija.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sociol..