Paplašinātā meklēšana
Meklējam satekupe.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (301):
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
- Krēķupe Alakste, Pāces satekupe
- Zeltupe Alakste, Pāces satekupe
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
- Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
- Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē
- Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
- Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
- Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā
- Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā
- Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
- Zesere Dviete, Berezaukas satekupe
- Slabada Dviete, Berezauskas satekupe
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
- Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
- Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
- Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē
- Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti
- Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe
- Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe
- Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
- Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
- Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
- Ilukste Ilūkste, Berezovkas satekupe
- Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
- Grīvupe Jādekša, Dzedrupes satekupe
- Mengupīte Jādekša, Dzedrupes satekupe
- Pļavu upe Jādekša, Dzedrupes satekupe
- Pļavu grāvis Jādekša, Dzedrupes satekupe
- Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
- Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
- Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā
- iztekupe kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām
- Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe
- Goļama Kamčija Kamčijas satekupe
- Luda Kamčija Kamčijas satekupe
- Puļķupe Kārklupes kreisā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
- Melnupe Kārklupes labā satekupe Bārtas pagastā
- Poļu grāvis Kārklupes labā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
- Ļevaja Kirenga Kirengas kreisā satekupe
- Pravaja Kirenga Kirengas labā satekupe
- Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe
- Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe
- Ķīšupe Ķīse, Vārmes satekupe
- Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā
- Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā
- Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei
- Liekņa Liekna, Jurģupes kreisā satekupe
- Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā
- Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km
- Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
- Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā
- Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā
- Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe
- Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
- Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā
- Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
- Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē
- Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē
- Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe
- Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe
- Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
- Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
- Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
- Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā
- Lielmēmele Mēmele, Lielupes satekupe
- Mērgupe Mergupe, Lielās Juglas satekupe
- Merga Mērgupe, Lielās Juglas satekupe
- Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā
- Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
- Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos
- Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos
- Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
- Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera
- Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
- Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā
- Palšče Palīce, Vārmes satekupe
- Palše Palīce, Vārmes satekupe
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
- Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
- Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
- Bānūžu upe Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte
- Poga Pogupe, Mugurupes satekupe
- Putkupe Puļķupe, Kārklupes satekupe
- Dižupe Raķupe - Lonastes kreisā satekupe
- Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Rakupe Raķupe, Lonastes kreisā satekupe
- Rāķupe Raķupe, Lonastes satekupe
- Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā
- Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
- Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
- Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes
- Sēņu grāvis Sēņgrāvis, Mazdursupes satekupe
- Zambe Skalde, Kamrāces satekupe
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
- Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe
- Līčupe Šķēde, Dzedrupes satekupe
- Vandzenes upe Šķēde, Dzedrupes satekupe
- Nastupīte Šķēde, Dzedrupes satekupe
- Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā
- Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe
- Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe
- Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
- Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe
- Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
- Andarāba upe Afganistānā (_Andarāb_), Baglānas vilajetā, Kondozas labā satekupe
- Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā
- Bakoja upe Āfrikā, Gvinejā un Mali, Senegālas kreisā satekupe
- Devoli upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km
- Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
- Kūsa upe ASV ("Coosa River"), Dienvidkarolīnas un Alabamas štatā, Alabamas labā satekupe, garums 364 km
- Dablmauntinforka upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe
- Ripablikana upe ASV ("Republican River"), Kolorādo, Nebraskas un Kanzasas štatā, Kanzasas kreisā satekupe
- Soltforka upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe
- Smokihila upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km
- Talapūsa upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe
- Plata upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos
- Čatahūčī upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km
- Flinta upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos
- Nortpotomaka upe ASV, Potomakas kreisā satekupe
- Sautpotomaka upe ASV, Potomakas labā satekupe
- Dosona upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km
- Makenzi upe Austrālijas austrumos ("Mackenzie"), Ficrojas kreisā satekupe
- Beni upe Bolīvijā, Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri
- Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
- Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe
- Paranaiba upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina
- Takutu upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe
- Urarikuera upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe
- Piranga upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe
- Iskara upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva
- Pandža upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai
- Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende
- Vltava upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā
- Mže upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km
- Radbuza upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km
- Pibora upe Dienvidsudānā, lejtecē arī Dienvidsudānas un Etiopijas robežupe, Sobātas kreisā satekupe
- Kangena upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras kreisā satekupe
- Agvei upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras labā satekupe
- Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte
- Baro upe Etiopijā, lejtecē arī Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe, Sobātas labā satekupe; Dienvidsudānā saucas - Bārū
- Baltā Volta upe Ganā, Voltas labā satekupe
- Kezelūzana upe Irānas ziemeļrietumu daļā ("Qezel Ūzan), Sefīdrūdas kreisā satekupe
- Sahāsrūda upe Irānas ziemeļu daļā ("Sahās Rūd"), Sefīdrūdas labā satekupe
- Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Mamberano upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga
- Džerema upe Kamerūnā ("Djerem"), Sanagas labā satekupe
- Loma upe Kamerūnā ("Lom"), Sanagas kreisā satekupe
- Dža upe Kamerūnā, lejtecē arī robežupe ar Kongo Republiku, Ngoko labā satekupe
- Bumba upe Kamerūnā, Ngoko kreisā satekupe
- Nortsaskačevana upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā
- Sautsaskačevana upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova
- Žamansarisu upe Kazahstānā ("Jaman-Sarisw"), Sarisu satekupe, garums - 198 km
- Karahobda upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe
- Sarihobda upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe
- Žaksisarisu upe Kazahstānā, Sarisu satekupe
- Šijli upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
- Terisbutaka upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
- Šu upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju
- Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
- Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
- Narina upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos
- Tara upe Kirgizstānā, Kardarjas kreisā satekupe
- Karakuldža upe Kirgizstānā, Kardarjas labā satekupe
- Ahahu upe Kolumbijā (_Ajajú, Rio_), Apaporisas labā satekupe, visā garumā ir Kaketas un Gvavjares departamenta robežupe
- Vele upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele
- Baltā Bandama upe Kotdivuārā, Bandamas kreisā satekupe
- Bludnaja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe
- Ročuga upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km
- Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
- Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
- Ajakita upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
- Suluka upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
- Malijabakana upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe
- Katanga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe
- Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe
- Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe
- Učkulana upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa
- Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
- Dulgalaha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe
- Sartanga upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde
- Deļkju upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
- Sulakana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
- Argajurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe
- Iļinjurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km
- Ņeiva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe
- Lozjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē
- Sosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē
- Suhojpoluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe
- Glubokijpoluja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe, garums - 266 km
- Pjakupura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km)
- Aivasedapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe
- Bakčara upe Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā, Čajas kreisā satekupe
- Čuzika upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas kreisā satekupe
- Kenga upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km
- Andijas Koisu upe Krievijas Dagestānas Republikā (_Andijskoe Kojsu_), Sulakas kreisā satekupe
- Čirahčaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
- Kuraha upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē
- Aņjandža upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas satekupe, garums - 63 km
- Angrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera
- Instruča upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe
- Agrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
- Boļšaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, garums — 98 km, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
- Malaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē
- Amila upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas
- Kazira upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos
- Ņamņa upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe
- Hargisala upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km
- Veņovka upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe
- Lundonga upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe
- Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km
- Amodzjana upe Ķīnā (_Amo Jiang_), Juņnaņas provincē, Lisjaņdzjanas kreisā satekupe
- Arguņa upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km)
- Baihe upe Ķīnā, Hebei provincē, Haihes satekupe, garums - 560 km
- Jarkanta upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu
- Andumupe upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe
- Sveila upe Lielbritānijā (_Swale_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km
- Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe
- Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas
- Arosa upe Meksikā (_Aros, Río_), Sonoras pavalstī, Jaki kreisā satekupe
- Balsasa upe Meksikā, Meskalas un Kucamalas satekupe, visā garumā ir Gerrero un Mičoakana de Okampo pavalsts robežupe, ietek Klusajā okeānā
- Piva upe Melnkalnē, Drinas kreisā satekupe
- Tara upe Melnkalnē, Drinas labā satekupe, garums 140 km
- Onona upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
- Olifantsa upe Namībijā ("Olifants"), Auobas kreisā satekupe, sezonāli izžūst
- Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā
- Esterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
- Vesterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos
- Kārāšjohka upe Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, Tānas kreisā satekupe
- Maranjona upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni
- Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe
- Somešulmika upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā
- Somešulmare upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos
- Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe
- Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe
- Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Jana upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā
- Ondava upe Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 146 km
- Slana upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu
- Rimava upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu
- Priekšreina upe Šveicē, Graubindenes kantonā, Reinas kreisā satekupe
- Vahša upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu
- Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe
- Latorica upe Ukrainā un Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 182 km
- Šajo upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava
- Piskoma upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km
- Rēdnica upe Vācijā ("Rednitz"), Rēgnicas satekupe, garums - 115 km
- Vera upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m
- Fulda upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km
- Anuļa upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km
- Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
- Vetasjoki upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas kreisā satekupe
- Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe
- Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
- Līgotne Vadakstes kreisā satekupe Vītiņu pagastā, garums - 10 km
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
- Pelnupe Vaives kreisā satekupe
- Rīdzene Vaives labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- Kūla Vārme, Ēdas satekupe
- Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše
- Palīce Vārmes labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 4,5 km; Palšče; Palše
- Vārnu grāvis Vārngrāvis, Mazdursupes satekupe
- Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe
- Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe
- Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa satekupe.