Paplašinātā meklēšana
Meklējam sakausējums.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (92):
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums
- lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
- babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls
- talmijs ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums)
- avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%)
- platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd)
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C)
- aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums
- alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums
- leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums
- kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%)
- elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai
- ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
- feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai
- platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
- ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
- ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei
- hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu
- duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi
- rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību
- nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām
- hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al
- everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju
- cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus
- volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos
- amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību
- lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai
- mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem
- lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2
- stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta
- reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai
- metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs
- pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles
- baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls
- permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā)
- alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%)
- monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%)
- hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā
- superinvars niķeļa un kobalta sakausējums ar sevišķi zemu termiskās izplešanās koeficientu
- nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu
- amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu
- binārais sakausējums sakausējums, kurā ir divi komponenti
- elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem
- bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%
- alpaks Sudrabots vara, niķeļa un cinka sakausējums; argentāns; jaunsudrabs
- lurgimetāls Svina sakausējums ar kalciju, nātriju, bāriju; no šāda sakausējuma izgatavo lodīšu gultņus
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma
- krams Šķiltavu elements - dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli
- ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; čuguns
- čuguns Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums; ķets
- argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks
- bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu)
- kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā
- konstantāns vara sakausējums ar niķeli (39–41%) un mangānu (1–2%); tā elektrības vadāmība ir maz atkarīga no temperatūras; lieto elektrisko mēraparātu, rezistoru un termopāru ražošanā
- fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus
- misiņš Vara un cinka sakausējums
- tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu
- jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu
- talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām
- jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu
- manganīns vara, mangāna un niķeļa sakausējums; raksturīga liela elektriskā pretestība, kas maz atkarīga no temperatūras
- nikelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums
- niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums
- Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās
- silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu)
- aerons Viegls alumīnija, vara un silīcija sakausējums, dažkārt ar litija piemaisījumu
- makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara
- pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums
- zvanmetāls Zvanu bronza, 80% vara un 20% alvas sakausējums, ko parasti lieto zvanu liešanai
sakausējums citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV