Pavasara versija 2024

400 923 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam sārts.

Atrasts vārdos (36):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (78):

suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
ugunssārts Degošs sārts.
sārtspārnītis Dem. --> sārtspārnis.
karneols Dzeltenīgs līdz asinssārts halcedona (kvarca) paveids.
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
kvēla Gaismas atspīdums (parasti sārts).
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
gaišrozā Gaiši sārts, rožains.
rozā Gaiši sārts.
rozots Gaiši sārts.
fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu.
gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti.
sarkanains iesarkans, iesārts.
ierozgans Iesārts.
ieružavs Iesārts.
iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās.
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
iesārtens Mazliet sārtens; iesārts.
iesārts Mazliet sārts.
aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
eidialīts Minerāls, sārts, aveņsarkans, brūns vai dzeltens, no tā iegūst cirkoniju.
ķieģeļsārts Oranži sārts.
kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
nosārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
sārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
apsārtināt Panākt, ka kļūst sārts.
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
rapakivi Pelēks vai sārts granītporfīrs ar laukšpata kristālu ieslēgumiem; populārs būvmateriāls.
parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
rožsārts Rožaini sārts.
sarkanējs Ruds, sārts.
pasārts Samērā, arī mazliet sārts.
sarks Sarkanīgs, sārts, iesarkans.
sērsns sārts (par seju).
rūsgansārts Sārts ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sārts.
pīna kōts sārts, nobarojies cilvēks.
sārns sārts.
Rhodopechys sanguinea sārtspārnu tuksneškeģis.
riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus").
Oenothera rubricaulis sārtstublāja naktssvece.
klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm.
karmīnsārts Spilgti sārts.
sarkansārts Spilgti sārts.
rubīnsārts Spilgti, intensīvi sārts.
ugunssārts Spilgts, koši sārts.
sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras; sārts ar citas krāsas svītrām.
sārtplankumains Tāds, kam ir sārti plankumi; sārts ar citas krāsas plankumiem.
sārtstumbrains Tāds, kam ir sārts stumbrs.
iesārtis Tāds, kas ir kļuvis iesārts.
nosārtis Tāds, kas ir kļuvis sārts.
piesārtis Tāds, kas ir piesarcis; tāds, kas ir kļuvis sārts.
krēmīgs Tāds, kas ir viegli iedzeltens vai iesārts.
aizsārtis Tāds, kas kļuvis mazliet sārts, sācis sārtot.
apsārtis Tāds, kas kļuvis sārts.
purpursārts Tumši sārts ar viegli violetu nokrāsu.
tumšrozā Tumši sārts.
tumšsārts Tumši sārts.
Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
pilnasinīgs Veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
iesārtums Vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas laukums.

sārts citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV