Paplašinātā meklēšana
Meklējam sārts.
Atrasts vārdos (36):
- sārts:1
- sārts:2
- atsārts:1
- iesārts:1
- pasārts:1
- rožsārts:1
- vīnsārts:1
- zilsārts:1
- sārtsārts:1
- baltsārts:1
- tumšsārts:1
- zeltsārts:1
- sārtsmulgs:1
- oranžsārts:1
- pelēksārts:1
- rubīnsārts:1
- ugunssārts:2
- ugunssārts:1
- sārtspārnis:1
- sārtsporene:1
- karmīnsārts:1
- ķieģeļsārts:1
- purpursārts:1
- rūsgansārts:1
- sarkansārts:1
- sārtinsārts:1
- violetsārts:1
- zaļgansārts:1
- zilgansārts:1
- sārtspurains:1
- sārtsvītrots:1
- dzeltensārts:1
- zeltainsārts:1
- sārtspārnītis:1
- sārtsvītrains:1
- sārtstumbrains:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (78):
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
- sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- ugunssārts Degošs sārts.
- sārtspārnītis Dem. --> sārtspārnis.
- karneols Dzeltenīgs līdz asinssārts halcedona (kvarca) paveids.
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
- kvēla Gaismas atspīdums (parasti sārts).
- kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
- gaišrozā Gaiši sārts, rožains.
- rozā Gaiši sārts.
- rozots Gaiši sārts.
- fillaforas Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints, lapotnis plātņveidīgs, vienkāršs vai zarots, tumši sārts, līdz 50 cm garš; izmanto karagenīna iegūšanai.
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
- akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
- silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
- makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu.
- gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti.
- sarkanains iesarkans, iesārts
- ierozgans Iesārts.
- ieružavs Iesārts.
- iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās
- bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
- iesārtens Mazliet sārtens; iesārts.
- iesārts Mazliet sārts.
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
- eidialīts Minerāls, sārts, aveņsarkans, brūns vai dzeltens, no tā iegūst cirkoniju.
- ķieģeļsārts Oranži sārts.
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- nosārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- sārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- apsārtināt Panākt, ka kļūst sārts.
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- rapakivi Pelēks vai sārts granītporfīrs ar laukšpata kristālu ieslēgumiem; populārs būvmateriāls.
- parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā
- rožsārts Rožaini sārts.
- sarkanējs Ruds, sārts.
- pasārts Samērā, arī mazliet sārts.
- sarks Sarkanīgs, sārts, iesarkans.
- sārns sārts
- sērsns sārts (par seju)
- rūsgansārts Sārts ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sārts.
- pīna kuots sārts, nobarojies cilvēks
- Rhodopechys sanguinea sārtspārnu tuksneškeģis
- riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus")
- Oenothera rubricaulis sārtstublāja naktssvece
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm.
- karmīnsārts Spilgti sārts.
- sarkansārts Spilgti sārts.
- rubīnsārts Spilgti, intensīvi sārts.
- ugunssārts Spilgts, koši sārts.
- sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
- sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras; sārts ar citas krāsas svītrām.
- sārtplankumains Tāds, kam ir sārti plankumi; sārts ar citas krāsas plankumiem.
- sārtstumbrains Tāds, kam ir sārts stumbrs.
- iesārtis Tāds, kas ir kļuvis iesārts.
- nosārtis Tāds, kas ir kļuvis sārts.
- piesārtis Tāds, kas ir piesarcis; tāds, kas ir kļuvis sārts.
- krēmīgs Tāds, kas ir viegli iedzeltens vai iesārts.
- aizsārtis Tāds, kas kļuvis mazliet sārts, sācis sārtot.
- apsārtis Tāds, kas kļuvis sārts.
- purpursārts Tumši sārts ar viegli violetu nokrāsu.
- tumšrozā Tumši sārts.
- tumšsārts Tumši sārts.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
- pilnasinīgs Veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
- iesārtums Vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas laukums.
sārts citās vārdnīcās: