Paplašinātā meklēšana
Meklējam rundi.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- Acrocephalus arundinaceus
- Alopecurus arundinaceus
- Arundinaria jaunsarensis
- Calamagrostis arundinacea
- Ceratium hirundinella
- Ceratophyllus hirundinis
- Dermanyssus hirundinis
- Dictyna arundinacea
- Eurytemora hirundinoides
- Festuca arundinacea
- Hyalopterus arundinis
- Maranta arundinacea
- Molinia arundinacea
- Oeciacus hirundinis
- Phalaroides arundinacea
- Vincetoxicum hirundinaria
Atrasts skaidrojumos (50):
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
- Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms
- arundinaria Arundinārijas
- Arundinaria jaunsarensis arundināriju suga
- bezdelīgu blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Oeciacus hirundinis")
- niedru auzene auzeņu suga ("Festuca arundinacea")
- vahuti Bahuti - bantu tauta Ruandā un Burundi
- bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
- rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši
- BIF Burundi franks; Burundi Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- Bužumbura Burundi Republikas galvaspilsēta līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.)
- burundieši Burundi Republikas pamatiedzīvotāji
- BI Burundi, valsts divburtu kods
- BDI Burundi, valsts trīsburtu kods
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums
- niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea")
- hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
- Kitega Gitega - pilsēta Burundi Republikā
- arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas
- lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā
- niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus")
- niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
- niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis
- niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei
- parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("Picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu
- niedru molīnija molīniju suga ("Molinia arundinacea"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs
- lielais niedru ķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
- lielais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
- lielais purvuķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
- Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms
- kirundu valoda pieder pie bantu valodām, oficiālā valoda Burundi (līdzās franču valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
- Bubanza pilsēta Burundi Republikā, 60300 iedzīvotāju (1990. g.)
- Kirundo pilsēta Burundi Republikā, 62500 iedzīvotāju (1990. g.)
- Kajanza pilsēta Burundi Republikā, 62600 iedzīvotāju (1990. g.)
- Ngozi pilsēta Burundi Republikā, 74200 iedzīvotāju (1990. g.)
- Mujinga pilsēta Burundi Republikā, 79300 iedzīvotāju (1990. g.)
- Gitega pilsēta Burundi Republikā, provinces administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2012. g.); Burundi galvaspilsēta no 2019. g. 29. maija
- Bururi pilsēta Burundi Republikas dienvidrietumu daļā
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
- bezdelīgveida cerācija šīs ģints suga ("Ceratium hirundinella")
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
- barundi tauta, Burundijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Tanzānijā un Zairā, valoda (kirundi) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
- tutsi Vatutsi; āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā un Burundi
- korubīns Vērtīgākais no mākslīgiem korundiem, katodstaru ietekmē intensīvi spīguļo
- Dienvidamerikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundinacea")
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas
- bezdelīga zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
Piemēros nav.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa rundi.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv