Paplašinātā meklēšana
Meklējam roco.
Atrasts vārdos (32):
- roco:1
- rococo:1
- centrocon:1
- crocosmia:1
- proconsul:1
- xerocomus:1
- acrocordia:1
- crocodilia:1
- crocodilus:1
- dendrocopos:1
- Eurocontrol:1
- hydrocotyle:1
- micrococcus:1
- psarocolius:1
- asterococcus:1
- chlorococcum:1
- crocodilidae:1
- dendrocoelum:1
- dicrocoelium:1
- pericrocotus:1
- pleurococcus:1
- cylindrocolla:1
- dendrocometes:1
- phalacrocorax:1
- chlorococcales:1
- dendrocolaptes:1
- asterococcaceae:1
- chlorococcaceae:1
- eleutherococcus:1
- pleurococcaceae:1
- dendrocolaptidae:1
- phalacrocoracidae:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (61):
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
- samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- lāču beka beku dzimtas samtbeku ģints suga ("Xerocomus badius").
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti.
- lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži.
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- Montbretia crocosmiiflora dārza montbrēcijas "Crocosmia x crocosmiiflora" nosaukuma sinonīms.
- dendrocopos Dendrocopos major - dižraibā dzeņa "Picoides major" nosaukuma sinonīms.
- dīvainā dendrokomēta dendrokomētu suga ("Dendrocometes paradoxus").
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
- dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis.
- vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama.
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
- dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus").
- sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus").
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
- protokoli MNP firmas _Microcom_ tīklošanas protokoli (angļu "Microcom Networking Protocols").
- ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo").
- lielais kormorāns jūraskrauklis ("Phalacrocorax carbo").
- dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
- svītrainā kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Dendrocolaptes certhia").
- Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus.
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
- šķautngalvas krokodils krokdilu suga ("Crocodilus porosus").
- Nīlas krokodils krokodilu suga ("Crocodilus niloticus").
- montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Meisona montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia masonorum").
- dārza montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia x crocosmiiflora syn. Montbretia crocosmiiflora").
- baltā planārija planāriju suga ("Dendrocoelum lacteum").
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
- kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae").
- kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas.
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius").
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
- sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama.
- raibā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus chrysenteron").
- rubīna samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus rubinus"), Latvijā aizsargājama.
- kastaņu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus spadiceus").
- kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
- zaļā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus truncatus").
- Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- dendrokomēta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Dendrocometes"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
- krokodils Šīs dzimtas ģints ("Crocodilus"), kurā ir 11 sugas.
- kormorāns Šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis.
- īsknābja dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Pericrocotus brevirostris").
- pelēkais dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Pericrocotus divaricatus").
- košsarkanais dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Pericrocotus ethologus").
- Vidusamerikas pieresvālodze šīs ģints suga ("Psarocolius montezuma").
- rudgalvas pieresvālodze šīs ģints suga ("Psarocolius wagleri").
- krokodils Šīs kārtas dzimta ("Crocodilidae"), kurā ir 3 ģintis, 13 sugas.
- gemellicystis Tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints.
- gleznā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius triumphans", syn. "Cortinarius crocolitus").
- pleurococcus Ulotrihu rindas "Pleurococcaceae" dzimtas ģints.
- baltgalvas vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle leucocephala").
- parastā vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
- krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija.
- asterococcus Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints.
- hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu.
- kokložņa Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Dendrocolaptidae"), sastopama Dienvidamerikas un Vidusamerikas mežos, 13 ģinšu, 52 sugas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa roco.