Paplašinātā meklēšana

Meklējam riza.

Atrasts vārdos (39):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (164):

apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai; pulverizators.
Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.).
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu).
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama.
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne.
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti.
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži.
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama.
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli; pikrīnskābe.
heksogēns Brizanta sprāgstviela, bezkrāsaini kristāli, jutīgi pret triecienu un berzi.
oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem.
pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
Chrysanthemum indicum cildotā krizantēma.
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls.
žube Dārza stērste ("Emberiza hortulana").
zubre Dārza stērste ("Emberiza hortulana").
Chrysanthemum multicaule daudzstumbru krizantēma.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis.
hrizofānskābe Hrizarobīna, rabarbera, skābeņu, alojes un krūkļa sastāvdaļa.
miglotājs Ierīce šķidruma smidzināšanai ar gaisa, gāzes strūklu; arī pulverizators.
zvirbulis Kārklu zvirbulis - niedru stērste ("Emberiza schoeniclus").
Chrysanthemum paludosum krastmalu krizantēma.
sūdpuķe Krizantēma ("Chrysanthemum").
hrizantēma Krizantēma.
krezente Krizantēma.
chrizantemas Krizantēmas ("Chrysanthemum").
hrizantemi Krizantēmas ("Chrysanthemum").
mārtiņpuķes Krizantēmas ("Chrysanthemum").
mārtiņrozes Krizantēmas ("Chrysanthemum").
chrysanthemum Krizantēmas.
ķīļveida krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum carinatum").
vainaga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum coronarium").
cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm.
daudzstumbru krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum multicaule").
krastmalu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum paludosum").
sējuma krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum segetum").
krūmu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum frutescens").
Roksburga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum roxburgii").
Chrysanthemum frutescens krūmu krizantēma.
argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām.
trejkrāsu krizantēma ķīļveida krizantāma.
Chrysanthemum carinatum ķīļveida krizantēma.
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana.
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
amotols Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no 80% amonija nitrāta un 20% tola maisījuma.
amonāls Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no amotola, dinamona un alumīnija pulvera maisījuma.
mikordza Mikoriza.
ektoendomikoriza mikorizas paveids jeb jauktā mikoriza, kas sastopama pareti.
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
pseidomikroriza mikorizas paveids, kas veidojas nelabvēlīgos augšanas apstākļos.
miliaria Miliaria calandra - lielās stērstes "Emberiza calandra" nosaukuma sinonīms.
Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
polarizācijas mikroskopija objekta, īpaši kristālu optiskās anizotropijas izmantošana, ievietojot mikroskopa gaismas ceļā polarizatoru un analizatoru.
blusenes Parastā trīsene ("Briza media").
blusiņa Parastā trīsene ("Briza media").
blusīna Parastā trīsene ("Briza media").
blusiņas Parastā trīsene ("Briza media").
drebekļa Parastā trīsene ("Briza media").
drebekļi Parastā trīsene ("Briza media").
drebēkļi Parastā trīsene ("Briza media").
drebeklis Parastā trīsene ("Briza media").
drebēklis Parastā trīsene ("Briza media").
drebuliņi Parastā trīsene ("Briza media").
drebulis Parastā trīsene ("Briza media").
drebulīši Parastā trīsene ("Briza media").
drudžazāle Parastā trīsene ("Briza media").
drudzene Parastā trīsene ("Briza media").
graudzāles Parastā trīsene ("Briza media").
kaņepe Parastā trīsene ("Briza media").
kaņepīte Parastā trīsene ("Briza media").
lāčauza Parastā trīsene ("Briza media").
mūsiņas Parastā trīsene ("Briza media").
sirsniņas Parastā trīsene ("Briza media").
trīceklīši Parastā trīsene ("Briza media").
trīcene Parastā trīsene ("Briza media").
trīculītis Parastā trīsene ("Briza media").
trīsenīte Parastā trīsene ("Briza media").
trīsulis Parastā trīsene ("Briza media").
vanagputraimi Parastā trīsene ("Briza media").
vanagvizuļi Parastā trīsene ("Briza media").
vārnputraimi Parastā trīsene ("Briza media").
vējauzas Parastā trīsene ("Briza media").
vējkaņepīte Parastā trīsene ("Briza media").
vizuļi Parastā trīsene ("Briza media").
vizuliņi Parastā trīsene ("Briza media").
vizuliņš Parastā trīsene ("Briza media").
vizulis Parastā trīsene ("Briza media").
vizulīši Parastā trīsene ("Briza media").
vizulītes Parastā trīsene ("Briza media").
zaķauzeņas Parastā trīsene ("Briza media").
zosauzas Parastā trīsene ("Briza media").
zvārgulītis Parastā trīsene ("Briza media").
zvirksnis Parastā trīsene ("Briza media").
trīsene parastā trīsene (“Briza media”).
Orisaba Pilsēta Meksikā ("Orizaba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā 1280 m vjl., 120800 iedzīvotāju (2010. g.).
Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi.
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā.
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama.
Chrysanthemum segetum sējuma krizantēma.
pazemes sēnes sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnē vai meža trūdu kārtā, saprotrofi un mikorizas sēnes; Latvijā sastopamas vairāku ģintis, bet mežos tikai briežtrifeles un jumjupūpēži; reti sastopamas, maz izpētītas un maz pazīstamas.
mārtiņroze Sīkziedu krizantēma.
ziemele Staraino kurvjziežu ģints, pļavu krizantēma.
niedru stērste stērstu dzimtas suga ("Emberiza schoeniclus"), kas bieži ligzdo Latvijā.
birztalas stērste stērstu suga ("Emberiza aureola"), Latvijā retumis ieceļo.
brūnkakla stērste stērstu suga ("Emberiza brunniceps").
akmeņu stērste stērstu suga ("Emberiza buchanani").
sarkanknābja stērste stērstu suga ("Emberiza caesia").
lielā stērste stērstu suga ("Emberiza calandra"), kas reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
dzeltenuzacu stērste stērstu suga ("Emberiza chrysophrys").
kalnu stērste stērstu suga ("Emberiza cia").
Mazāzijas stērste stērstu suga ("Emberiza cineracea").
klinšu stērste stērstu suga ("Emberiza cioides").
Dienvideiropas stērste stērstu suga ("Emberiza circlus").
dzeltenkakla stērste stērstu suga ("Emberiza elegans").
apkakles stērste stērstu suga ("Emberiza fucata").
nogāžu stērste stērstu suga ("Emberiza godlewskii").
dārza stērste stērstu suga ("Emberiza hortulana"), reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
rudkakla stērste stērstu suga ("Emberiza yessoensis").
Mandžurijas stērste stērstu suga ("Emberiza jankowskii").
baltpaura stērste stērstu suga ("Emberiza leucocephala").
melngalvas stērste stērstu suga ("Emberiza melanocephala"), Latvijā retumis ieceļo.
ziemeļu stērste stērstu suga ("Emberiza pallasi").
mazā stērste stērstu suga ("Emberiza pusilla"), Latvijā paretam ieceļo.
meža stērste stērstu suga ("Emberiza rustica"), Latvijā sastopama reti, bet vismaz vienreiz arī ligzdojusi.
rūsganā stērste stērstu suga ("Emberiza rutila").
pelēkgalvas stērste stērstu suga ("Emberiza spodocephala").
kastaņbrūnā stērste stērstu suga ("Emberiza stewarti").
melnrīkles stērste stērstu suga ("Emberiza tristrami").
pelēkā stērste stērstu suga ("Emberiza variabilis").
lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice.
stērste Šīs dzimtas ģints ("Emberiza"), 38 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas (4 sugas ligzdo).
savādošana Tā vai cita mākslinieciskā elementa pasniegšana tekstā ārus pierastā konteksta, lasītāja uzmanības pievēršanai (angļu literatūrzinātnē "defamiliarization").
riza Tērps, ko garīdznieks valkā mises ceremonijā; rizas krāsa ir atkarīga no tā, kādus svētkus vai atceres dienu svin.
trīsenīte Trīsene ("Briza") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
lielā trīsene trīseņu suga ("Briza maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
parastā trīsene trīseņu suga ("Briza media").
mazā trīsene trīseņu suga ("Briza minor").
Chrysanthemum coronarium vainaga krizantēma.
dinols Visbrizantākā no primārajām sprāgstvielām.
dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa riza.