Paplašinātā meklēšana
Meklējam radas.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
- Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
- Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
- Boļšakova apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā
- Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
- Beguņici apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas aogabala rietumu daļā
- Boļšoje Kuzjomkina apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos, Lugas kreisajā krastā
- Boļšije Poļa apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidrietumu daļā
- Boļšoje Stremļeņije apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidrietumu daļā
- Borodinska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Karēlijas zemesšaurumā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Boļšoja apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala rietumu daļā
- Berežnovka apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabalā, Volgas (Volgogradas ūdenskrātuves) austrumu krastā
- Bereslavka apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabalā, Volgas-Donas kanāla dienvidu krastā
- Bikova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves kreisajā krastā
- Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
- Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā
- Belgradas pilsēta apgabals Serbijā, ietver Belgradas pilsētu un teritoriju ap to
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniecisko dūņu (~9 m) slānis
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- Allenburga Družba, apdzīvota vieta Krievijas Kaļņingradas apgabalā
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
- Babinas ezers ezers Krievijā (_Babinskoe, ozero_), Ļeņingradas apgabala dienvidrietumu daļā
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
- Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
- Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
- Botkels ezers uz Kazahstānas un Krievijas robežas, Rietumkazahstānas un Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
- ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā
- Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas
- Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
- Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru
- Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
- ĻTF Ļeņingradas Tautas fronte
- Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums
- Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri
- voti neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
- Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
- Carkalojana pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Isperiha pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jakoruda pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kubrata pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loznica pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melnika pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razloga pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandanska pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simitli pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaveta pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobrinište pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hadžidomova pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belica pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banska pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petriča pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saratova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerņahovska pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Ozjorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena
- Pravdinska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande
- Laduškina pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta
- Svetlogorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene
- Svetlija pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baltijska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, neaizsalstoša osta, 32900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Pillava
- Slavska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde
- Sovetska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte
- Pioņerska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Neikūrene
- Zeļenogradska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca
- Ņemana pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvardeiska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurjevska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņesterova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene
- Bagrationovska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās - Prūšu Eilava
- Mamonova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila
- Poļeska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Deimas kreisajā krastā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Labiava
- Primorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene
- Guseva pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pikaļova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boksitogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Sosnovijbora pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos, 67100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Visocka pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa
- Kamenogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Vuoksas kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volosova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjastroja pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komunara pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubaņa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volhova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja
- Kingisepa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.); dibināta 1384. g. kā Jamas cietoksnis; Jamburga 1707.-1922. g
- Sertolova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vsevoložska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gatčina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivangoroda pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viborga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, osta Somu līča krastā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priozjorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma
- Otradnoje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Primorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto
- Podporožje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tihvina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slanci pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Pļusas kreisajā krastā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tosno pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiriši pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svetogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso
- Krasnoslobodska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volžska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žirnovska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamišina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrovvala pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dubovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajevska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pallasovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koteļņikova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frolova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihailovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rusne pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju
- Spuža pilsēta Melnkalnē, Danilovgradas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Lipova pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sintana pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pečika pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sebiša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pinkota pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nedlaka pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kurtiča pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kišineu-Kriša pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Kišjenē
- Ineu pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lazarevaca pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mladenovaca pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Obrenovaca pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Borča pilsēta Serbijā, Belgradas ziemeļu piepilsēta
- Rudovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Surčina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sopota pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ovča pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pinosava pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rucka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ostružnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Umka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pečani pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dobanovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grocka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kropivnicka pilsēta Ukrainā, Inhulas krastā, Kirovohradas apgabala administratīvais centrs, 234300 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1924. g. - Jeļizavetgrada, 1924.-1934. g. - Zinovjevska, 1934.-1939. g. - Kirova, 1939.-1991. g. - Kirovograda, 1991.-2016. - Kirovohrada
- Mala Viska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11140 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novomirhoroda pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoukrajinka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 17740 iedzīvotāju (2013. g.)
Atrasts piemēros (1):
radas citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv