Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūsa.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (62):
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu
- teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
- bumbieru–kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae")
- aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
- rūsene bedre (kartupeļiem u. tml.); [rūsa]{s:2474}
- meldavs Bula zibens, rūsas zibens
- rūss Dzelzs rūsa
- karasa Karūsa
- karase Karūsa
- karuse Karūsa
- karūse Karūsa
- karūza Karūsa
- kugra Karūsa
- kugre Karūsa
- kūre Karūsa
- Carassius carassius karūsa jeb zeltainā karūsa
- carassius Karūsas
- rūzis Kaudze, rūsa
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- Uredinales imperfecti nepilnīgi pazīstamās rūsas sēnes
- krēst Paspīdēt (rūsai)
- sveķu vēzis priedes mizas rūsa
- priežu galotņu griezējs priežu-apšu rūsa
- aprūsējums rezultāts --> aprūsēt; rūsas kārta
- rubiginozs Rūsains, rūsas krāsā, piem., krēpas
- Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos
- priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis
- priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs
- sarainā rūsassēne rūsassēņu ģints sēņu suga ( "Asterodon ferruginosis")
- phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas)
- ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
- perkšķēt Saraukties, iegūt rūsas traipus (par lapām)
- apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem
- lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži
- karpveidīgs savienojumā "karpveidīgās zivis": zivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, ālanti, līņi, plauži, vimbas, karūsas
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- rūsainība stāvoklis (augiem), kad (tiem) ir rūsas sēnes izraisīta slimība
- austrumu karūsa sudrabainā karūsa
- Carassius auratus sudrabainā karūsa
- sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa
- sudraba karūsa sudrabainā karūsa jeb sudrabkarūsa
- Carassius auratus gibelio sudrabainās karūsas pasuga
- Darluca filum šīs ģints suga, kas parazitē uz rūsas sēņu sporu spilventiņiem
- Pleurozium schreberi Šrēbera rūsaine
- rūsains tāds, kam ir rūsas 1 (1) krāsa
- Tranzschelia pruni-spinosae tranšēliju sugas, kas ir plūmju rūsas ierosinātāja
- ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens
- sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine
- punktveida korozija virsmiskās korozijas veids: metāla izstrādājumu materiāla vietumēja sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā, veidojot virsmā rūsas punktus
- dorada Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata")
- dorāda Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata")
- zelta zivtiņa Zeltainā karūsa
- karūsa Zeltainā karūsa ("Carassius carassius")
- zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa
- teleitosporas Ziemojošas rūsas sēņu sporas
rūsa citās vārdnīcās: