Paplašinātā meklēšana
Meklējam putes.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (236):
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji.
- ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji.
- kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
- jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
- mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
- plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
- pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji.
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji.
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji.
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji.
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji.
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji.
- rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
- Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Aizputes pagastā.
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
- Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes.
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs.
- Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes.
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
- pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
- Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski.
- Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski.
- Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha.
- Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums.
- Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants.
- ozolnieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji.
- Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā.
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Aizputes dzirnavu ezers Dzirnavdīķis Aizputes pilsētā.
- Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- Bezdibeņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - <1 ha.
- Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha.
- Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
- Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
- Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- tīrās līnijas homozigotiska pašapputes auga genotipiski vienveidīgo pēcnācēju kopas.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Neu-Lasehen Jaunlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Kalnlauka Kalnlauka dīķis - ūdenskrātuve Aizputes pagastā, platība 2,6 ha.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Kloster Kloster Hasenpoth - Aizputes Klostera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
- Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā.
- Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Laschen Lažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Lehnen Lēņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Gross-Drogen Lieldrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Gross-Dselden Lieldzeldes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Gross-Leepen Liellīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Klein-Laschen Mazlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- polikross Metode svešapputes augu līniju un šķirņu vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Klein-Dsehrwen Ozolu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
- Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja.
- Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja.
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
- Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
- Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja.
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Apriķu pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam, mūsu dienās teritorija ietilpst Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Ulmales-Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Alšvangas pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. g., 1991. g. atjaunots ar nosaukumu - Alsungas pagasts.
- Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā.
- Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā.
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
- Perbohnen Pērbones muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums.
- Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns.
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši.
- Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies.
- Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta.
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Plecis Pleces purvs Aizputes pagastā.
- Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Puhnen Pūņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Pleces purvs purvs Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 982 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,8 m; Plecis.
- Reggen Reģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km.
- Rokaischen Rokaižu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Rudbahren Rudbāržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera.
- Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Seeksaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Sexaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Stackeldangen Stakeldangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā.
- iekšaudzēšana Svešapputes augu tuvradniecīga krustošana, inbrīdings.
- tālappute Svešapputes veids - apputeksnēšanās ar tās pašas sugas cita auga putekšņiem.
- tuvappute Svešapputes veids, apputeksnēšanās starp dažādiem ziediem viena auga robežās (piemēram, avenēm, jāņogām, ērkšķogām).
- Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
- pašsterils Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašneauglīgs.
- pašneauglīgs Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašsterils.
- pašauglīgs Tāds, kas pēc pašapputes spēj ražot normālus augļus un sēklas (par augiem).
- Metupīte Tebras kreisā krasta pieteka Vecpils un Aizputes pagastā, garums - 6 km.
- Tuckumshof Tukuma muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- Meitu dīķis ūdenstilpe Aizputes pagastā.
- Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Lažas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lažas upes Aizputes pilsētas teritorijā, platība — 19,8 ha; Laža ezers.
- Wallaten Valātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Neuhausen Valtaiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Wangen Vangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Alt-Drogen Vecdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Alt-Laschen Veclažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Seemzeem Ziemciema muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Zirau-Wirginahlen Zierau - Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- Dzintarnieku dīķis zivkopības ūdenskrātuve Aizputes novada Lažas pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa putes.