Paplašinātā meklēšana
Meklējam prātība.
Atrasts vārdos (40):
- prātība:1
- ārprātība:1
- asprātība:1
- ieprātība:1
- neprātība:1
- saprātība:1
- bezprātība:1
- cēlprātība:1
- divprātība:1
- dumprātība:1
- godprātība:1
- labprātība:1
- lēnprātība:1
- lēņprātība:1
- lētprātība:1
- mazprātība:1
- mīlprātība:1
- pārprātība:1
- vājprātība:1
- vējprātība:1
- brīvprātība:1
- drošprātība:1
- dumjprātība:1
- liegprātība:1
- lielprātība:1
- ļaunprātība:1
- mierprātība:1
- nesaprātība:1
- plānprātība:1
- trakprātība:1
- trulprātība:1
- vienprātība:1
- augstprātība:1
- draugprātība:1
- greizprātība:1
- karstprātība:1
- taisnprātība:1
- vieglprātība:1
- amatļaunprātība:1
- sirdslabprātība:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (127):
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- bon mot asprātība, asprātīgs teiciens.
- espri Asprātība; ass prāts.
- samēļot asprātības sarunāt.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni; asprātības.
- augstdegunība Augstprātība, iedomība.
- labbatā Augstprātība, lepnība.
- augstmanība Augstprātība, lielība.
- arogance Augstprātība, uzpūtība.
- pārprātība Augstprātība, uzpūtība.
- augstprātīgums Augstprātība.
- vējība Aušība, nenopietnība, vieglprātība.
- impietāte Bezdievība, godprātības trūkums.
- bezprātīgums Bezprātība (1).
- bezprātīgums Bezprātība (2).
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- bašķoties Darīt neprātības.
- dementija Demence - iegūta plānprātība (pretstatā iedzimtajai - oligofrēnijai).
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
- demence Dzīves laikā iegūta plānprātība, kuras cēlonis ir smadzeņu bojājumi vai slimības.
- adharma Ezoterismā norāda uz tikumu un godprātības trūkumu.
- sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs.
- goda prāts godprātība, godīgums.
- Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress.
- iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība.
- arrogance Iedomība, augstprātība.
- nenopietnība Izklaidība, vieglprātība.
- izlepums Izlutinātība, augstprātība.
- dictum Izteiciens, vārds, asprātība.
- ieprātums Izveicība, izmanība, prasme; ieprātība.
- gegs Joks, asprātība (angļu "gag").
- knifs Kāds punkts, daļa (jautājumā, uzdevumā), kur risināšanā, atbildē nepieciešama atjautība, apķērība, arī asprātība.
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- karātavu humors komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā); bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
- clementia Lēnprātība, laipnība.
- lēņprātība Lēnprātība.
- sprengstība lepnība, augsprātība, uzpūtība.
- graža Lepnība, augstprātība, uzpūtība.
- graznībe Lepnība, augstprātība.
- greznība Lepnība, augstprātība.
- ļauna sirds ļaunprātība (1).
- ļaunība Ļaunums, ļaunprātība.
- parafronēze Muldēšana, viegla ārprātība.
- folie Muļķība, ārprātība.
- šizība Muļķība, neprātība.
- dumjprātība Muļķība, nesaprātība.
- dumprātība Muļķība, nesaprātība.
- nezvaļa Nebrīvprātība.
- kumeļa prāts nenopietnība, vieglprātība.
- nesaprātība Neprātība, neapdomība.
- ārmaņa Neprāts, neprātība, ārprāts.
- dullība Nesaprātība, muļķība, ākstība.
- nenojēga Nesaprātība, muļķība.
- nevienība Nevienprātība, nesaderība.
- funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- liderība Palaidnība; vieglprātība.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
- plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība.
- aizsmiet Pazaudēt (aiz vieglprātības).
- plāns prāts plānprātība.
- afronēzija Plānprātība.
- hipofrēnija Plānprātība.
- mazprātība Plānprātība.
- Panamas skandāls plaša mēroga skandāls ar amatpersonu uzpirkšanu, kas radās 1889. g., kad atklājās Panamas kanāla rakšanai nodibinātās franču akcionāru sabiedrības ļaunprātības.
- oligergāzija Psihiski traucējumi vai plānprātība nepietiekamas smadzeņu attīstības dēļ.
- konkordija Romiešu mitoloģijā - personificēts un dievišķots vienprātības jēdziens.
- argūtijas Runas asprātības.
- asināt mēli runāt asprātības, arī zoboties.
- (būt) pie nepilna prāta saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- sadera saskaņa, vienprātība.
- nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums.
- disharmonija Saskaņotības trūkums, neatbilstība, nevienprātība; nesaskaņa, nesaskaņotība.
- saķert Saslimt (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.).
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums).
- schizma Shizma - nevienprātība, sevišķi ticību jautājumos; sašķelšanās.
- Forseti Skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, dieva Baldra un Nannas dēls, miera, vienprātības un saticības dievs, kas izšķir strīdus.
- atiska sāls smalka asprātība, zobgalība.
- subtilitate Smalkums, pamatība, asprātība.
- saskaņa Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība.
- dumjprātība Stāvoklis, kad ir psihiski traucējumi; vājprātība.
- dumprātība Stāvoklis, kad ir psihiski traucējumi; vājprātība.
- nesaprašanās Stāvoklis, kad nav vienprātības, savstarpējas izpratnes.
- bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība.
- šķirība Šķelšanās, nevienprātība.
- pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
- superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
- stiķpills Tāds, kam daudz humora, asprātības.
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem.
- plānprātīgs Tāds, kas slimo ar plānprātību, tāds, kam piemīt plānprātība.
- brazdaiķis Tāds, kas visu aiz lielas sparības vai ļaunprātības salauza.
- nenopietns Tāds, kurā izpaužas nopietnības trūkums, vieglprātība.
- plānprātīgs Tāds, kurā izpaužas plānprātība.
- drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
- nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku).
- trulprātība Trulums, plānprātība.
- šaulība Vieglprātība, aušība, muļķība.
- libertiānisms Vieglprātība, izlaidība.
- tukšgalvība Vieglprātība, muļķība.
- lētdabiņa Vieglprātība; vieglprātīgs cilvēks.
- lētdabība Vieglprātība.
- lētprātiņš Vieglprātība.
- liegprātība Vieglprātība.
- vējprātība Vieglprātība.
- vieglība Vieglprātība.
- concordia domi foris pax vienprātība mājās, miers ārpusē.
- solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
- concordia Vienprātība, konkordija.
- vienbalsība Vienprātība, pilnīga saskaņa (kādā jautājumā).
- konkordija Vienprātība, saskaņa.
- viensirdība Vienprātība, saskaņa.
- unanuimitāte Vienprātība, vienbalsība.
- konsenss Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas.
- vienprātīgums Vienprātība.
- bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neprātība.
- godprātīgums Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (1).
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (2).
- saprātīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; saprātība.
- taisnprātīgums Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; taisnprātība.
- vieglprātīgums Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (18), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vieglprātība.
prātība citās vārdnīcās:
LLVV
MEV