Paplašinātā meklēšana

Meklējam plazma.

Atrasts vārdos (59):

Atrasts vārdu savienojumos (7):

Atrasts skaidrojumos (206):

poliplazmija Absolūti vai relatīvi palielināts plazmas daudzums asinīs.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē.
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gamma globulīns.
gamma globulīns asins plazmas globulīna frakcija, kam ir pretvielu funkcija; gammaglobulīns.
hipertensinogēns Asins plazmas globulīns, no kura renīna ietekmē rodas hipertensīns.
apoplazmija Asins plazmas trūkums.
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām.
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās.
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
leukoplasts Augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš.
citolemma Augu šūnas protoplazmas ārējais slānis jeb plazmatiskā membrāna.
plastīdas Augu šūnu citoplazmas organellas ar dažādu funkciju.
plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
fitoplazma Augu šūnu protoplazma.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
mollicutes Baktēriju klase, pie kuras pieder mikoplazmas.
tenericutes Baktēriju nodalījums, pie kura pieder mikoplazmas.
mycoplasmatales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikoplazmas.
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma.
triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
perikarions Citoplazma, kas aptver šūnas kodolu.
citoplasma Citoplazma.
ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis.
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
ozonofors Citoplazmas granula.
citomikrosoma Citoplazmas graudiņš.
endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu.
oksiplazma Citoplazmas oksifilā daļa.
deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana.
hialoplazma Citoplazmas šķidrā daļa.
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem.
trofoplazma Citoplazmas veģetatīvā, barojoša daļa.
arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē.
CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte.
citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā.
biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma.
periplasts Dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
deitoplazmolīze Deitoplazmas līze.
idioplazma Dīgļplazma, šūnas aktīvā, reproduktīvā daļa kodola hromosomās.
binukleācija Divu šūnas kodolu veidošanās vienā šūnā, neatdaloties citoplazmai.
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
karioplazma Dzīvnieku vai augu šūnas kodola protoplazma.
ektolīze Ektoplazmas sairšana.
loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā.
Volta loks elektriskais loks - viens no patstāvīgās elektriskās lokizlādes veidiem gāzē, kur izlādes procesi koncentrēti šaurā, koši spīdošā plazmas kanālā.
plazmotrons elektriskās gāzizlādes iekārta zemas temperatūras plazmas (2) iegūšanai.
morfoplazma Endoplazmatiskā tīkla substance.
citoretikuls Endoplazmatiskais tīklojums šūnas citoplazmā.
citoplazmatiskais tīkls endoplazmatiskais tīkls.
EPT Endoplazmatiskais tīkls.
akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs.
eritrocitorekse Eritrocītu sienas plīsums ar plazmas zaudējumu.
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
kriofibrinogēns Fibriogēnam līdzīgs proteīns asinīs, kas izpārslo no plazmas aukstumā.
dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta.
SER Gludais endoplazmatiskais tīkls (angļu "smooth endoplasmic reticulum").
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
Piroplasma bovis govju piroplazma.
granoplazma Graudaina citoplazma.
granuloplazma Graudaina citoplazma.
ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls.
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe.
primārais renīnisms hipertensijas, hipokalcēmijas, hiperaldosteronisma sindroms un pastiprināta plazmas renīna aktivitāte, ko izraisa jukstaglomerulārā aparāta šūnu proliferācija.
eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
piena separators iekārta piena sadalīšanai krējumā un vājpienā, kas darbojas kā centrifūga piena tauku atdalīšanai no piena plazmas
angiotensīns Ikviens hormonālais plazmas polipeptīds - vazopresors, kas radies, renīnam katalītiski šķeļot angiotensinogēnu.
isospora Isospora gondii - toksoplazmas "Toxoplasma gondii" nosaukuma sinonīms.
jodofilija Izteikta šūnu tieksme saistīt jodu; leikocītu citoplazmas intensīva krāsošanās ar jodu liecina par intoksikāciju vai sastrutojumu.
transkobalamīns Jebkurš no trim plazmas glikoproteīniem, I, II vai III t, kas saista un pārnes kobalamīnu (B12 vitamīnu).
karioretikuls Karioplazmas šķiedrainā daļa atšķirībā no kardiolimfas - šķidrās daļas.
kataplasma Kataplazma.
syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties.
mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas.
eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki).
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā 1(1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
konomioidīns Kontraktila citoplazmas viela tīklenes vālītēs.
kinocilija Kustīgs protoplazmas pavediens uz šūnas virsmas.
somatoplazma Ķermeņa šūnas protoplazma kā pretstats dīgļšūnas protoplazmai.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
megaloblasts Liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu.
viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai.
infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
ļaundabīgā melanoma ļaundabīga melanocītu neoplazma, kas var rasties jebkurā ādas vai jau esošas dzimumzīmes vietā.
MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
apstrāde ar plazmu materiāla griešana ar plazmas strūklu, ko izmanto ļoti cietu metālisku un nemetālisku materiālu griešanai.
plazmapstrāde Materiālu apstrādes paņēmieni, kuros izmanto zemas temperatūras plazmas termisko, mehānisko, lādēto daļiņu un starojuma iedarbību.
matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe.
plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai.
sarkoplazma Muskuļšķiedras citoplazma, kurā atrodas miofibrillas.
citoplazmatiskās mutācijas mutācijas, kas skar citoplazmatiskās iedzimtības faktorus.
gļotādas melanoma neoplazma, kas attīstās uz gļotādas, gk. uz smaganām, bet var rasties arī uz barības vada un dzimumorgānu gļotādas.
monoblastoma Neoplazma, kas satur monoblastus un monocītus.
kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma.
neiroplazma Nervu šūnas citoplazma.
idiovariacija Nezināmas izcelsmes dīgļa plazmas mutācija vai pārmaiņas.
stafilokināze No strutu stafilokokiem izolēts enzīms, kas kavē fagocitozi un ierosina plazmas recēšanu.
arhiblasts Olšūnas citoplazma.
dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
prokarioti Organismi, kam šūnas kodols nav ar membrānu norobežots no citoplazmas.
cituloplazma Ovoplazmas un spermoplazmas savienojums citulā.
hiperplazmija Palielināts asins plazmas relatīvais daudzums (attiecībā pret formelementiem).
policitoze Palielināts eritrocītu un leikocītu skaits asinīs, samazinoties plazmas tilpumam.
plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai.
citokinēze Pārmaiņas, kas notiek citoplazma šūnas dalīšanās procesā.
heredodeģenerācija Pārmantota deģenerācija, ko izraisījis hialoplazmas defekts vai slimība.
Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
zvaigžņu vējš pastāvīga radiāla zvaigznes atmosfēras ārējo slāņu plazmas plūsma virzienā projām no zvaigznes.
pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
hromatoplazma Pigmentētas šūnas protoplazmas krāsainā daļa.
bioplazma Pirmējā viela, no kuras veidoti audi; būtiskākā vai vitālākā protoplazmas daļa pretēji paraplazmai.
babesia Piroplazmas - kokcīdiju klases ģints "Piroplasma" nosaukuma sinonīms.
piroplasma Piroplazmas.
plakanais displejs plāns displeja ekrāns, ko lieto klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanā displeja izgatavošanai izmanto šķidro kristālu, gāzes plazmas, elektroluminiscences vai plāno plēvju tranzistoru tehnoloģiju; plakanais ekrāns.
plastoms Plastīdos lokalizēto citoplazmas materiālo iedzimtības nesēju (plazmogēnu) kopums.
plazmogāmija Plastogāmija - tikai dzimumšūnu citoplazmas saplūšana apaugļošanās procesā (kodoli saplūst vēlāk).
termiski nelīdzsvarota, neizotermiska plazma plazma, kurā daļiņu (elektronu, jonu, atomu) vidējā enerģija un tātad arī temperatūra atšķiras.
termiski līdzsvarota, izotermiska plazma plazma, kurā daļiņu temperatūras ir tuvas; atkarībā no temperatūras izšķir augsttemperatūras (T=10^6^–10^8^ K) un zemas temperatūras (T=10^3^–10^5^K) plazmu.
gāzizlādes displejs plazmas displejs.
gāzplazmas displejs plazmas displejs.
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
III transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti, no I transkobalamīna atšķiras tikai ar ogļhidrātu sastāvu; tā koncentrācija serumā palielinās mieloproliferatīvu traucējumu gadījumā.
I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā.
ceruloplazmīns Plazmas proteīns (globulīns), kurā ietilpst vismaz 90% visa plazmas vara daudzuma.
prekalikreīns Plazmas proteīns, plazmas kalikreīna proenzīms, to šķeļ un aktivē aktivēts XII asinsreces faktors.
pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas.
plazmocīti plazmatiskās šūnas.
plastogāmija Plazmogāmija - tikai dzimumšūnu citoplazmas saplūšana apaugļošanās procesā (kodoli saplūst vēlāk).
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
virsmas jonizācija pozitīvu un negatīvu jonu termiskā desorbcija (iztvaikošana) no cietvielas virsmas; izmanto jonu avotos, plazmas dzinējos kosmiskajā tehnikā u. c.
protoplasma Protoplazma.
plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu.
plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam.
gimnoplasts Protoplazmas masa bez norobežojoša apvalka; gimnocīts.
plastīds Protoplazmas organoīds.
monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna.
hidroplazma Protoplazmas šķidrā daļa.
raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kas rada vilci, kustībai pretējā virzienā izsviežot darbvielas (gāzes, plazmas) strūklu vai fotonu plūsmu.
plazmas dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā reaktīvo spēku rada ar elektromagnētisko lauku paātrināta darbviela plazmas stāvoklī.
plazmotomija Reprodukcija, atdalot no mātšūnas nelielus kodolus saturošus protoplazmas fragmentus.
fibroblasts Saistaudu šūna, zvaigžņveida vai vārpstveida šūna ar lielu kodolu un plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā.
oligoplazmija Samazināts plazmas daudzums asinīs.
cerazīns Sarkana azokrāsviela citoplazmas krāsošanai.
hidro-oligocitēmija Sekundārās anēmijas forma ar absolūtu plazmas daudzuma palielināšanās un absolūtu eritrocītu skaita samazināšanos.
hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās.
Piroplasma canis suņu piroplazma.
baltie muskuļi šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas.
citoplastīns Šūnas hialoplazma.
telofāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pēdējā fāze, kurā hromosomas despiralizējas, veidojas jaunas jauno šūnu kodolu apvalki un dalās citoplazma.
endoplazmatiskais tīkls šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu kanālu, pūšļu un cisternu sistēma; citoplazmatiskais tīkls.
makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt.
plazmalemma Šūnas protoplazmas ārējais slānis; membrāna.
plazmatoze Šūnas protoplazmas likvefakcija.
plazmolīze šūnas protoplazmas sarukšana, kas notiek, tai osmozes ceļā zaudējot ūdeni.
kinetoplazma Šūnas protoplazmas visvairāk kontraktilā daļa.
plazmozīns Šūnu citoplazmas proteīns.
plazmatogāmija Šūnu citoplazmas saplūšana, neizzūdot kodoliem.
spongioplazma Šūnu protoplazmas smalkais tīklojums, kas redzams fiksēta šūnā.
plazmveida Tāds, kam ir plazmas (2) veids, īpašības.
teleplasma Teleplazma.
magnetohidrodinamiskā elektrostacija termoelektrostacija, kurā elektroenerģiju iegūst, elektromagnētiskajam laukam iedarbojoties uz plazmas plūsmu.
skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
ovocista Toksoplazmas olšūna.
toxoplasma Toksoplazmas.
hialomērs Trombocītu bāli homogēnā citoplazma krāsotos preparātos atšķirībā no centrālās graudainās daļas.
granulomērs Trombocītu centrālā graudaina daļa, krāsotos preparātos tā ir violetsarkana atšķirībā no bāli homogēnās citoplazmas.
transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu.
hialosoma Veidojums šūnas kodolā, kas līdzīgs kodoliņam; vāji krāsojas ar kodola vai citoplazmas krāsvielām.
hondriosoma Viena no šūnas citoplazmas graudainajām struktūrām.
mikrosomas Viena no šūnas frakcijām, kuru atdala no citoplazmas centrifugējot; sastāv no nukleoproteīdiem un lipoīdiem un piedalās olbaltumvielu sintēzē.
neirofibrilla Viens no citoplazmas pavedieniem nerva šūnā un tās izaugumos.
agregātstāvoklis Viens no jebkuras vielas iespējamajiem fizikālajiem stāvokļiem - plazma, gāze, šķidrums vai cietviela dažādos temperatūras un spiediena intervālos.
paramiozinogēns Viens no muskuļu plazmas proteīniem, sarecē 47 Celsija grādu temperatūrā.
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
hemoreoloģija Zinātne par asins šūnu un plazmas komponentu plūsmas īpatnībām un asinsvadu struktūras reoloģiskām īpašībām pēc tiešas saskares ar asinīm.
Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis.
konvektīvā zona zvaigznes zona, kurā enerģijas pārnesi nodrošina plazmas konvekcija.

plazma citās vārdnīcās:

MLVV

plazma

LLVV

plazma