Paplašinātā meklēšana

Meklējam piu.

Atrasts vārdos (34):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

Atrasts skaidrojumos (57):

ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium")
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare")
šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus")
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
melnais grifs grifu suga ("Aegypius monachus"), saukts arī par maitu liju
kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Peru heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium peruvianum")
Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris")
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
kokveida kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium arboreum")
smalkšķiedras kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium barbadense")
lakstainā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium herbaceum")
parastā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium hirsutum")
eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
rožu-graudzāļu laputs laputu apakškārtas suga ("Metopolopium dirhodum")
Dryopteris linneana Linneja kailpapardes "Gymnocarpium dryopteris" nosaukuma sinonīms
maitu lija melnais grifs ("Aegypius manachus")
Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums
grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas
ziemeļu jūrasbullis platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs; ziemeļu platgalve
Dryopteris robertianum Roberta kailpapardes "Gymnocarpium robertianum" nosaukuma sinonīms
sapāls Salate ("Aspius rapax")
selderiņas Selerija ("Apium graveolens")
selderiņi Selerija ("Apium graveolens")
selderiņš Selerija ("Apium graveolens")
selerijas Selerija ("Apium graveolens")
seleriņš Selerija ("Apium graveolens")
smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm
melnējošā sīkvācelīte sīkvācelīšu suga ("Catoscopium nigritum")
bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados
heliotrops Skarblapju dzimtas augu ģints ("Heliotropium"), ap 200 sugām, lakstaugi, puskrūmi, krūmi ar sīkiem, ziedkopās sakārtotiem baltiem vai violetiem ziediem; arī krāšņumaugi; satur ēteriskas eļļas
salātu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. dulce"), lapu kāti sulīgi
sakņu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. rapaceum")
lapu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. secalium")
burkāns Suņpētersīlis ("Aethusa cynapium")
spīde Suņpētersīlis ("Aethusa cynapium")
suņpētersile Suņpētersīlis ("Aethusa cynapium")
suņpētersilis Suņpētersīlis ("Aethusa cynapium")
suņupētersīlis Suņpētersīļu suga ("Aethusa cynapium")
sīkvācelīte šīs dzimtas ģints ("Catoscopium"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
suņpētersīlis šīs ģints suga ("Aethusa cynapium")
kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
žogu vīķis vīķu suga ("Vicia sepium")
ziemeļu platgalve ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs
ziemeļu buļļzivs ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu platgalve
Cottus scorpius ziemeļu platgalves jeb ziemeļu jūrasbuļļa "Myoxocephalus scorpius" nosaukuma sinonīms
peleszirņi Žogu vīķis ("Vicia sepium")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa piu.