Paplašinātā meklēšana
Meklējam pieredzēt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (24):
- izredzēties Daudz pieredzēt, piedzīvot.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- pieredzējis Divd. --> pieredzēt.
- piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- piedzīvoties Ilgi dzīvojot, daudz piedzīvot, pieredzēt.
- sagalēt Izbaudīt, pieredzēt.
- pārdzīvāt Izjust (psihiskas ciešanas); pieredzēt (ko bēdīgu, traģisku).
- nepieredzējis Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
- nepieredzēts Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
- pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto.
- déjà vu paramnēze, maldīga sajūta, ka notiekošais ir jau pieredzēts; _burtiski_: "jau redzēts".
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties.
- brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- caurdzīvāt Piedzīvot, pieredzēt.
- caurdzīvot Piedzīvot, pieredzēt.
- pārredzēt pieredzēt, piedzīvot.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- pieredzējums Rezultāts --> pieredzēt.
- bezprecedenta Tāds, kam nav precedenta; nebijis, nepieredzēts gadījums.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis; arī ārkārtīgs.
- piedzīvot Tāds, kas līdz šim nav pieredzēts, novērots.
- intelektuālās attīstības traucējumi viens no trim nervu sistēmas attīstības traucējumu veidiem (autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms); pastāvīgs stāvoklis, kam raksturīgas pazeminātas intelektuālās spējas (pazemināta spēja kognitīvi funkcionēt, spriest, plānot, veidot loģiskas asociācijas, ikdienā izmantot iemācīto vai pieredzēto).
pieredzēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV