Paplašinātā meklēšana
Meklējam piekraste.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (243):
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (angļu val. "Shetland Islands"), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m).
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
- bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis.
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu.
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km.
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
- Rūbežu ezers ezers Andzeļu pagastā, \~0,5 km no Ežezera ziemeļu piekrastes, platība 5,3 ha, gandrīz apaļš, diametrs - \~300 m.
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
- krastājs Garš piekrastes posms.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
- plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus.
- Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
- joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
- Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers.
- Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha.
- Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži.
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. “Mount Cook”), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
- paralisks Jūras piekrastes tuvumā radies.
- atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
- abrāzijas terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kas iegrauzta pamatkrasta iežos.
- jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo.
- ekonomiskā zona jūras rajons 200 jūras jūdžu platumā no piekrastes, kas piekļaujas teritoriāliem ūdeņiem, kurā piekrastes valsts realizē savas suverēnās tiesības.
- benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase.
- dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- jūrmaliens Jūrmala, piekraste.
- naktsbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru.
- dienasbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi.
- mandzene Kāda piekrastes auga nosaukums.
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m.
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
- kreiseris karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- krasta krabis krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"); piekrastes peldkrabis.
- Carcinus maenas krasta krabis jeb piekrastes peldkrabis.
- kabotāžas kuģis kuģis, ko izmanto kuģošanai savas valsts piekrastes ūdeņos.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
- Italapass Koijots kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - karavadonis, demiurgs.
- Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem.
- Komokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - neskaitāmu bagātību saimnieks, kuru attēloja kā tuklu invalīdu, kas nekad nepieceļas no savas guļvietas.
- purka Ķeksis ar garu kātu zivju un vēžu izdzīšanai no piekrastes alām.
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m.
- Isfjords Līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos ("Isfjorden"), Špicbergenas piekrastē, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem iesīd šļūdoņi.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs.
- Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi.
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
- Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām.
- inženiermīnas Munīcija, ar ko ierīko sauszemes un piekrastes mīnulaukus u. c. aizsprostojumus, mīnē transporta ceļus un dažādas būves.
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- monitors Nelielas iegrimes karakuģis militārām operācijām jūras piekrastes rajonos un upēs.
- ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
- vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2).
- gabunkoki No Rietumāfrikas piekrastes un īpaši no Gabonas eksportēti lietaskoki.
- sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam.
- supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
- psammons Organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju piekrastes mitrajās smiltīs virs ūdenslīmeņa.
- Abidžana Ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu "Abidjan", galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju.
- krastapuža Pakraste, piekraste.
- Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m.
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām.
- perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes.
- čimusi Peru ziemeļu piekrastes iedzīvotāji, kuru galvenā dievēba bija mēness; viņu valsts pastāvēja no 1200. g. līdz 1460 gadam, kad to iekaroja inki.
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
- Griselinia litoralis piekrastes grizelīnija.
- Labidura riparia piekrastes spīļaste.
- Hydraena riparia piekrastes strautvabole.
- teritoriālie ūdeņi piekrastes ūdeņi, t. i., jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi.
- nerītiskā zona piekrastes zona aptuveni šelfa robežās.
- Kanoasa Pilsēta Brazīlijā ("Canoas"), Riugrandi du Sula štatā, Portualegri anglomerācijā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 323800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itabuna Pilsēta Brazīlijā ("Itabuna"), Baijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 199700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lindena Pilsēta Gajānā ("Linden"), \~100 km no Atlantijas okeāna piekrastes, 29500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Adždābija pilsēta Lībijā, netālu no Sidras līča austrumu piekrastes, 102000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes.
- Agvadilja Pilsēta Puertoriko austrumu piekrastes ziemeļu daļā, pašvaldības administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Adana Pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mozambika Pilsēta un osta Mozambikas Republikas dienvidaustrumu daļā, nelielā piekrastes koraļļu salā Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu.
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa").
- mitrājs Purvs, mitrs mežs, sekls ezers un aizaugušas piekrastes ūdeņi līdz 6 m dziļumam.
- Darsa-Cingste Pussala Baltijas jūras dienvidos ("Darss-Zingst"), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- Trinidāda Sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums.
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā.
- Malpelo Sala Klusajā okeānā, \~400 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidamerikas piekrastes, Kolumbijas teritorija, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums - līdz 258 m.
- Sanambrosija Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums līdz 479 m vjl.
- Sanfeliksa Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,6 kvadrātkilometri.
- Klarjona Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Rokapartida Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sanbenedikto Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sokorro Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m.
- Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
- Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m.
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m.
- Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā ("Isles of Scilly"), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru.
- Saūda Saūda Arābijas Karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. "As Su'ūdīyah"), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- kontinentālais šelfs sauszemes turpinājums, sēklis piekrastes valstij piegulošajā teritoriālajā jūrā un aiz tās, ja tā dabiskā zemūdens krauja ir tālāk (līdz 350 jūras jūdzēm).
- upju baseinu apgabals sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība.
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- Ilīrija Senatnē Adrijas jūras austrumu piekraste.
- amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
- Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār.
- Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā).
- gēste Smilšainas zemienes Ziemeļjūras piekrastes tuvumā Vācijā un Nīderlandē.
- Spirogyra dubia spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra lutetiana spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra mirabilis spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra stictica spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu.
- sanešu plūsma summārā piekrastes sanešu masas pārvietošanās krasta zonā viļņošanās un piekrastes straumju rezultātā.
- Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- Šetlenda Šetlendas salas Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā.
- Baija Štats Brazīlijas austrumos ("Bahia"), Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.).
- kontinentāls Tāds, kas atrodas iekšzemē, samērā tālu no piekrastes.
- tālbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus tālāk par piekrastes zonu (parasti par kuģa virsniekiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem tālāk par piekrastes zonu (par kuģiem).
- konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos.
- piejūra Teritorija, apvidus pie jūras; jūras piekraste.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai.
- rakija Tradicionāls alkoholiskais brendija tipa dzēriens Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs.
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- rizofori Tropu jūru piekrastes augi - nelieli koki vai krūmi, kas paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā.
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m.
- lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem.
- Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
- Čubuta Upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā.
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Krišna Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī.
- Džejhana Upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes.
- pieupe Upes piekraste, tuvākā apkārtne.
- ripāle Upju piekrastes daļa ar ierobežotu ūdens tecējumu.
- dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece.
- Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā.
- Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums.
- Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m.
- teritorija valsts, zemes, iekšējo un piekrastes ūdeņu platība ar noteiktām robežām, piemēram, valsts teritorija, pilsētas teritorija, arī gaisa telpa virs tās; noteikts Zemes virsas apgabals.
- joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- Ventmale Ventas piekraste un tuvākā apkārtne no Kuldīgas līdz Ventspilij.
- Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru.
- Illīrija Vēsturisks Adrijas jūras austrumu piekrastes novads.
- Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs.
- Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra.
- Liepupe Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Limbažu un Liepupes pagastā, ietek Rīgas līcī, garums - 17 km, kritums - 43 m, sākas purvā uz rietumiem no Riebezera.
- aiolieši Viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aiolieši, jonieši, dorieši), kas 2. gt. p. m. ē. ieņēma Ziemeļgrieķiju un Dienvidgrieķijas rietumus, kā arī Mazāzijas piekrastes ziemeļu daļu.
- šalupa Vienmasta piekrastes kuģis (ap 40 t).
- nerpa Viens no vairāku roņu sugu nosaukumiem; dzīvo Arktikā, Lādogas ezerā, Kaspijas jūrā, Baikālā un Eiropas un Tālo Austrumu piekrastes ūdeņos.
- pārejas ūdeņi virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma.
- virszemes ūdeņi visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti — arī teritoriālie ūdeņi.
- Eifela stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienība, seklas jūras un piekrastes nogulumu slāņkopa.
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.).
- notozauri Zauru ģints ar mazu galvas kausu un garu kaklu, jūras dzīvnieki triasa periodā, uzturējās seklākos piekrastes ūdeņos; lielākās sugas sasniedza līdz 3 m garumu.
- Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta.
- vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā.
- vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem.
- sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
- polārjūras Ziemeļu ledus okeāna jūras un Antarktīdas piekrastes jūras.
- dora Zvejnieku laiva ar airiem un motoru; izmanto okeāna piekrastes zvejā.
piekraste citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV