Paplašinātā meklēšana

Meklējam pic.

Atrasts vārdos (195):

Atrasts vārdu savienojumos (61):

Atrasts skaidrojumos (200):

bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
sudrabegle asā egle ("picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts
aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta
hymenelia Aspicīliju dzimtas ģints
Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m
Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("picris echioides")
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum")
dendrocopos Dendrocopos major - dižraibā dzeņa "picoides major" nosaukuma sinonīms
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum")
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica")
gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
baltmuguras dzenis dzeņu suga ("picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama
dižraibais dzenis dzeņu suga ("picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis
vidējais dzenis dzeņu suga ("picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama
mazais dzenis dzeņu suga ("picoides minor")
trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama
zaļā dzilna dzilnu dzimtas suga ("picus viridis")
parastā egle egļu suga ("picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
Brūvera egle egļu suga ("picea breweriana")
Engelmaņa egle egļu suga ("picea engelmanii")
Kanādas egle egļu suga ("picea glauca")
melnā egle egļu suga ("picea mariana")
Sibīrijas egle egļu suga ("picea obovata")
Serbijas egle egļu suga ("picea omorika")
austrumu egle egļu suga ("picea orientalis")
asā egle egļu suga ("picea pungens")
Sitkas egle egļu suga ("picea sitchensis")
vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā
Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti
egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae")
spicenes Grupa "Spice Girls"; šīs grupas locekles
buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe
svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
ciķelbārda Īsa bārda ar spicu galu
ciķeļbārda Īsa zoda bārda ar spicu galu
ciķele Īsa zoda bārda ar spicu galu
Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province (_Provincia di Áscoli piceno_), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos
Aspicottus bubalis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis")
zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga
Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos
Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos
Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu
Bellsunns jūras šaurums Svalbārā, Grenlandes jūrā, Špicbergenas salas rietumos, veido ieeju Vanjemifjordā
Ērika Ēriksena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāga austrumos, starp Ziemeļaustrumu Zemi un Karaļa Kārļa Zemi
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu
Hinlopena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Ziemeļaustrumu Zemi un Špicbergenas salu
Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos
raibā kalateja kalateju suga ("Calathea picturata")
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
Bavārijas Alpi kalnu grēda Vācijā un Austrijā, augstākā virsotne - 2961 m (Cūgšpice)
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas
Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
sprūss Kanādas egle ("picea glauca")
noausīties Klausīties (pietiekami ilgi), spicēt ausis
uzkrītošā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster conspicuus")
krūmveidīgā vārpainā kļava kļavu suga ("Acer spicatum")
vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā
klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola")
Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola")
vārpainā krauklene kraukleņu suga ("Actaea spicata")
krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa")
krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata")
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca
lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji
kupuca Kupica
kupucis Kupica
rūgtpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("picris"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
grupa MPEG kustīgu attēlu ekspertu grupa (angļu "Moving picture Experts Group")
briļļainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia conspicillata")
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
burkānu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Heterotrioza apicalis")
smaillapu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania apiculata")
Tags Leģendārs etrusku haruspiciju (nākotnes pareģošanas pēc upuru iekšām) nodibinātājs
baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens")
vārpu liatre liatru suga ("Liatrias spicata")
Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi
oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus")
Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica
LPH Lipotropiskais hormons (angļu "lipotropic hormone")
vārpu liriope liriopu suga ("Liriope spicata")
Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā
LTH Luteotropiskais hormons (angļu "luteotropic hormone")
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
dzeltengalvas māņžagata māņžagatu suga ("picathartes gymnocephalus")
raibgalvas māņžagata māņžagatu suga ("picathartes oreas")
kridzis Maza piciņa
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
česuls mazs spics darbarīks caurumu urbšanai
krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
parastais miežubrālis miežubrāļu suga ("Phalaroides arundinacea"), tās dekoratīvo formu ("picta"), ar dzelteni svītrainām lapām, dažviet audzē kā krāšņumaugu
stropicieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropica" iedzīvotāji
Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams
Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē
Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena
Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija
Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_)
Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos
Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai
Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija
Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas
Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
gnajiņš Nieciņš, piciņa, drusciņa
gnajs Nieciņš, piciņa, drusciņa; tas, kas ir sīks, mazs, neizaudzis
grisīni no picas mīklas ceptas maizes standziņas
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
vārpainā palazda palazdu suga ("Corylopsis spicata")
pīzekle Parastā egle ("picea abies")
salakšne Parastā egle ("picea abies")
Picea excelsa parastās egles "pica abies" nosaukuma sinonīms
Picea vulgaris parastās egles "picea abies" nosaukuma sinonīms
pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem)
porkšķis Pelēkā dzilna ("picus canus")
slaidā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio pictorum")
čiļiks picērija _Chilli Pizza_
čillene picērija _Chilli Pizza_
Picunda picvunda, pilsēta Abhāzijā
kātiņpiepe piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Polyporus", arī "Lentinus" un "picipes")
kastaņbrūnā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("picipes badius", syn. "Polyporus badius")
pelēkā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("picipes melanopus")
piltuvveida kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("picipes tubaeformis")
lecens Pika, piciņa
lacans Pika, piciņa; lecens
Pikajūna pilsēta ASV ("picayune"), Misisipi štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ispika pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pičerno pilsēta Itālijā ("picerno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā (_Áscoli piceno_), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tampiko pilsēta Meksikā ("Tampico"), Tamaulipasas pavalstī, Meksikas līča piekrastē, 297300 iedzīvotāju (2010. g.)
Tepika pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.)
Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
Pikasenta pilsēta Spānijā ("picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Cilpiha pilsēta Vācijā ("Zuelpich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
būvkontrole Pilsētas inženiera vai būvinspektora atbildība pārbaudīt rasējumus, izsniegt atļauju būvēt, inspicēt būves procesu un beidzot izsniegt apdzīvošanas atļauju
degumu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe sinopica")
Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā
Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
egle Priežu dzimtas ģints ("picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas
monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna
deferents Ptolemaja pasaules sistēmā - riņķis, pa kuru pārvietojas epicikla centrs
granulēšana Pulverveida masas pārveidošana sīkās piciņās (granulās)
Andrē Zeme pussala Špicbergenā (_Andrée Land_), starp Vudfjordu un Vijdefjordu
dzeņveidīgie putnu kārta ("piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni; Latvijā tikai dzeņu dzimta
dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
Termins romiešu un sengrieķu mitoloģijā - dievs, robežu un kupicu sargātājs
parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti")
daglīšu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("picris echioides")
mauragu rūgtpiene rūgtpieņu suga ("picris hieracioides")
picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu
Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā
Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets
Viktorija sala Ziemeļu Ledus okeānā, uz austrumiem no Špicbergenas, Krievijas teritorija
vārpu sārmene sārmeņu suga ("Stachys spicata")
raibais scindapsis scindapšu suga ("Scindapsus pictus")
seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus

Atrasts piemēros (31):

pic citās vārdnīcās:

MEV

pic

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies