Paplašinātā meklēšana

Meklējam pic.

Atrasts vārdos (192):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

PICS proforma

Atrasts skaidrojumos (219):

bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā (Špicbergenas arhipelāgā), 450 iedzīvotāju (2020. g.).
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints.
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta.
hymenelia Aspicīliju dzimtas ģints.
Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m.
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti.
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu.
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum").
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica").
gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā.
Spicieris Ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris.
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās.
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti.
egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae").
spicenes Grupa "Spice Girls"; šīs grupas locekles.
buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu.
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways".
orvilki Īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dātrzos gladiolas u. c. puķu saknes.
ciķelbārda Īsa bārda ar spicu galu.
ciķeļbārda Īsa zoda bārda ar spicu galu.
ciķele Īsa zoda bārda ar spicu galu.
vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos.
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga.
Aspicottus bubalis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis").
Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos.
Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos.
Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu.
Ērika Ēriksena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāga austrumos, starp Ziemeļaustrumu Zemi un Karaļa Kārļa Zemi.
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu.
Hinlopena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Ziemeļaustrumu Zemi un Špicbergenas salu.
Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos.
raibā kalateja kalateju suga ("Calathea picturata").
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m).
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
noausīties Klausīties (pietiekami ilgi), spicēt ausis.
uzkrītošā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster conspicuus").
krūmveidīgā vārpainā kļava kļavu suga ("Acer spicatum").
vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā.
klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola").
Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola").
vārpainā krauklene kraukleņu suga ("Actaea spicata").
krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa").
krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata").
krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata").
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji.
kupuca Kupica.
kupucis Kupica.
briļļainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia conspicillata").
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
burkānu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Heterotrioza apicalis").
smaillapu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania apiculata").
Tags Leģendārs etrusku haruspiciju (nākotnes pareģošanas pēc upuru iekšām) nodibinātājs.
baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens").
vārpu liatre liatru suga ("Liatrias spicata").
Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi.
oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus").
Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica.
LPH Lipotropiskais hormons (angļu "lipotropic hormone").
vārpu liriope liriopu suga ("Liriope spicata").
Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā.
LTH Luteotropiskais hormons (angļu "luteotropic hormone").
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m.
kridzis Maza piciņa.
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
česuls Mazs spics darbarīks caurumu urbšanai.
krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga.
stropicieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropica" iedzīvotāji.
Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala.
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā.
Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena.
Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija.
Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_).
Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos.
Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai.
Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija.
Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos.
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
gnajs Nieciņš, piciņa, drusciņa; tas, kas ir sīks, mazs, neizaudzis.
gnajiņš Nieciņš, piciņa, drusciņa.
grisīni No picas mīklas ceptas maizes standziņas.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā.
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji.
Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas.
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja.
vārpainā palazda palazdu suga ("Corylopsis spicata").
pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem).
slaidā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio pictorum").
čiļiks picērija _Chilli Pizza_.
čillene picērija _Chilli Pizza_.
lacans Pika, piciņa; lecens.
lecens Pika, piciņa.
Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ispika Pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tampiko Pilsēta Meksikā ("Tampico"), Tamaulipasas pavalstī, Meksikas līča piekrastē, 297300 iedzīvotāju (2010. g.).
Tepika Pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.).
Longjērbīene Pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.).
Cilpiha Pilsēta Vācijā ("Zuelpich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
būvkontrole Pilsētas inženiera vai būvinspektora atbildība pārbaudīt rasējumus, izsniegt atļauju būvēt, inspicēt būves procesu un beidzot izsniegt apdzīvošanas atļauju.
degumu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe sinopica").
UMK Polijas pētniecības stacia Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos.
Hurnsunna Polijas zinātniski pētnieciskā stacija Špicbergenas salā, Hurnsunna līča ziemeļu krastā
garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, picējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna.
deferents Ptolemaja pasaules sistēmā - riņķis, pa kuru pārvietojas epicikla centrs.
granulēšana Pulverveida masas pārveidošana sīkās piciņās (granulās).
Andrē Zeme pussala Špicbergenā (_Andrée Land_), starp Vudfjordu un Vijdefjordu.
Termins romiešu un sengrieķu mitoloģijā - dievs, robežu un kupicu sargātājs.
parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti").
picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija.
Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets.
Barenca sala sala Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords.
Viktorija sala Ziemeļu Ledus okeānā, uz austrumiem no Špicbergenas, Krievijas teritorija.
vārpu sārmene sārmeņu suga ("Stachys spicata").
raibais scindapsis scindapšu suga ("Scindapsus pictus").
seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
prokurācijas Senāk - katoļu baznīcas nodevas, ko saņēma bīskapi, pāvesta legāti un citi kūrijas sūtņi, inspicēdami baznīcu, - sākumā naturālijās, vēlāk naudā.
fokača Senas izcelsmes itāļu maize, līdzīga picai, bet ar biezu pamatni un treknāka.
vārpainā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma spicatum").
spickpūriņš Sērkociņu kastīte; spickkastīte.
Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s.
Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē.
Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
brūnkāju skudrvabole skudrvaboļu suga ("Monotoma picipes").
egļu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius picecus").
STH Somatotropiskais hormons (angļu "somatotropic hormone").
šnīpdegune Spicdegune.
šņīpdegune Spicdegune.
skurīt Spicēt (ausis).
spicglāze Spicglāzīte.
Spiciera Spiciera ezers - spicieris Launkalnes pagastā.
Spicieru ezers Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
Spiciera ezers Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
Špicieris Spicieris, ezers Launkalnes pagastā.
spitzkopjes Spickopjes.
spicenes Spickurpes.
špics Spics.
IOC Starptautiskā Olimpiskā komiteja (angļu "International Olympic Committee").
rudā stumbrložņa stumbrložņu suga ("Climacteris picumnus").
sulpiciāņi Sulpicieši.
špicveidīgie Suņu šķirņu grupa, īsa galva, smailas, stāvas ausis, spēcīgs ķermenis un aste gredzenā (piem., haskijs, samojeds, čau-čau, punduršpics, laikas u. c.).
ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
putnsviests Sviesta gabaliņš, piciņa.
iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
sviesta graudi sviesta piciņas, kurās pārvēršas krējums, kuļot sviestu.
Ščepica Šepica, Kūdupes pieteka.
Šepca Šepica, Kūdupes pieteka.
Shchepitsa Šepica, Kūdupes pieteka.
Stsepitsa Šepica, Kūdupes pieteka.
Maurīcijas dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Coracina typica").
Etiopijas svilpējčakste šīs ģints suga ("Laniarius aethiopicus").
mainīgā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe picata").
Rupicola rupicola šīs ģints suga ("Rupicola rupicola").
šķibīt Šķibīt ausis - spicēt ausis.
Rietumšpicbergena Špicbergena - sala Špicbergenas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā, platība - 39000 kvadrātkilometru.
Sērkapa Zeme Špicbergenas salas dienvidu gals, uz dienvidiem no Hurnsunntinna.
Nordenšelda Zeme Špicbergenas salas josla starp Īsfjordu un Vanmijenfjordu, no Grenlandes jūras līdz Stūrfjordam.
epicerebrāls Tāds, kas atrodas virs galvas smadzenēm, piem., epicerebrālā telpa (starp galvas smadzenēm un mīksto smadzeņu apvalku).
skarzona Telpa (laukums) apkārt munīcijas sprādziena centram (epicentram), kura robežās ir nodrošināta mērķa iznīcināšana.
Apollona Epikūrija templis templis Grieķijā (_Temple o f Apollo Epicurius_), Peloponesas pussalas rietumu daļā.
Vēdela-Jarlsberga Zeme teritorija Špicbergenas salas dienvidu daļā, uz dienvidiem uz Vanjimenfjorda līdz Hurnsunnam.
Edža sala trešā lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā, atrodas tā dienvidaustrumu daļā, starp Olgas šaurumu un Stūrfjordu.
Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas.
Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
zilspārnu žagata vārnu dzimtas suga ("Cyanopica cyana").
parastā žagata vārnu dzimtas suga ("Pica pica", senāk "Pica caudata"), vidēji liels putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti, Latvijā sastopams bieži.
velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros.
krauklenāji Vārpainā krauklene ("Actaea spicata").
kriši Vārpainā krauklene ("Actaea spicata").
ļaunumzāle Vārpainā krauklene ("Actaea spicata").
dūlēji Vārpainā veronika ("Veronica spicata").
dūlējs Vārpainā veronika ("Veronica spicata").
Ribes pubescens vārpainās jāņogas "Ribes spicatum var. pubescens" nosaukuma sinonīms.
vārpu veronika veroniku suga ("Veronica spicata").
puantilisms Viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
lēcveida vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicigona lapicida"), Latvijā aizsargājams.
Hurnsunntinns virsotne Špicbergenas salas dienvidu daļā, netālu no Hurnsunna dienvidu līča, augstums - 1431 m.
pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
Tora rags zemesrags Hūpenes salas dienvidu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā.
Beisārens zemesrags Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā.
Itālijas rags zemesrags Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes austrumos.
Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu.
Sērkaps zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Sērkapejas salas dienvidos.
Peiera rags zemesrags Špicbergenas salas austrumos, šīs salas galējais austrumu punkts.
Mitras rags zemesrags Špicbergenas salas rietumos.
Verlēgenhukena rags zemesrags Špicbergenas salas ziemeļos, starp Hinlopena šauruma ziemeļrietumiem un Vijdefjorda ziemeļaustrumiem.
Plātena rags zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, austrumos no Nordenšelda līča.
Nūrkaps zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumu daļā, uz rietumiem no Nordenšelda līča.
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē (norvēģu val. "Barentshavet"), starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m.
kupača Zīme zemes gabala robežpunktu nostiprināšanai; kupica.
kapča Zīme zemes gabalu robežpunktu nostiprināšanai; kupica.
žaga Žagata ("Pica pica").

pic citās vārdnīcās:

MEV

pic