Paplašinātā meklēšana
Meklējam phil..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (94):
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
- priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
- Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā
- Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti")
- ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs
- pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
- ūdens daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum aquaticum")
- Brazīlijas daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum brasiliensis")
- vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum")
- mieturu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum verticillatum")
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
- pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega
- tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
- Filibēra ežlape ežlapju suga ("Thuidium philibertii")
- phil. Filoloģija (latīņu "philologiae")
- phil. Filozofija (latīņu "philosophiae")
- Ph.D. Filozofijas doktors (latīņu "philosophiae doctor")
- garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
- klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius")
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
- lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
- plīvurpuķe Ģipsene ("Gypsophila")
- ģipsmīle Ģipsenes ("Gypsophila")
- šleieriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
- šleijeriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
- gleznā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila elegans")
- garkātu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila fastigiata")
- tīruma ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila muralis syn. Psammophiliella muralis")
- skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata")
- skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma")
- ložņu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila repens")
- mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila")
- smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē
- smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila")
- priežmežu kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica pityophila")
- garastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila acuticauda")
- gredzena krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila bichenovii")
- plankumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila guttata")
- maskainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila personata")
- vilkvālīšu kriksis krikšu suga ("Thelmatophilus typhae")
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga
- augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
- kuņģspindele kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas
- dīķmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas
- plēsējmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas
- mazā ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina mniophila")
- silmalīte Lakstaugu ģints "Nemophila" suga
- meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
- zilā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia siphilitica")
- Filipsa melnule melnuļu suga ("Melanotus phillipsii")
- skaistā zilmalīte Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), ūdenslapju dzimtas suga
- myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms
- myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms
- NCF Neitrofilo leikocītu hemotakses faktors (angļu "neutrophil chemotactic factor ")
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi
- menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
- čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs
- sīpolu muša pamušu dzimtas suga ("Chortophila antiqua")
- WFH Pasaules Hemofilijas federācija (angļu "World Federation of Hemophilia")
- drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna")
- ozolu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus dryophilus")
- lapu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe phyllophila", syn. "Clitocybe cerussata")
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- Grenlandes ronis roņu dzimtas suga ("Pagophilus groenlandica")
- kamala Sarkans pulveris no "Mallotus phillippinensis" koka mizas dziedzerīšiem un matiņiem
- fungivoridae Sēņodiņu dzimtas "Mycetophilidae" nosaukuma sinonīms
- kazrožu sfings sfingu dzimtas suga ("Deilephila elpenor")
- parastais sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha pamphilus"), spārnu plētums - 24-33 mm, sastopams sausās pļavās, laukos mežmalās
- zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru
- Gypsophila trichotoma skaujošās ģipsenes "Gypsophila perfoliata" nosaukuma sinonīms
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
- smiltāja spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila")
- smilšu spīgulite spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila")
- rīsgrauzis Surinamas rīsgrauzis - vaboļu kārtas šaurvaboļu dzimtas suga ("Oryzaephilus surinamensis")
- beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes
- svītrainā skudrčakste šīs ģints suga ("Thamnophilus doliatus")
- antophila tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints "Anthophila" kļūdains nosaukums
- nemofila Ūdenslapju dzimtas ģints ("Nemophila"), \~11 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
- peļķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Laccophilus")
- ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas
- kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
- ķīļgalvis Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Notiophilus"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- Crataegus curvisepala vēdekļlapu vilkābeles "Crataegus rhipidophilla" nosaukuma sinonīms
- nobiru vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Collybia dryophila")
- meža vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopus dryophillus", syn. "Collybia dryophila")
- Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
- Filadelfijas vireons vireonu suga ("Vireo philadelphicus")
- palēks Ziemciešu dzimtas ģints ("Chimaphila"), zemi puskrūmi ar ādainām lapām, ziemeļu puslodē, gk. boreālajā joslā, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- filometroidoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, nematodes ("philometroides cyprini")
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni
Citās vārdnīcās nav šķirkļa phil..