Paplašinātā meklēšana
Meklējam patskanis.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- augsta mēles pacēluma patskanis
- garš patskanis
- īss patskanis
- labiāls patskanis
- lāpāmais patskanis
- neitrāls patskanis
- pakaļējās rindas patskanis
- pārīss patskanis
- platais patskanis
- priekšējās rindas patskanis
- pusgarš patskanis
- reducēts patskanis
- ritma patskanis
- šaurais patskanis
- tematisks patskanis
- vidēja mēles pacēluma patskanis
- vidējās rindas patskanis
- zema mēles pacēluma patskanis
Atrasts skaidrojumos (28):
- tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis
- trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
- diftongizēšanās Fonētisks process, kurā patskanis pārvēršas par divskani
- feniķiešu raksts fonogrāfisks konsonantisks raksts; katrai no 22 burtu zīmēm atbilst viens līdzskanis + jebkurš patskanis, kas liecina par izcelsmi no zilbju raksta
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
- reducēts patskanis izrunā vājināts patskanis
- diftongoīds Kvalitatīvi (tembrāli) neviendabīgs patskanis, kura sastāvā kā pieskaņa ir elements, kam artikulācija ir tuva galvenā elementa artikulācijai
- pārīss patskanis noteiktā pozīcijā saīsināts īsais patskanis
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām
- tematisks patskanis patskanis, kas savieno darbības vārda sakni ar galotni
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts
- pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu
- labiāls patskanis patskanis, kuru izrunājot lūpas ir noapaļotas
- garš patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir fonoloģiski pretstatāms īsam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi
- īss patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir pretstatāms garam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi
- glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis
- lāpāmais vokālis ritma patskanis
- lāpāmais patskanis ritma patskanis
- vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām
- zuduma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā patskanis ir zudis, no divskaņa palicis tikai otrais komponents no diftongiskā savienojuma - zilbiskais skanenis
- gardiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir garš patskanis
- īsdiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir īss patskanis
- savienotājpatskanis vienotājpatskanis
- puspatskanis Vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis; glaids
- garā zilbe zilbe, kuras kodolu veido garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums
- zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk - diftongisks savienojums
patskanis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV