Paplašinātā meklēšana
Meklējam patoloģisks.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (28):
- pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes.
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums.
- dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības.
- makulopātija Jebkurš patoloģisks process tīklenes dzeltenajā plankumā.
- kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā.
- miksomatoze Miksomatozā jeb gļotainā deģenerācija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga multipla miksoma.
- horioretinopātija Neiekaisīgs patoloģisks process, kas skar tīkleni un dzīsleni.
- akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums.
- šķērsguļa Nenormāls, patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
- toksikoze Organisma patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi kādu vielu vai kaitīgu faktoru iedarbība uz organismu.
- komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā.
- perforācija patoloģisks process, kurā kāda orgāna (piemēram, kuņģa, dzemdes) sienā rodas caurums.
- granuloma patoloģisks saistaudu veidojums dzīstošā brūcē.
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām.
- apziņas traucējumi patoloģisks stāvoklis, kad reālās pasaules atspoguļojums iegūst izkropļotu raksturu.
- siltuma (ari karstuma) dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
- karstuma (arī siltuma) dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, pārkarstot.
- zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu.
- pseidoparalīze Progresīvajai paralīzei simptomatoloģiski līdzīgs patoloģisks stāvoklis, piem., alkohola intoksikācija.
- psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām.
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- nāves cēlonis slimība, patoloģisks stāvoklis vai trauma, kas ir izraisījusi nāvi vai veicinājusi to, kā arī nelaimes gadījums vai vardarbības akts, kura rezultātā ir iestājusies nāve.
- sopors Smags apziņas traucējums - dziļš, patoloģisks miegs.
- renālā anūrija urīna veidošanās pārtraukums, kura cēlonis ir abpusējs difūzs, patoloģisks process nieru audos.
patoloģisks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV