Paplašinātā meklēšana

Meklējam patoloģija.

Atrasts vārdos (33):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (66):

dermatopatoloģija Adas patoloģija.
dispigmentācija Ādas vai matu pigmentācijas patoloģija.
pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem.
embriopātija Augļa saslimšana ar patoloģijas attīstīšanos vai bez tās.
kolodispepsija Dispepsija, ko reflektoriski rada lokzarnas patoloģija.
ektopāgija Dvīņu patoloģija, kad dvīņi savienoti ar krūškurvja sāniem.
horoidopātija Dzīslenes patoloģija.
elastopātija Elastīgo audu patoloģija.
disgonēze Funkcionāla dzimumorgānu patoloģija.
cefalopātija Galvas patoloģija.
meningoencefalopātija Galvas smadzeņu un to apvalku patoloģija.
ceroze Gļotādas patoloģija, kam raksturīgas vaskveida zvīņas.
koksartropātija Gūžas locītavas patoloģija.
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
Klainfeltera slimība ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus.
kapilarotoksikoze Hemoraģiska kapilarotoksikoze - patoloģija, kuras izpausmes ir abdominālā un reimatoīdā purpura.
hromafinopātija Hromafīnās sistēmas patoloģija.
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju.
ektrosindaktilija Iedzimta patoloģija, kuras gadījumā trūkst viena vai vairāku pirkstu un esošie pirksti saauguši kopā.
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
disglobulinēmija Ikviena asins globulīnu patoloģija.
granulocitopātija Ikviena granulocītu patoloģija.
bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
dermatopātija Jebkura ādas patoloģija.
metropātija Jebkura dzemdes patoloģija.
pleksopātija Jebkura pinuma, īpaši nervu pinuma patoloģija.
makropatoloģija Jebkuras slimības vai orgāna patoloģija, ko iespējams diagnosticēt bez mikroskopa izmantošanas.
mikroangiopātija Kapilāru patoloģija.
sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā.
alterācija Katra pārmaiņa īpašībās, struktūrā, funkcijā (sevišķi patoloģijas virzienā).
kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
labirintoze Labirinta patoloģija, kuras pamatā pārsvarā ir distrofiskas pārmaiņas.
akropatoloģija Locekļu patoloģija, galvenokārt ortopēdiska rakstura.
kolpopātija Maksts patoloģija.
encefaloloģija Medicīnas nozare par smadzenēm; galvas smadzeņu anatomija, fizioloģija un patoloģija.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori; ģeogrāfiskā patoloģija.
mielinopātija Mielīna patoloģija; deģeneratīvas pārmaiņas galvas smadzeņu baltajā vielā.
mieloradikulopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu patoloģija.
neuropatoloģija Neiropatoloģija.
neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga.
paleopatologs Paleopatoloģijas speciālists.
speciālā patoloģija patoloģijas nozare, kas pētī atsevišķas slimības.
vispārīgā patoloģija patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
patergazija Personības patoloģija, kas radusies no nespējas pielāgoties strukturālām vai funkcionālām organisma pārmaiņām.
medikalizācija process, kurā ikdienas dzīves norises vai nemedicīniskas problēmas tiek raksturotas kā medicīniskas, piedēvējot tām slimības vai patoloģijas statusu.
patopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskās darbības izmaiņas, kuras izraisa augstākās nervu sistēmas darbības patoloģija, psihiskās vai somatiskās slimības.
kriminālpsihopatoloģija Psihopatoloģijas nozare, pētī noziegumu psihopātiskos cēloņus un formas.
psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
diplopija Redzes patoloģija - attēla dubultošanās.
vampīrisms reti sastopama seksuālā patoloģija, kam raksturīgs sadisma un fetišisma savienojums, kad fetišs ir partnera asinis.
seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists.
mikrodisģenēze Sīkas neironu patoloģijas jūraszirdziņa un smadzenīšu daļā; novēro epilepsijas gadījumā.
hondropātija Skrimšļa patoloģija.
hondropatoloģija Skrimšļa patoloģija.
meningopātija Smadzeņu apvalku patoloģija.
dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
medicīniskā ģenētika zinātnes nozare, kas pētī ģenētisko faktoru nozīmi slimību etoloģijā, kā arī diagnoscē un ārstē ģenētiskās patoloģijas.
patodontija Zobu patoloģija.
odontija Zobu sāpes; zobu patoloģija.
holecistopātija Žultspūšļa patoloģija.
holepātija Žultsvadu patoloģija.

patoloģija citās vārdnīcās:

MLVV

patoloģija

LLVV

patoloģija