Paplašinātā meklēšana
Meklējam olga.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (130):
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
- Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
- Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka.
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā.
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Olgas eremūrs eremūru suga ("Eremurus olgae").
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati).
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
- žigulis Krievijā, Volgas autorūpnīcā ražots vieglais automobilis.
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Pieazovas zemiene Kubaņas-Pievolgas zemiene.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā).
- Okas-Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m.
- karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostroma Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ahtubinska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harabali Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamizjaka Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novočeboksarska Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiņešma Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pļosa Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navoloki Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugļiča Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutajeva Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska.
- Ribinska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zveņigova Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balahna Pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Gorodeca Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bora Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kstova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņijnovgoroda Pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvera Pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgograda Pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada.
- Novokuibiševska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sizraņa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oktjabrska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žiguļovska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marksa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Zeļenodoļska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starica Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kimri Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļazina Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoslobodska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitegra Pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgaste Pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi.
- Jumindas pussala pussala Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, starp Kolgas un Haras līci.
- Viduspievolga Reģions Krievijā, Volgas vidusteces apkārtne.
- Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina).
- tisageti Senas ciltis (6.-3. gs. p. m. ē.), ko pieminējuši antīkie autori; domājams, ka piederējuši pie senajām somugru ciltīm un dzīvojuši Aizvolgas un Rietumurālu meža joslā.
- karalienes Olgas sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus reginaeolgae").
- merji Somugru cilts, kas 1. gt. beigās p. m. ē. - 1. gt. m. ē. dzīvoja Volgas un Okas upstarpā; 1. un 2. gt. mijā pārslāvojušies.
- mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā.
- mariešu valoda somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valodas, rakstības pamatā krievu alfabēts.
- MIRV Starpkontinentālas raķetes ar vairākām kodolgalviņām, kas var tikt raidītas vienlaicīgi pret vairākiem mērķiem (angļu "Multiple Independently-targeted Re-entry Vehicle").
- burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā).
- dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
- kangli Tjurku cilšu apvienība, kas 11.-12. gs. mita Piearāla stepēs (uz ziemeļiem no Horezmas līdz Volgai).
- protobulgāri Tjurku ciltis, kas 7. gs. 2. pusē izveidoja Volgas-Kamas Bulgāriju un 681. kopā ar slāvu ciltīm Pirmo Bulgārijas valsti.
- pečeņegi Tjurku, sarmatu un somugru ciltis, kas 8.-9. gs. dzīvoja Aizvolgas stepēs, no 9. gs. D-Krievijas stepēs; 13.-14. gs. saplūda ar polovciešiem, ungāriem, krieviem u. c. tautām.
- kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā.
- Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā).
- Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES.
- Saratovas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Samaras apgabalā, platība — 1831 kvadrātkilometri, garums — 357 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 78 m, izveidota 1967. g.
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m.
- besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem.
- Dņepra Upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā.
- Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Boļšojciviļa Upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka.
- Hopjora Upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
- Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
- Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Medvedica Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina.
- Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
- Kazanka Upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana.
- Mologa Upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
- Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
- Kama Upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves.
- Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
- Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
- Čagra Upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē.
- Seļižarovka Upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Tersa upe Krievjas Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Volgas labā krasta pieteka.
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda).
- meščerjaki Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Baškorostānas Republikā, runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem; mūsdienās saplūduši ar mišariem.
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem.
- Melilotus wolgicus Volgas amoliņš.
- VAZ Volgas autorūpnīca Krievijā; šīs rūpnīcas ražotās vieglās automašīnas.
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā.
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā.
- Silene wolgensis Volgas plaukšķene.
- čeremisi Volgas somu cilts Krievijā; marieši.
- Sisymbrium wolgense Volgas žodzene.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa olga.