Paplašinātā meklēšana
Meklējam nula.
Atrasts vārdos (38):
- nula:1
- nulai:1
- inula:1
- inula:2
- kanula:1
- lūnula:1
- ranula:1
- sēnula:1
- urnula:2
- urnula:1
- vēnula:1
- Aļanula:1
- granula:1
- Karnula:1
- planula:1
- sēnulas:1
- pirenula:1
- pyrenula:1
- uncinula:1
- campanula:1
- gallinula:1
- hansenula:1
- pulvinula:1
- mīnulauks:1
- sēnulains:1
- fliktenula:1
- kampanulas:1
- pinnularia:1
- vienulauku:1
- acanthinula:1
- granulators:1
- pyrenulales:1
- Hanhuhijnula:1
- campanulales:1
- campanularia:1
- pyrenulaceae:1
- campanulaceae:1
- granularitāte:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (160):
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
- pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas.
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula").
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m.
- stroma Bezkrāsains plastīdu olbaltums, kurā atrodas pigmentētas granulas.
- parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus").
- zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria").
- stiepats Britu staģe ("Inula britanica").
- ozonofors Citoplazmas granula.
- pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā.
- pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
- gruzis Ēdiena atlieka, puteklis, granula.
- pulkstenīšu enkiante enkiantu suga ("Enkianthus campanulatus").
- pulkstenīšu facēlija facēliju suga ("Phacelia campanularia").
- dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- hondrokonijas Granulas, sīkākas par mitohondrijām; atrodamas limfocītos un plazmocītos.
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- vālanta Helēniju ālante ("Inula helenium").
- alanta Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alante Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alantes Helēniju staģe ("Inula helenium").
- ālants Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alīva Helēniju staģe ("Inula helenium").
- helēna Helēniju staģe ("Inula helenium").
- staģes Helēniju staģe ("Inula helenium").
- stiepata Helēniju staģe ("Inula helenium").
- stiepats Helēniju staģe ("Inula helenium").
- sūriči Helēniju staģe ("Inula helenium").
- kampanulārija Hidroidpolipu dzimta ("Campanularia"), ar zvanveidīgu periderma segu, bezdzimuma paaudze leptomedūzām.
- kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
- trahejas kanula kanula, ko pēc traheotomijas atstāj trahejā.
- kanulācija Kanulas ievadīšana dobā orgānā vai ķermeņa dobumā.
- pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
- Urnula craterium krātera urnula.
- mazais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus granularis").
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama.
- inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai.
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
- pericīts Mazdiferencēta saistaudu šūna, kas no ārpuses pieguļ kapilāra, arteriolas vai vēnulas sienai; veic fagocitāru funkciju un ietekmē kapilāru lūmena diametra maiņu.
- granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas.
- mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
- inženiermīnas Munīcija, ar ko ierīko sauszemes un piekrastes mīnulaukus u. c. aizsprostojumus, mīnē transporta ceļus un dažādas būves.
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
- kalnu nemopants nemopantu suga ("Nemophanthus mucronulatus"), Latvijā introducēta 20. gs. 70. gados, bet audzē reti.
- pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām.
- kuskuss No smalkiem kviešu miltiem sagatavotas granulas.
- tralēšana Pāreju ierīkošana mīnulaukos, izmantojot tanku traļus.
- pyrenula Pirenulas.
- cepurīte Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
- zaķpodiņš Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
- zvaniņi Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
- zvārgulītis Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
- dzegužpodiņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
- platpulkstenīte Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
- pulksteniņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
- zvaniņi Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
- pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula").
- sīpoliežgrauzis Pļavu akmeņlauzīte ("Saxifraga granulata").
- plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu.
- Karpatu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula carpatica").
- briežu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cervicaria").
- karošlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cochleariifolia").
- Gargano pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula garganica").
- kamolainā pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula glomerata").
- vienādlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula isophylla"), ko Latvijā audzē kā telpaugu.
- pienziedu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula lactiflora").
- platlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula latifolia") un tās varietāte ("Campanula latifolia var. macrantha").
- pļavas pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula patula").
- dižā pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula persicifolia").
- Portenšlaga pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula portenschlageana").
- Požarska pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula poscharksyana").
- tīruma pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula rapunculoides").
- apaļlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula rotundifolia").
- strēļu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula trachelium ").
- pulksteņpuķe pulkstenīte ("Campanula").
- pulkstenītes Pulkstenīte ("Campanula").
- cepurīte Pulkstenītes ("Campanula").
- cepurītes Pulkstenītes ("Campanula").
- kampanulas Pulkstenītes ("Campanula").
- kubuleņi Pulkstenītes ("Campanula").
- kubuliņi Pulkstenītes ("Campanula").
- pulkstene Pulkstenītes ("Campanula").
- pulksteniņi Pulkstenītes ("Campanula").
- pulkstenīši Pulkstenītes ("Campanula").
- pulkstenītis Pulkstenītes ("Campanula").
- pulkstenīts Pulkstenītes ("Campanula").
- zvanenes Pulkstenītes ("Campanula").
- zvaniņi Pulkstenītes ("Campanula").
- zvaniņš Pulkstenītes ("Campanula").
- kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām.
- gredzenporu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum annulatum"), Latvijā aizsargājama.
- neirosoma Sīkas granulas, mitohondriji neirona citoplazmā.
- sympecna Sympecna paedisca - ziemspārītes "Sympycna annulata" nosaukuma sinonīms.
- bezgredzena sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus exannulatus").
- ālante Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- arnikas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- arnīks Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernekājas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernekājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernika Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernikājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- stage Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- stiepats Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- volonta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ālanta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru dzimtas augs.
- padebesis Staģe ("Inula").
- staģes Staģe ("Inula").
- britu staģe staģu suga ("Inula britanica").
- zobenlapu staģe staģu suga ("Inula ensifolia").
- Helēniju staģe staģu suga ("Inula helenium").
- austrumu staģe staģu suga ("Inula orientalis").
- vītolu staģe staģu suga ("Inula salicina").
- strēlene Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium").
- strēlenes Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium").
- graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
- pulkstenīte Šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- pirenula šīs dzimtas ģints ("Pyrenula"), no kuras Latvijā konstatētas 4 sugas, bet 3 no tām tikai 19. gs. beigās.
- krastvabole Šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu.
- krātera urnula šīs ģints suga ("Urnula craterium").
- pirenula Šīs rindas dzimta ("Pyrenulaceae"), ķērpji ar vienveidīgu, plānu krevju laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, augļķermeņi - lodveida peritēciji, 10 ģinšu, >350 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- centrocīts Šūna, kuras citoplazmā ir dažāda lieluma atsevišķas vai divkāršas granulas, kas krāsojas ar hematoksilīnu; atrodama dažādu ādas slimību gadījumā.
- granulārs Tāds, kas satur granulas (3).
- helenīns Terpēns, iegūts no Helēna alantu ("Inula helenium L.") saknēm.
- laukpulkstenīte Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- pulkstenītes Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- zvaniņš Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi.
- krokgredzena virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia rugosoannulata").
- mazais dzeloņgliemezis zāģgliemežu dzimtas suga ("Acanthinula acuelata").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa nula.