Paplašinātā meklēšana
Meklējam nopost.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (64):
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas.
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- noslaucīt kā ar slotu pilnīgi iznīcināt (biežāk ugunsgrēkā), nopostīt tā, ka nekas pāri nepaliek.
- nolīdzināt ar zemi pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- neatstāt ne akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, sagraut (karā, cīņā).
- noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
- nolīdzināt (līdz) ar zemi pilnīgi nopostīt.
- Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši.
- Kāks romiešu mitoloģijā - Vulkāna dēls, briesmonis, kas spļāva uguni un tā nopostīja laukus.
- ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
- Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- Akada Sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja.
- Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina.
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
- Napata Senpilsēta Nūbijā, Nīlas labajā krastā, starp 3. un 4. krāci, Sudānā, VIII-VI gs. p. m. ē. Kušas (Napatas) valsts galvaspilsēta, vēlāk reliģiskais centrs, nopostījuši romieši 24. g. p. m. ē.
- Ktesifona Senpilsēta pie Tigras ("Ctesiphon"), uz dienvidaustrumiem no Bagdādes (Irākā), dibināta III gs. p. m. ē., no I gs. p. m. ē. Partas valsts galvaspilsēta, vēlāk pēdējo Sasanīdu galvaspilsēta, arābi nopostījuši VII gs. m. ē.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas.
- Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū.
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas.
- Krimuldas pils uzcelta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, 1601. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nopostīta, 1861.-1863. g. dažas ēkas daļēji atraktas no drupām.
- Alvastras klosteris viduslaiku klostera drupas netālu no Ombergas Esterjētlandē, cēluši franču cisteriešu mūki 1143. g., nopostīts 1567. g.
- Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
- Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
nopost citās vārdnīcās:
MEV