Paplašinātā meklēšana
Meklējam negribot.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (21):
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
- atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
- smalgāt ēst caur zobiem, negribot.
- volens nolens gribot negribot, gribi vai negribi.
- gribis negribis gribot negribot.
- nolens volens gribot negribot.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
- atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā.
- apgrozīt pirkstos negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- nenovilši Netīši, negribot.
- apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
- grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
- lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot.
- teļīgi Slinki, tūļīgi; kā negribot, nespējot.
- teļīgs Slinks, tūļīgs; tāds, kas visu dara kā negribot, nespējot.
- aizšķaudīt šķaudot negribot norādīt uz tikko izteiktā apgalvojuma neīstumu.
- teļnags Tūļīgs, lempīgs cilvēks; cilvēks, kas visu dara it kā negribot vai nespējot.
- gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot.
negribot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV