Paplašinātā meklēšana
Meklējam molekula.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (160):
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas
- haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses)
- fotojonizācija Atoma (vai molekulas) jonizācija, ko izraisa viens vai vairāki fotoni
- terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā)
- elektrontieksme Atoma, molekulas vai brīvā radikāļa spēja saistīt elektronu
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
- molekulārais ūdeņraža mākonis auksts un relatīvi blīvs difūzais miglājs, kurā ūdeņradis veido molekulas
- enerģijas pārnese bezizstarojuma procesi vielā, kuros elektronu ierosinājumu enerģija tiek nodota no ierosinātās daļiņas (molekulas, atoma, jona) uz neierosinātu daļiņu
- bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi)
- biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā
- brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām
- trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas
- protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
- amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
- kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā
- akonītskābe Citronskābe bez vienas ūdens molekulas
- atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices
- laktidi Divkārši esteri, kas attīstās no divām oksiskābes molekulām, atskaldot divas molekulas ūdens
- adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā
- heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs
- operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi
- palindroms DNS vai RNS molekulas rajons, kura robežās dažādie nukleotīdi ir savstarpēji komplementāri
- amigdaloze Dsaharīds amigdalīnā; šķeļoties rodas divas glukozes molekulas
- biomolekula Dzīvās vielas molekula
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā
- van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, vairāku elementārdaļiņu apvienojums, atoma kodols, atoms vai molekula
- ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- restrikcija Fermentīva DNS molekulas "pārgriešana" noteiktās vietās, viens no reparācijas un rekombināciju molekulārā mehānisma etapiem
- hidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulas pievienošanos savienojumam bez hidrolīzes
- Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus
- transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā
- fosforilholīns Holīna fosforskābes esteris, lecitīna molekulas fragments
- homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
- spontānais starojums ierosinātā stāvoklī esošas kvantmehāniskas sistēmas (atoma, molekulas u. c.) patvaļīgs elektromagnētiskais starojums
- heteropolisaharīds Ikviena polisaharīda molekula, kas sastāv no diviem vai vairākiem dažādiem monosaharīdu atlikumiem; tā īpašības un funkcijas atkarīgas no sastāva
- insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
- autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai
- monoaminoskābe Karbonskābe, kuras molekula ir viena aminogrupa
- pāriet kodola, atoma vai molekulas enerģētiskā stāvokļa izmaiņa, kodolam, atomam vai molekulai pārejot no daļiņas visa iespējamā enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
- prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns
- aktīvās krāsvielas krāsviekas, kuru molekulas ar krāsojamo materiālu veido ķīmiskas saites
- skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.)
- reālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā
- ideālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula
- ierosināts stāvoklis kvantu sistēmas (atoma, molekulas, atoma kodola, kristāla) stāvoklis, kura enerģija ir lielāka par minimālo iespējamo (pamatstāvokļa) enerģiju
- enerģijas līmenis kvantu mehānikā kvantu sistēmas (kodola, atoma, molekulas) enerģijas vērtība stacionārā stāvoklī
- multiplicitāte Kvantu sistēmas (piem., atoma, molekulas) enerģijas stāvokļa daudzkārtnība
- amorfs ķermenis ķermenis, kurā pretstatā kristālam atomi, molekulas vai citas daļiņas izvietotas bez jebkādas kārtības
- donors Ķīmijā - molekula, atomu grupa vai atoms, kas viegli atdod elektronu
- sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~)
- polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula
- monomolekulāras reakcijas ķīmiskas reakcijas, kuru elementāraktā piedalās 1 molekula (radikālis, jons)
- brīvie radikāļi ķīmiski ļoti aktīvi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kurās centrālajam atomam ir nepāra skaits valences elektronu, no kuriem viens ir t. s. brīvais elektrons
- monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt
- izostērs Ķīmisks savienojums, kas ieņem cita savienojuma vietu, kuram identiska molekulas konfigurācija; kompetitīvs inhibitors
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu
- brīvības pakāpe lielums, kas raksturo kādas sistēmas (atoma, molekulas, daļiņas, ķermeņa utt.) stāvokli
- sensibilizētā luminiscence luminiscence, kurā ierosinošā enerģija, ko absorbē vieni atomi (molekulas, defekti), enerģijas pārneses procesā tiek nodota citiem, kuri pēc tam luminiscē
- matrice Makromolekulārs šablons citas makromolekulas sintēzei
- makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas
- antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās
- puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte
- molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā
- aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.)
- jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV)
- polimēra molekula molekula ar lielu molekulmasu; makromolekula
- makromolekula Molekula ar lielu molekulmasu; polimēra molekula
- dimērs molekula vai savienojums, kuru, ķīmiski saistoties, veido divas vienkāršas vielas molekulas
- molmasa Molekulmasa - molekulas masa, kas izteikta atommasas vienībās
- policistronālā ribonukleīnskābe mRNS molekula, kas satur ģenētisko informāciju vairāk nekā viena polipeptīda sintēzei
- androstēns Nepiesātināts ciklisks ogļūdeņradis ar vienu divkāršo saiti; steroīds, kas veido testosterona un dažu citu androgēno hormonu molekulas kodolu
- diatomisks no 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas
- heteropolimērs no dažādiem monomēru atlikumiem sastāvoša makromolekula, piem., proteīns
- molekulmasa oglekļa vienībās izteikta molekulas masa; molmasa
- peptīdi Olbaltumvielas molekulas fragmenti, kuru uzbūvi veido aminoskābes
- translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā
- bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes
- jonradikāļi Organiskas molekulas, kas zaudējot vai iegūstot vienu elektronu, vienlaikus iegūst elektrisku lādiņu; paramagnētiskas daļiņas ar vienu nesapārotu elektronu
- rotaksāni Organiski savienojumi, kuros, neizveidojot ķīmiskas saites, apvienojušās makrocikliska un lineāra molekula
- diazosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulai raksturīgs ar 1 oglekļa atomu saistīts diazogrupējums
- nitrofenoli Organiski savienojumi, kuru molekulas ir nitrosavienojumu un fenolu funkcionālās grupas
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža
- jonizēt Pārvērst jonos neitrālus vielas atomus vai molekulas
- cikloparafīni Piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulai ir gredzenveidīga (noslēgta) oglekļa atomu struktūra
- komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu
- sopolimēri Polimēri, kuru makromolekulas sastāv no diviem vai vairākiem dažāda tipa strukturālajiem posmiem; procesus, kuros veidojas šādi polimēri, sauc par sopolimerizāciju vai sopolikondensāciju
- polielektrolīti Polimēri, kuru makromolekulas satur jonogēnās grupas
- polimērhomologi Polimēru molekulas, kas sastāv no vienādiem elementārposmiem un atšķiras tikai ar polimerizācijas pakāpi
- dekapeptīds Polipeptīds, kura molekula sastāv no desmit aminoskābēm
- aerojons Pozitīvi vai negatīvi lādēta gaisa gāzu molekula
- rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas
- dezaktivācija process, kad molekula zaudē enerģiju un top neaktīva
- ierosināšana process, kurā fizikālā sistēmā (atoma kodols, atoms, molekula utt.), saņemot papildu enerģiju no apkārtējās vides, pāriet no stāvokļa ar vismazāko enerģiju kādā citā stāvoklī ar lielāku enerģiju
- krekings process, kurā galvenokārt iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem, sadalot smago ogļūdeņražu molekulas augstas temperatūras un spiediena iedarbībā
- nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām
- transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā
- monomolekulārās reakcijas reakcijas, kuru norisē piedalās tikai viena daļiņa (neitrāla molekula, jons, radikālis)
- molekulārs saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs
- serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns)
- dihidrāts Savienojums, kurā ir divas ūdens molekulas
- hidrols Savrupa, neasociēta ūdens molekula
- antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra
- oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas
- acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas
- solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites
- katastāze stāvoklis ar mazāku potenciālu enerģiju, vienkāršāku un stabilāku molekulas struktūru
- onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā
- replikons Strukturāli un funkcionāli vienots DNS molekulas iecirknis, kas replicējas neatkarīgi no citiem DNS iecirkņiem
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas
- Upis ceramboides šo vaboļu suga, kas sastopama Aļaskā, tās ķermenī ir antifrīza molekulas, ko veido cukuri un taukskābes un kas ļauj tām izdzīvot pie temperatūras līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija skalas
- oksiantrahinoni Tādi antrahinona atvasinājumi, kuros viens vai vairāki antrahinona molekulas ūdeņraži atvietoti ar hidroksilgrupām
- intramolekulārs tāds (process), kas risinās molekulas iekšpusē
- aksiāls tāds aizstājēja novietojums ciklā, kad saite "cikls-aizstājējs" ir apmēram perpendikulāra molekulas galvenajai plaknei
- aciklisks tāds molekulas vai molekulas daļas veids, kurā atomi ir savā starpā saistīti vaļējās virknēs
- ekvatoriāls tāds novietojums ciklā, kad saite "cikls–aizstājējs" ir apmēram paralēla molekulas vidējai plaknei
- divatomisks tāds, kam ir divi atomi, piem., molekula
- submolekulārs tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā
- kristālisks tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu)
- gāzveida tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli)
- hidrofobija tāds, kura molekulas vai virsmas atgrūž ūdeni, neslapinās
- amorfs tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski)
- metiloksidēšanās Taukskābju oksidēšanās organismā, kas sākas ar metilgrupu molekulas galā (omega stāvoklī)
- desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām
- mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem
- hizons Ūdeņraža trīsatomu molekula
- biurets Urīnvielas derivāts, izveidojas no divām urīnvielas molekulām, atdaloties vienai amonjaka molekulai
- vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu
- abiurēts viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju
- savienojums viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem
- monohidrāts viela, kuras viena molekula satur vienu kristalizācijas ūdens molekulu
- inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve
- pseudobāzes Vielas, kas var veidot ar skābēm sālis, tikai molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
- pseidobāzes Vielas, kas var veidot sāļus ar skābēm molekulai iepriekš pārgrupējoties citā veidā
- virsmaktīvas vielas vielas, kuru molekulas plānā slānī spēj koncentrēties uz fāžu robežvirsmām un samazina to brīvo enerģiju (virsmas spraigumu)
- gitoksīns viens no daļēji hidrolizētiem "Digitalis purpurea L." glikozīdiem; galīgajā hidrolīzē rodas gitoksigenīns un trīs molekulas digitoksozes
- Avogadro likums viens no gāzu fizikas pamatlikumiem, saskaņā ar kuru dažādu ideālu gāzu molekulu skaits tilpuma vienībā (vienādā temperatūrā un spiedienā) ir vienāds; jebkuras gāzes viena grammolekula normālos apstākļos ieņem 22,414 litru tilpumu
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai
- feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju
molekula citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV