Paplašinātā meklēšana
Meklējam miela.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (43):
- apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
- apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu.
- paēdiens Biedrisks mielasts, svinību galds.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- mielastība Cienasts, mielasts, dzīres.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- cūku bēres cūku kaušana un sekojošais mielasts.
- cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
- amata kāzas cunftē uzņemtā jaunā amata meistara kopējs mielasts ar pārējiem amata meistariem - amata brāļiem.
- dzīras Dzīres - plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem.
- entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā.
- izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi.
- izdeibas Kāzu mielasts.
- kopmielasts Kopējs mielasts.
- apkūlības Kulšanas darbu nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
- māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni.
- aukstais galds mielasts ar aukstiem ēdieniem.
- nakts launags mielasts kāzās pēc mičošanas.
- Īdalfitrs Musulmaņu mielasts, kas noslēdz Ramadāna gavēņa mēnesi.
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
- pagasta dzīres par pagasta iedzīvotāju līdzekļiem rīkots mielasts feodālās rentes vai nodokļu ievācējiem (12. gs. - 17. gs. sākumam) Latvijā.
- nobērāt Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
- nobērot Pavadīt mirušo un piedalīties bēru mielastā.
- abāds pirmais mielasts "cūku bērēs".
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
- dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- nouļavāt Plaši, ar bagātīgu mielastu nosvinēt.
- izdevas Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā.
- izdeves Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; tai sekojošās svinības, mielasts.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
- barišas Savstarpēja vienošanās par tirdzniecisku darījumu un mielasts sakarā ar šādu darījumu.
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- ablava Svētki; dzīres, mielasts.
- godības Svinības ar mielastu.
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
- apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās.
- fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki.
- vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa miela.