Paplašinātā meklēšana
Meklējam membrāna.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- anālā membrāna
- bioloģiskā membrāna
- četrstūrveida membrāna
- citoplazmatiskā membrāna
- dorsālā membrāna
- elastīgā membrāna
- jonītu membrānas
- kloākas membrāna
- krūšu kaula membrāna
- maisveida membrāna
- membrānas kamera
- neīstā membrāna
- otolītu membrāna
- salikta membrāna
- stiklveida membrāna
- uroģenitālā membrāna
- ventrālā membrāna
- virspleiras membrāna
- zīlītes membrāna
Atrasts skaidrojumos (55):
- himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas.
- citolemma Augu šūnas protoplazmas ārējais slānis jeb plazmatiskā membrāna.
- četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa.
- membrānbarometrs Barometrs, kurā spiedienu uztver membrāna.
- polarizācija Bioelektrisko potenciālu veidošanās starp šūnas membrānas ārpusi un iekšpusi.
- ģeosintētika Būvniecībā un ģeotehnikā izmantojams sintētisks materiāls - ģeotekstils; ģeotekstila sieti, ģeotekstila tīkli, ģeorežģi un ģeomembrānas.
- gonartromeningīts Ceļa locītavas sinoviālās membrānas iekaisums.
- mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi.
- horioalantojs Ekstraembrionāla membrāna apaugļotajās vistu olās; lieto vīrusu kultivēšanai.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- statofons Elektrostatisks skaļrunis, kurā skaņu reproducē metāliska membrāna elektostatiskā laukā.
- uroģenitālā membrāna embrija kloākas membrānas daļa, kas atrodas kraniāli un ventrāli no urorektālās starpsienas.
- anālā membrāna embrija kloākas membrānas mugurējā daļa, kas noslēdz taisno zarnu.
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
- endocelārijs Iekšējā membrāna, kas klāj celoma dobumu.
- akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
- opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni.
- kariotēka Kodola apvalks; membrāna ar divām lapiņām, kas ietver šūnas kodolu.
- ultrafiltrācija Koloidālu sistēmu un šķīdumu sadalīšanas metode, kur izmanto puscaurlaidīgas membrānas.
- tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors).
- difuzors Koniskas formas membrāna skaļruņa akustiskās atdeves palielināšanai.
- pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- epidermikula Ļoti plāna membrāna, piem., kutikula, kas pārklāj mata stiebru.
- kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu.
- dorsālā membrāna membrāna starp pirmo un otro kakla skriemeli.
- ventrālā membrāna membrāna starp pirmo un otro kakla skriemeli.
- elastīgā membrāna membrāna, kas sastāv no elastīgajām šķiedrām; atrodama trahejā, artēriju sienās.
- neīstā membrāna membrāna, kas sastāv no koagulēta fibrīna, baktērijām un leikocītiem.
- salikta membrāna membrāna, kas sastāv no vairākiem dažādas struktūras slāņiem.
- protokardiālā mezoderma mezoderma, kas atrodas vaigu un rīkles membrānas priekšpusē; veido sirdi un perikarda dobumu.
- mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus.
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
- inofragma Muskuļu šķiedru šķērsmembrāna.
- aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu.
- membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns.
- plēvskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada membrānas svārstības.
- tiecamorgāns Orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu.
- pārkramošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, kramam gulstoties atsevišķās membrānas kārtās, vai arī membrānā rodoties atsevišķiem krama ieslēgumiem.
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
- inohimenīts Saistaudu membrānas, aponeirozes iekaisums.
- artrocēle Sinoviālās membrānas trūce caur locītavas kapsulu.
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
- dializāts Šķidrums, kas izgājis cauri dializatora membrānai un kurā ir šķīdināti kristaloīdi.
- osmotiskais spiediens šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
- ektoplasts Šūnas membrāna.
- membranolīze Šūnas membrānas sairšana.
- pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām.
- plazmalemma Šūnas protoplazmas ārējais slānis; membrāna.
- dializējams Tāds, kas padodas dialīzei, kas spēj iziet cauri dabiskai vai mākslīgai membrānai.
- osmofils Tāds, kas viegli iet cauri membrānai.
- mērķorgāns Tiecamorgāns - orgāns, kura šūnu membrānas ir īpaši jutīgas pret kādu konkrētu hormonu.
- entoretīna Tīklenes iekšējā daļa, kurā ietilpst pieci slāņi un iekšējā robežmembrāna.
- trihomonāde Vicaiņu klases ģints; tām ir bumbierveida forma, 3-5 vicas ķermeņa priekšgalā un undulējoša membrāna gar vieniem sāniem; trihomonas.
- diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera.
membrāna citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV