Paplašinātā meklēšana
Meklējam maķ.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (118):
- Aračinova apdzīvota vieta Ziemeļmaķedonijā, Skopjes ziemeļaustrumos
- Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
- Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
- MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
- Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera
- Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes
- Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā)
- Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
- lochs Grieķu karaspēka nodaļa (atbilst romiešu centūrijai); atēniešiem 80-100 karavīru, spartiešiem 200, maķedoniešim 16
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt
- Belasica kalniene Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā un Bulgārijā, augstākā virsotne - Radomira smaile (2029 m) uz Grieķijas un Bulgārijas robežas
- Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns)
- Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
- Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
- Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju
- ibitīt lieto lamuvārda "ibiomaķ!" aizstāšanai
- Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus
- dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme
- denārs Naudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā
- Aleksandrupole pilsēta Grieķijā (_Αλεξανδρούπολη_, _Alexandroūpoli_), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļā, Trāķijas jūras piekrastē, 72700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amindeja pilsēta Grieķijā (_Αμύνταιο_), Rietummaķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abdera pilsēta Grieķijā ("Άβδηρα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 19000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ajane pilsēta Grieķijā ("Αιανή"), Rietummaķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Argosorestika pilsēta Grieķijā ("Άργος Ορεστικό"), Rietummaķedonijas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Velvenda pilsēta Grieķijā ("Βελβεντός"), Rietummaķedonijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grevena pilsēta Grieķijā ("Γρεβενά"), Rietummaķedonijas perifērijā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Didimotiha pilsēta Grieķijā ("Διδυμότειχο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doksata pilsēta Grieķijā ("Δοξάτο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Elefterupole pilsēta Grieķijā ("Ελευθερούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tasa pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jasma pilsēta Grieķijā ("Ίασμος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kavala pilsēta Grieķijā ("Καβάλα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, osta Trāķijas jūras krastā, 70400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kastorija pilsēta Grieķijā ("Καστοριά"), Rietummaķedonijas perifērijā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Katonevrokopja pilsēta Grieķijā ("Κάτω Νευροκόπι"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Keramote pilsēta Grieķijā ("Κεραμωτή"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kozane pilsēta Grieķijā ("Κοζάνη"), Rietummaķedonijas perifērijas administratīvais centrs, 70400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krinida pilsēta Grieķijā ("Κρηνίδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kiprina pilsēta Grieķijā ("Κυπρίνος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 1160 iedzīvotāju (2011. g.)
- Metaksade pilsēta Grieķijā ("Μεταξάδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 870 iedzīvotāju (2011. g.)
- Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Rietummaķedonijas perifērijā, 2320 iedzīvotāju (2011. g.)
- Orestjada pilsēta Grieķijā ("Ορεστιάδα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 18400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prosocane pilsēta Grieķijā ("Προσοτσάνη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ptolemaīda pilsēta Grieķijā ("Πτολεμαΐδα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 32100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pitija pilsēta Grieķijā ("Πύθιο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 560 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sapes pilsēta Grieķijā ("Σάπες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sjatista pilsēta Grieķijā ("Σιάτιστα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sufle pilsēta Grieķijā ("Σουφλί"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tihera pilsēta Grieķijā ("Τυχερό"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Feres pilsēta Grieķijā ("Φέρες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Florina pilsēta Grieķijā ("Φλώρινα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hrisupole pilsēta Grieķijā ("Χρυσούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 22300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Drama pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Δράμα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 44800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Komotine pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Κομοτηνή"), Austrummaķedonoijas un Trāķijas perifērijas administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ksante pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Ξάνθη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abdera pilsēta senlaiku Trāķijā, kuras iedzīvotāji izcēlās ar savu naivumu, no 352. g. p. m. ē. līdz mūsu ēras sākumam piederēja maķedoniešiem, pēc tam romiešiem
- Vinica pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 10900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Delčeva pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 11500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kočani pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 28300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Pehčeva pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 3200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Štipa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 40000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Makedonska Kamenica pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 5100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Berova pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 7000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Probištipa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Debara pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 14600 iedzīvotāju (2002. g.); Dibra
- Gevgelija pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 15700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Radoviša pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 16200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Strumica pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 35300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Valandova pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 4400 iedzīvotāju (2002. g.)
- Bogdanci pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 6000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Struga pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 16600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kičeva pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 27100 iedzīvotāju (2002. g.)
- Makedonska Broda pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 3700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Ohrida pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 42000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Demirhisara pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 2600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kruševa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Prilepa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 66200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Resena pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Gostivara pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pologas reģionā, 35800 iedzīvotāju (2002. g.)
- Tetova pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pologas reģionā, Šarplaninas piekājē, 52900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Negotina pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sveti Nikole pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kavadarci pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 29200 iedzīvotāju (2002. g.)
- Velesa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 43700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Demirkapija pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardavas reģionā, 3300 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kriva Palanka pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 14600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kratova pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 6900 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kumanova pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 70800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bitola pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidos, Pelagonijas reģionā, 74600 iedzīvotāju (2005. g.); Monastira
- sarīsa Senajiem maķedoniešiem garš šķēps, zāģa veidā
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
- dens Sīknaudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā, denāra simtā daļa
- Skople Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta
- Škupi Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta ("Shkup"), tās nosaukums albāņu valodā
- aromūni tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā)
- maķedonieši tauta, Ziemeļmaķedonijas Republikas pamatiedzīvotāji
- Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica
- Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Pčiņa upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km
- Bregalnica upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km
- Crna upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km
- Treska upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km
- Vardara upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra
- Titovvelesa Velesa - pilsēta Ziemeļmaķedonijā ("Titov Veles"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa
- Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu
- MK Ziemeļmaķedonija, valsts divburtu kods
- MKD Ziemeļmaķedonija, valsts trīsburtu kods
- Skopje Ziemeļmaķedonijas Republikas galvaspilsēta, 506900 iedzīvotāju
Citās vārdnīcās nav šķirkļa maķ.