Paplašinātā meklēšana
Meklējam liepa.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (28):
- Amerikas liepa
- Aužuļu liepa
- dzeltenīgā liepa
- Eiropas liepa
- Holandes liepa
- Ikšķiļu svētā liepa
- kā liepa
- kātainā liepa
- Katrīnas liepa
- Krimas liepa
- Liepas ala
- Liepas iezis
- Liepas kalns
- Liepas māla atradne
- Liepas pagasts
- Liepas paliksnis
- Liepas strauts
- meita kā liepa
- Mongolijas liepa
- parastā liepa
- platlapu liepa
- Popraga divdesmitčetrstumbru liepa
- Rudes liepa
- sudraba liepa
- tūbainā liepa
- Usmas elku liepa
- Užavas Elku liepa
- Valdemārpils Elku liepa
Atrasts skaidrojumos (60):
- Tilia americana Amerikas liepa.
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- lūkplēsis Cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas.
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- liepiņa Dem. --> liepa.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- Tilia flavescens dzeltenīgā liepa
- Tilia europaea Eiropas liepa.
- Tilia x vulgaris Holandes liepa.
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- liepkauls Jaunas liepas koks, kam ir atdalīta miza.
- grozis Kārba no liepas mizas ar vāciņu.
- Tilia petiolaris kātainā liepa
- Tilia begoniifolia Kaukāza liepa.
- krija Koka (parasti liepas) miza.
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
- mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
- Tilia x euchlora Krimas liepa.
- prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls.
- liepzieds Laiks, kad zied liepas.
- platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
- vācele Liepas koka kaste, liepas lūku trauks.
- gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis")
- greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai
- platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
- Tilia mongolica Mongolijas liepa.
- pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva.
- skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
- staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
- liepkoks No liepas iegūts kokmateriāls.
- groze No liepas mizas darināta kārba ar vāku.
- krija No liepas mizas pagatavota ierīce siena izvilkšanai no mitrām pļavām.
- krija No liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai.
- locka No liepas vai apses stumbra cirsta laiva.
- liecene No viena paša liepas dēlīša, to lokā saliecot, pagatavots trauks ēdamā ielikšanai.
- liecinis No viena paša liepas dēlīša, to lokā saliecot, pagatavots trauks ēdamā ielikšanai.
- virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums.
- varens Par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari.
- Tilia cordata parastā liepa
- Tilia platyphyllos platlapu liepa
- liepains Raksturīgs liepai, liepu ziediem.
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
- pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- liepinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no liepas koksnes.
- liepinis Tāds, kur aug vai ir augušas liepas.
- Sasmakas muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Dižliepas" bijušais nosaukums.
- Sasmaks muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas “Dižliepas” bijušā nosaukuma "Sasmakas" variants.
- vienkoks Trauks no liepas vai alkšņa koka bez zariem.
- sudraba liepa tūbainā liepa
- Tilia tomentosa tūbainā liepa
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda
liepa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV