Paplašinātā meklēšana
Meklējam lapsa.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (53):
- alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
- lunte Aste (piem., vilka, lapsas).
- lampsana Augu ģints, lapsana.
- lapsiņa Dem. --> lapsa.
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers.
- Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas.
- lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis.
- lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
- norūzēt Kļūt sarkanam kā lapsa.
- Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku.
- kūmīte Kūma, lapsas epitets.
- Vulpes vulpes lapsa.
- Isothecium alopecuroides lapsastes vienādvācelīte.
- Thamnobryum alopecurum lapsastu krūmīte.
- Pennisetum alopecuroides lapsastu spalvzāle.
- līdzīgā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus aegualis", arī "Alopecurus fulvus").
- niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus").
- liektā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus geniculatus").
- peļastīšu lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus myosuroides"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- pļavas lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus pratensis").
- Alopecurus aequalis līdzīgā lapsaste.
- Alopecurus geniculatus liektā lapsaste.
- luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs.
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
- hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- foksterjers Neliels medību suns, ar ko var medīt lapsas un āpšus alās; attiecīgā suņu šķirne.
- Alopecurus arundinaceus niedru lapsaste.
- Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms.
- Alopecurus myosuroides peļastīšu lapsaste.
- Alopecurus agrestis peļastīšu lapsastes "Alopecurus myosuroides" nosaukuma sinonīms.
- pneimonolīze Plaušas atbrīvošana no saaugumiem ar krūšu sienu, lai lietotu kolapsa terapiju plaušu tuberkulozes gadījumā.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- galiņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- gāliņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- peļaste Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- polīši Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- timotiņš Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- Alopecurus pratensis pļavas lapsaste.
- zilā polārlapsa polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
- Alopex lagopus polārlapsa.
- kolapsārs Relativistisks kosmisks objekts (neitronu zvaigzne, melnais caurums), kas izveidojies masīva kosmiskā ķermeņa gravitācijas kolapsa rezultātā.
- platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa; šīs varietātes lapsa.
- korsaks Stepju lapsa, kurai skaists, bet neizturīgs kažoks.
- Vulpes vulpes domestica sudrablapsa.
- bomaste Tas, tā, kam aste kā bomis, epitets lapsai.
- fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti.
- deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.).
- deglains Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa).
- aleni Vilku suga, kas dzīvo alās; tā mednieki sauc lapsas, āpšus un visus citus dzīvniekus, kas dzīvo alās.
- Aujeski slimība zīdītāju infekcijas slimība, ko ierosina specifisks vīruss; uzņēmīgākās ir cūkas, lapsas un ūdeles.
- suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās.
lapsa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV