Paplašinātā meklēšana

Meklējam lago.

Atrasts vārdos (48):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (176):

Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
staipīkņi apdziras (_lycopodium selago_)
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas Bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants
Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
glagoļica Glagolica
glagoliskais raksts glagolica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski
bikšainais klijāns klijānu suga ("Buteo lagopus")
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga
spastiskais lagoftalms lagoftalms kā acs kustību nerva kairinājuma sekas
paralītiskais lagoftalms lagoftalms kā sejas nerva paralīzes sekas
tūkšnu lapas lēpa (_Tussilago farfara_)
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
baltvēdere Māllēpe ("Tussilago farfara")
baltvēderene Māllēpe ("Tussilago farfara")
baltvēderenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
baltvēderes Māllēpe ("Tussilago farfara")
cūklēpe Māllēpe ("Tussilago farfara")
cūkpiene Māllēpe ("Tussilago farfara")
gārsenīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
kumeļpēda Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
ļēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpas Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpene Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpes Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpīši Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēplapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālainīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālainītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālene Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālenīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālenītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māleņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapeņa Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapene Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllapītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpa Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpene Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēpji Māllēpe ("Tussilago farfara")
māllēppuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālpuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
mālpuķītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamaša Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamašlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamāšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamāšnītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamāte Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamātīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
pamātlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
pienene Māllēpe ("Tussilago farfara")
plekši Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlape Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlapes Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlapis Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlapīte Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltlapītes Māllēpe ("Tussilago farfara")
saltslape Māllēpe ("Tussilago farfara")
šaltupis Māllēpe ("Tussilago farfara")
trumlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūklapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūklapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūkšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūkšņlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūkšņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūskene Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūsklapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūsklapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
tūskulapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālandas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālantas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālantlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālodzene Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālodžlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
vālodžlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
varlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vārlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
vārlape Māllēpe ("Tussilago farfara")
vārlapji Māllēpe ("Tussilago farfara")
vērlapa Māllēpe ("Tussilago farfara")
vērlapas Māllēpe ("Tussilago farfara")
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni
māllēpene Māllēpe ("Tussilago")
mālene Māllēpes ("Tussilago")
pamāšņas Māllēpes ("Tussilago")
saltlape Māllēpes ("Tussilago")
Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos
trumu lapas parastā māllēpe ("Tussilago farfara")
šauslape parastā māllēpe ("Tussilago farfara")
Alagoinjaša pilsēta Brazīlijā (_Alagoinhas_), Baijas štata austrumos
Arapiraka pilsēta Brazīlijā (_Arapiraca_), Alagoasas štatā
Masejo pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio
Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jakoruda pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
Melnika pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
Razloga pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandanska pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Simitli pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dobrinište pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadžidomova pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belica pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Banska pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Blagojevgrada pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja
Petriča pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos
Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju
Osorno pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.)
Puertomonta pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.)
Palagonija pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjelagosa pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Demirhisara pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 2600 iedzīvotāju (2002. g.)
Kruševa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2002. g.)
Prilepa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 66200 iedzīvotāju (2005. g.)
Resena pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.)
Bitola pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidos, Pelagonijas reģionā, 74600 iedzīvotāju (2005. g.); Monastira
polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu
bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī
Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī)
tīruma pūtele pūteļu suga ("Filago arvensis")
mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m
saviešu Saviešu zāle - apdziras ("Lycopodium selago")
saviežu Saviežu zāle - apdziras ("Lycopodium selago")
atģiru zāle staipekņu suga _Lycopodium selago_
apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
ustilāga šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas
Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns
zaķkājas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis lagopus", syn. "Coprinus lagopus")
Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes
Ustilago longissima ustilāgu ģints sugas "Ustilago filiformis" sinonīms nosaukums
Ustilago levis ustilāgu ģints sugas "Ustilago kolleri" sinonīms nosaukums
glagolisks uz glagolicu attiecīgs
glagolitisks uz glagolicu attiecīgs
lagohilīns Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūma lagohila virszemes daļās atrodama ēteriska eļļa
lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci
Aisena viens no Čīles Republikas 15 reģioniem (_Aisén, Región de_), atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas ar Loslagosas reģionu ziemeļos un Magaljanesa un Čīles Antarktikas reģionu dienvidos
jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms
zavišķi Zavišķu zāles - staipekņu ģints suga ("Lycopodium selago)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa lago.