Paplašinātā meklēšana
Meklējam līka.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (42):
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
- blikata Blīkatas.
- ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
- kuziķis Cilvēks, kam līka mugura, kūkums mugurā.
- lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski.
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
- līkašiņa Dem. --> līkaža.
- līkažiņa Dem. --> līkaža.
- līkožiņa Dem. --> līkaža.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Mīnoja dēls, kas noslīka medus mucā.
- kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- līkastītis Kāds, kam ir līka saste, iesauka kaķim.
- līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- gņugt Kļūt vārgam un līkam.
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
- komplanācija Laukumu aprēķināšana uz līkas virsmas ar integrālrēķinu palīdzību.
- aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties.
- sluga lubstājs - četrkantīgs baļķis, kam vienā malā izgrebta rene; pie lubu jumtiem to lika uz spāru līkajiem galiem guleniski.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- plica Plīka - dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
- šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
- rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
- anortopija Redzes traucējums, kurā taisnas līnijas liekas līkas.
- rinokifektomija Rinoplastiska operācija līka deguna iztaisnošanai.
- izlīkt Saliekties, līkam kļūt.
- knubt Salīkt, kļūt līkam.
- pakope Silksnis - polsterējums zem līkajiem saku kokiem.
- Kullervo Somu un karēļu eposā - varonis atriebējs, kurš neslīka ūdenī un nedega ugunī.
- blikatāt Spēlēt blīkatas, jeb blikatas sist.
- līkmugurains Tāds, kam ir līka mugura.
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (1).
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (2).
- ļenkarkāja Tāds, kam ir līkas kājas vai deformēta kājas pēda.
- greizkājains Tāds, kam ir līkas, kroplas kājas.
- līkmuguris Tas (tāds), kam ir līka mugura.
- līkkājis Tas (tāds), kam ir līkas kājas (1).
- līkuža Veca, līka sieviete.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa līka.