Paplašinātā meklēšana
Meklējam lāga.
Atrasts vārdos (33):
- lāga:1
- lāga:3
- lāga:2
- klāga:1
- plāga:1
- slāga:1
- šlāga:2
- šlāga:1
- lāgans:1
- lāgars:1
- lāgaži:1
- nelāga:1
- lāgadīt:1
- apslāga:1
- atslāga:1
- blāgans:1
- klāgata:2
- klāgata:1
- lāgadība:1
- Kiršlāga:1
- ustilāga:1
- Gilāgača:1
- izlāgadīt:1
- Jajlāgadi:1
- lillāgans:1
- salāgadīt:1
- Mircušlāga:1
- Trendelāga:1
- Trennelāga:1
- pielāgadīt:1
- atlāgadīšana:1
- Nūrtrendelāga:1
- Sērtrendelāga:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (168):
- Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā.
- Gronga apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
- Malma apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
- Rērvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
- Serdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos.
- Šerdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos.
- Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos.
- Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā.
- Botngora apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Breksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Hjirksēterēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Lekenverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Malvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Opdāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Orkangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Stērene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkes ziemeļu daļā.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- Apataki atols Klusajā okeānā (_Apataki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisera salās.
- Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā.
- Arutua atols Klusajā okeānā (_Arutua_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga Palisaera salās.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m.
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
- Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m.
- Alfredfora franču vissezonas pētniecības stacija Subantarktikā, Krozē salās; izvietota arhipelāga lielākās Posesionas salas austrumos.
- dāni Ģermāņu cilts, kas 5.-6. gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām, no tās veidojusies dāņu tautība.
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos.
- Ērika Ēriksena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāga austrumos, starp Ziemeļaustrumu Zemi un Karaļa Kārļa Zemi.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
- Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
- Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m.
- Melanēzija Kopējs Klusā okeāna rietumu daļas salu apzīmējums, sākot no Bismarka arhipelāga ziemeļos līdz Fidži salām dienvidaustrumos.
- Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
- smurga Ķeza, nelāga lieta.
- bonhomme lāga cilvēks; vientiesis.
- lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; lāga (1).
- Okinava Lielākā Rjūkjū arhipelāga sala Klusajā okeānā, Japānā, platība - 1206 km^2^, lielākais augstums - 498 m.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- atmīkas Maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam.
- Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu.
- austronēzieši Malajas arhipelāga un Klusā okeāna salu iedzīvotāji.
- Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. _Saaremaa_), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā.
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks.
- nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
- kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
- tempe Nelāga paraša.
- strupe Nelāga šautene.
- strūpene Nelāga šautene.
- šekšēlis nelāga, piedauzīgs cilvēks.
- Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā.
- Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena.
- Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija.
- Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_).
- Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos.
- Mofene neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļu daļā, iepretim Vijdefjorda rietumu malai.
- Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija.
- Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
- Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
- Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos.
- tieponi Niķi, nelāga parašas.
- Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke.
- Sērtrendelāga Norvēģijas filke (_Sør-Trøndelag_), administratīvais centrs - Tronheima; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Nūrtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke.
- Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
- Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā.
- Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m.
- drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks.
- nešvēteris Palama ar nozīmi - nelāga, savāds.
- Namsūsa Pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kollereida pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Levangere pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Steinhjera Pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendēlāgas filkē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šerdāle Pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendēlāgas filkē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdālsēra Pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tronheima Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 182000 iedzīvotāju (2013. g.), osta Norvēģu jūras krastā, divas universitātes.
- Brekstada Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 1940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rērūsa Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orkangera Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sitka Pilsēta un osta ASV ("Sitka"), Aļaskas štata dienvidaustrumu daļā, Aleksandra arhipelāga Baranova salā, Klusā okeāna piekrastē, 8900 iedzīvotāju (2015. g.).
- amoks Psihiska traucējuma veids, kas sastopams Malajas arhipelāga iedzīvotājiem; slimnieks pēc īslaicīgas lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā.
- pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos.
- Langelande sala Baltijas jūrā (_Langeland_), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 284 kvadrātkilometri, līdz 46 m augsta morēnu pauguraine, dižskābaržu meži.
- Lollande Sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā).
- Falstera Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga dienvidaustrumos, platība - 514 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums - līdz 44 m vjl.
- Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu.
- Zēlande Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru.
- Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija.
- Longailenda Sala Bismarka arhipelāga dienvidrietumu daļā ("Long"), starp Bismarka jūru un Vitjaza šaurumu, garums - \~30 km, lielākais platums - \~25 km.
- Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai.
- Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus.
- Sūroja sala Fēru salu arhipelāga dienvidos.
- Skiuvoja sala Fēru salu arhipelāga dienvidu daļā, uz rietumiem no Sandojas salas dienvidu gala.
- Mīčinēsa sala Fēru salu arhipelāga rietumos, uz rietumiem no Voaras salas.
- Hestura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas dienvidu gala.
- Voara sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas.
- Koltura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā.
- Eisturoja sala Fēru salu arhipelāga vidusdaļā, otrā lielākā sala šajā arhipelāgā, uz rietumiem no Djiupini šauruma.
- Fugloja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumos.
- Svuinoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, dienvidos no Fuglojas un Vījojas salas.
- Kūnoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Borojas salas.
- Kalsoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Kūnojas salas.
- Boroja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, uz rietumiem no Vījojas un Svuinojas salas.
- Vījoja sala Fēru salu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā.
- Masbate Sala Filipīnās ("Masbate"), arhipelāga centrālajā daļā, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži.
- Samara Sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis.
- Sebu Sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m.
- Anatau sala Franču Polinēzijā (_Angatau_), Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu malā.
- Airradža sala Indonēzijā (_Airraja, Pualu_), Batamas provincē, Riau arhipelāga Riau šaurumā.
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās.
- Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m.
- Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas.
- Akiaki sala Klusajā okeānā (_Aki Aki_), Franču Polinēzijā, Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā.
- Anuanuraro sala Klusajā okeānā (_Anuanuraro_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās.
- Anuanuruna sala Klusajā okeānā (_Anuanurunga_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās.
- Šikoku sala Klusajā okeānā (japāņu valodā "四国"), Japānas arhipelāga dienvidos, platība - 17800 kvadrātkilometru, 4,1 mlj iedzīvotāju (2005. g.).
- Vikna sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrtrendelāgas filkes teritorija.
- Avina sala Papuā-Jaungvinejā (_Awin Island_), Bismarka jūrā, Bismarka arhipelāga rietumos, Minigo salu grupā.
- Komsomoļeca Sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas.
- Vilhelmeja sala Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
- Prinča Kārļa Zeme sala Špicbergenas arhipelāga rietumos, no Špicbergenas salas to atdala Forlannsunnets.
- Hitra sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Sērtrendelāgas filkes teritorija.
- Vaigača sala Ziemeļu Ledus okeānā starp Karas un Barenca jūru, kas it kā turpina Jurgas pussalu un ziemeļos veido Karas vārtus ar Novaja Zemļa arhipelāga Dienvidu salu.
- Lau salas salu grupa Klusajā okeānā ("Lau Group"), Fidži arhipelāga austrumos, no lielajām salām tās atdala Koro jūra.
- Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- Sāremā Sāmsala - Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā, Igaunijā.
- lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā; lāga (3).
- žaustavs Tāds, kas iet, kur nevajaga, izrunā nelāga.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- vanskars Tas, kas nav lāga padevies.
- havajieši Tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms).
- Karaļa Kārļa Zeme trīs salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, ietver (no rietumiem uz austrumiem) Svenskejas, Kongsejas un Ābelejas salas.
- Fiskumfoss ūdenskritums Norvēģijā, Namsenes upē, Nūrtrendelāgas filkē.
- Sanndēla upe Norvāģijā, Nūrtrendelāgas filkē, ietek Norvēģu jūrā.
- Namsene upe Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, ietek Norvēģu jūrā.
- ustilago Ustilāgas.
- ņarga Vārgulis, kas lāga neēd.
- ņarglis Vārgulis, kas lāga neēd.
- ņērga Vārgulis, kas lāga neēd.
- ņerglis Vārgulis, kas lāga neēd.
- Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
- Dienvidu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga dienvidu daļā.
- Ziemeļu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga ziemeļu daļā.
- badžavi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- baroki Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- binadi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- illanuni Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- obiani Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- pesukuani Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- sekahi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- siluki Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m.
- gaisene Vista, kas gan klukst, bet lāga negrib perēt.
- Tora rags zemesrags Hūpenes salas dienvidu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā.
- Beisārens zemesrags Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā.
- Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos.
- Mouanēss zemesrags Sūrojas salas dienvidos, Fēru salu arhipelāga tālākais dienvidu punkts.
- Itālijas rags zemesrags Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes austrumos.
lāga citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV