Paplašinātā meklēšana
Meklējam kova.
Atrasts vārdos (206):
- kova:1
- kovaķ:1
- kovars:1
- Askova:1
- Bakova:1
- Bikova:1
- Bykova:1
- Bokova:1
- Bukova:1
- Čakova:1
- Gukova:1
- Ģakova:1
- Inkova:1
- Kūkova:1
- Lukova:1
- Mikova:1
- Mykova:1
- Pukova:1
- Rakova:1
- Rekova:1
- Rikova:1
- Rykova:1
- Sakova:1
- Žukova:1
- Bankova:1
- Bēskova:1
- Bolkova:1
- Borkova:1
- Ciskova:1
- Cyskova:1
- Cvikova:1
- Čalkova:1
- Čapkova:1
- Dankova:1
- Džakova:1
- Gickova:1
- Grikova:1
- Gurkova:1
- Haikova:1
- Hankova:1
- Haskova:1
- Irikova:1
- Jirkova:1
- Kitkova:1
- Krakova:1
- Krikova:1
- Liskova:1
- Markova:1
- Miškova:1
- Morkova:1
- Moskova:1
- Očakova:1
- Pačkova:1
- Paskova:1
- Pulkova:1
- Radkova:1
- Raškova:1
- Ratkova:1
- Repkova:1
- Rižkova:1
- Rutkova:1
- Sumkova:1
- Šiškova:1
- Šņokova:1
- Šuškova:1
- Teikova:1
- Tolkova:1
- Torkova:1
- Vilkova:1
- Vylkova:1
- Vinkova:1
- Viškova:1
- Vītkova:1
- Volkova:1
- Vorkova:1
- Zaikova:1
- zelkova:1
- Zeņkova:1
- Zirkova:1
- Zyrkova:1
- Žerkova:1
- šikovaķ:1
- urkovaķ:1
- zakovaķ:1
- Abzakova:1
- Aksakova:1
- Balakova:1
- Čarnkova:1
- Doņikova:1
- Durakova:1
- Frūtkova:1
- Gribkova:1
- Grinkova:1
- Griņkova:1
- Grodkova:1
- Gusakova:1
- Hotjkova:1
- Konakova:1
- Kulakova:1
- Muorkova:1
- Nakskova:1
- Ozorkova:1
- Pamukova:1
- Peickova:1
- Pļuskova:1
- Poļakova:1
- Porskova:1
- Pruškova:1
- Pšemkova:1
- Rabskova:1
- Rudukova:1
- Rusakova:1
- Samokova:1
- Seļakova:1
- Seļekova:1
- Serakova:1
- Skockova:1
- Skūškova:1
- Slapkova:1
- Slavkova:1
- Smuškova:1
- Staņkova:1
- Starkova:1
- Strikova:1
- Surikova:1
- Ščolkova:1
- Štorkova:1
- Tabakova:1
- Vodskova:1
- Vuorkova:1
- Bokovaja:1
- tolkovaķ:1
- Vukovara:1
- kovalents:1
- Agerskova:1
- Bejlikova:1
- Čerbakova:1
- Djatjkova:1
- Jiksekova:1
- Jiržikova:1
- Kadņikova:1
- Kameškova:1
- Korsakova:1
- Korsikova:1
- Ludvikova:1
- Ļudvikova:1
- Misņikova:1
- Neibūkova:1
- Ostaškova:1
- Parsikova:1
- Petrikova:1
- Pilnīkova:1
- Pozņakova:1
- Pritikova:1
- Sotņikova:1
- Stropkova:1
- Šļapikova:1
- Temņikova:1
- Tereškova:1
- Tuliškova:1
- Vasilkova:1
- Vasiļkova:1
- Zaklikova:1
- Benkovaca:1
- Kličkovas:1
- Kliškovas:1
- Korkovada:1
- Lajkovaca:1
- Leskovaca:1
- Mojkovaca:1
- kovaļcieši:1
- kovariance:1
- Čistjakova:1
- Foļvarkova:1
- Jablunkova:1
- Jaunrikova:1
- Kableškova:1
- Langeskova:1
- Podleškova:1
- Podļeškova:1
- Pozdņakova:1
- Suhorukova:1
- Ščerbakova:1
- Testečkova:1
- Veronikova:1
- Devekovana:1
- Krakovamzē:1
- kovaļovieši:1
- kovariācija:1
- Bjeverskova:1
- Koperaskova:1
- Koteļņikova:1
- Lunderskova:1
- Novozibkova:1
- Radzjonkova:1
- Siņeļņikova:1
- Stamporkova:1
- Ļedņikovaja:1
- upakovanijs:1
- kovališkieši:1
- kovaļkānieši:1
- kovaļovcieši:1
- Džandzjakova:1
- kručkovatijs:1
- perekovatsja:1
- cervikovaginīts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (161):
- volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
- Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums.
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Muorkova Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Morkova" nosaukums latgaliski.
- Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants.
- indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji.
- Falkova ģimenes modelis bērnu, jauniešu un ģimeņu psihiatra Adriana Falkova (_Adrian Falkov_) 1998. gadā izstrādātais modelis darbam ar ģimenēm, kurās vecākiem ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi.
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- ČTK Čehoslovakijas informācijas aģentūra (čehu "Československa tiskova kancelar").
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
- Žucene dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukova ielā.
- Šabali Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zeņkova" otrs nosaukums.
- Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers.
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Abiķeļu ezers; Obiteļu ezers; Obiceļu ezers; Koļesņikova ezers.
- Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers.
- Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers.
- Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers.
- Sladkoje ezers Kastuļinas pagastā, platība — 2,8 ha; Sladkova ezers.
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers.
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
- Seļekova ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — 1,3 ha; Selekovas ezers; Seļakovas ezers.
- dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās.
- Džakovica Ģakova - pilsēta Kosovā.
- homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
- Volgas ūdenskrātuve Ivaņkovas ūdenskrātuve.
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte.
- Kantona Kantonas līcis - Džudzjankovas līcis.
- donikovieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Donikova" iedzīvotāji.
- Kuzņecova Konakova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Korkovada Korkovado.
- Lonicera korolkowii Koroļkova sausserdis.
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā.
- atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris.
- homeopolārā saite kovalentā saite.
- Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji.
- Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants.
- Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- rusakovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
- ruskovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
- šņekovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Šņekova" iedzīvotāji.
- Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski.
- Podļeškova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podleškova" nosaukuma variants.
- Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums.
- ļudvikovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļudvikova" iedzīvotāji.
- Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā.
- Kokava Kūkova - Veļikajas kreisā krasta pieteka.
- Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā.
- Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m.
- Puncuļova Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā, garums - 9 km.
- Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera.
- Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
- Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā.
- Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu.
- Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
- Lielā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants.
- Lielie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukuma variants.
- Leluo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski.
- pikovieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pikova" iedzīvotāji.
- Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
- Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants.
- Griņkova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Grinkova" nosaukuma variants.
- testečkovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Testečkova" iedzīvotāji.
- Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- tereškovieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Tereškova" iedzīvotāji.
- adukti Molekulāri kompleksi un kovalenti savienojumi, kas rodas pievienošanās reakcijās.
- Mosieka Moseika, Kūkovas pieteka.
- Cysovka Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja.
- kovalents Parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- šuškovieši Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Šuškova" iedzīvotāji.
- Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai.
- Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts.
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu.
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
- Nova Huta Pilijas pilsētas Krakovas rajons 12 km uz austrumiem no centra.
- Harmanli Pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivailovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubimeca Pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simeonovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svilengrada Pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Topolovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meričleri Pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madžarova Pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Benkovaca Pilsēta Horvātijā ("Benkovac"), Zadaras županijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iloka Pilsēta Horvātijā ("Ilok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Otoka Pilsēta Horvātijā ("Otok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinkovci Pilsēta Horvātijā ("Vinkovci"), Vukovaras-Srijemas županijā, 35300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vukovara Pilsēta Horvātijā ("Vukovar"), Vukovaras-Srijemas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Župaņa Pilsēta Horvātijā ("Županja"), Vukovaras-Srijemas županijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Poļa Pilsēta Melnkalnē, Mojkovacas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Leskovaca Pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bejlikova Pilsēta Turcijā ("Beylikova"), Eskišehiras ilā, 3260 iedzīvotāju (2013. g.).
- Devekovana Pilsēta Turcijā ("Devekovan"), Ankaras ilā, 520 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pamukova Pilsēta Turcijā ("Pamukova"), Sakarjas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
- Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
- komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu.
- Pleskavas pilskalns Pļuskovas pilskalns Rikavas pagasts.
- Poznakovas ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Pozņakova ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Mazais Kustaru ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Mazais ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- kliškovieši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškova" iedzīvotāji.
- Kličkovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Kliškovys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants latgaliski.
- Kličkovas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kliškovas" nosaukuma variants.
- bikovieši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" iedzīvotāji.
- Bykova Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukuma variants.
- Puncuļava Puncuļova, Kūkovas pieteka.
- Zyrkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
- Zyrkova Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
- Zirkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants.
- Cyskova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
- rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji.
- Jaunrikava Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrikova" literarizēts nosaukuma variants.
- pļuskovieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pļuskova" iedzīvotāji.
- Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski.
- Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski.
- Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu.
- Euphrasia rostkoviana Rostkova žibulītis.
- Eižvertiņš Sakovas ezers Grāveru pagastā.
- Eižvertiņu ezers Sakovas ezers Grāveru pagastā.
- Cakovas ezers Sakovas ezers Grāveru pagastā.
- Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera.
- oksimioglobīns Savienojums, kas rodas no mioglobīna atmosfēras skābekļa iedarbībā, veidojoties kovalentai saitei ar skābekli, bet ar dzelzs jonu pārmaiņas nenotiek.
- Selekovas ezers Seļekova ezers Zvirgzdenes pagastā.
- Seļakovas ezers Seļekova ezers Zvirgzdenes pagastā.
- ūdeņraža saite starpatomu saite, vidēja starp kovalento saiti un nevalentu starpatomu mijiedarbību, kas realizējas, ūdeņraža atomam sadarbojoties ar diviem blakusatomiem, veidojot saiti O–H–O; O–H–N.
- Supe Supenka, Kūkovas pieteka.
- šiškovieši Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Šiškova" iedzīvotāji.
- dzelkva Šīs ģints suga ("Zelkova serrata").
- Schischkow Šiškovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Sventas pagastā.
- Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā.
- Rekava Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekova" nosaukuma variants.
- Vylkova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkova" nosaukums latgaliski.
- Šlepikava Šļapikova, Boliupes pieteka.
- Šlapikava Šļapikova, Bolupes pieteka.
- Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
- Varta Upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- Repava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Repkova" nosaukuma variants.
- Repova Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Repkova" nosaukuma variants.
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- selekovieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Selekova" iedzīvotāji.
- seļakovieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Seļakova" iedzīvotāji.
- Seļakova Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Seļekova" nosaukuma variants.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kova.