Paplašinātā meklēšana
Meklējam kongo.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (200):
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un kongo ieplaku rietumos
- ibogaīns Alkaloīds kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ango apdzīvota vieta kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
- Bakere apdzīvota vieta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
- Bafvaboli apdzīvota vieta kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
- Bjenge apdzīvota vieta kongo Demokrātiskās Republikas Kvilu provinces austrumos
- Upembas nacionālais parks atrodas kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- bazandi azandi - tauta, dzīvo kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- ņamņami azandi - tauta, dzīvo kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- sandi azandi - tauta, dzīvo kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā
- ababvi Babvi - cilšu grupa kongo (Zairas) ziemeļaustrumos
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- komo Bakomi - cilšu grupa kongo Demokrātiskajā Republikā
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bairi Bakondži - tauta kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
- banandi Bakondži - tauta kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
- kongo Bakongi - tauta, dzīvo kongo lejteces apvidū
- koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un kongo ziemeļrietumos
- bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- kubi Bakubi - tauta kongo Demokrātiskajā Republikā
- lundi Balundi - tauta kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos
- jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un kongo ziemeļaustrumos
- lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un kongo ziemeļaustrumos
- mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un kongo ziemeļaustrumos
- mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un kongo ziemeļaustrumos
- bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
- batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci
- basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad kongo Demokrātiskā Republika (Zaira)
- Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā kongo Republika
- Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad kongo Republika
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- Kostermanvila Bukavu pilsētas (kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums
- XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- babvi Cilšu grupa, dzīvo kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši
- Mveru ezers ezers Āfrikā (angļu val. "Lake Mweru"), kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Zambijā, 917 m vjl., aizņem tektonisku ieplaku, platība - 4900 kvadrātkilometru, garums - 100 km, dziļums - 5-15 m
- Kivu ezers ezers Āfrikas lūzumzonā 1460 m vjl., kongo Demokrātiskajā Republikā un Ruandā, platība 2700 km^2^, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu, notece pa Ruzizi uz Tanganjikas ezeru
- Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
- Edvarda ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā 913 m vjl., uz kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, platība - 2150 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 111 m
- Mai-Ndombes ezers ezers kongo Demokrātiskajā Republikā, Kongo ieplakas centrālajā daļā, platība - 2320 kvadrātkilometru (lietus sezonā līdz 8200 kvadrātkilometru), dziļums - 2,5-7 m
- Upembas ezers ezers kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
- baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un kongo Republikas ziemeļos
- manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un kongo Republikas ziemeļos
- ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un kongo Republikas ziemeļos
- blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un kongo Republikas ziemeļos
- bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un kongo Republikas ziemeļos
- buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un kongo Republikas ziemeļos
- Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
- Portfranki Ilebo, pilsēta tagadējā kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi
- Brokenhila Kabve - pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
- Albertvila Kalima - pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
- Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m
- Blē kalni kalnu grēda kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, Alberta ezera rietumu piekrastē, augstākā virsotne - Aburo (2449 m)
- Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji
- Lulvabūra Kananga, pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Kasaja Kasai, kongo kreisā krasta pieteka
- CDR KDR franks; kongo Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- Leopoldvila Kinšasa, pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Stenlivila Kisangani - pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Kivu Kivu ezers - atrodas Austrumāfrikas lūzumzonā, 1460 m vjl., kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas teritorijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - 45 km, lielākais dziļums - 496 m, >150 salu
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls
- Kalala Ilunga kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos
- Lualaba kongo augšteces (no iztekas līdz Bojomas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- KDR kongo Demokrātiskā Republika
- Kongo kongo Demokrātiskā Republika, valsts Centrālajā Āfrikā
- CD kongo Demokrātiskā Republika, valsts divburtu kods
- COD kongo Demokrātiskā Republika, valsts trīsburtu kods
- Mveela kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva
- Kinšasa kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
- Zairas Republika kongo Demokrātiskās Republikas nosaukums 1971.-1997. g.
- Coffea canephora kongo kafijkoks
- Afropavo congensis kongo pāvs
- Kongo kongo Republika, valsts Centrālajā Āfrikā
- Brazavilla kongo Republikas departaments ar administratīvo centru Brazavillas pilsētā, ietver Kongo upes labā krasta teritoriju ap šo pilsētu
- Brazavilla kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- Zaira kongo upes nosaukums Zairas Republikā
- bantu valodas kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgrupas) valodas; vairāk izplatītas ir svahilu, kirundu valoda, ruanda, kongo, zulu, kosu, kikuju u. c. valodas
- svazu valoda kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
- svahilu valoda kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts
- CG kongo, valsts divburtu kods
- COG kongo, valsts trīsburtu kods
- Mbooms Kubu (kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - demiurgs, viens no pirmajiem dieviem
- Voots Kultūrvaronis Zairas (kongo Demokrātiskā Republika) kubu mitoloģijā, kubu valdnieku pirmsencis un visas tautas ciltstēvs
- kva Kva valodas - Nigēras-kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
- Žadovila Likasi - pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- Lva Lua - upe kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos
- Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs
- Elizabetvila Lubumbaši pilsētas (kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums līdz 1966. g.
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva
- Lovua Luvua, upe Zambijā un kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
- Leopolda II ezers Maji-Ndombes ezers kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
- mandu Mandu valodas - kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta
- Manona Manono, pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā
- Kokijavila Mbandaka - pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
- Bakvanga Mbužimaji - pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- mongokundi Mongo - tauta kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
- balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- Mbombianda Mongo-nkundu (kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kurš ir neredzams, tāpat kā dvēseles, kas pie viņa nonāk pēc nāves
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu
- lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- čikudus no koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši kongo Demokrātiskajā Republikā
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū
- punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā kongo upes ielokā
- babingi Pigmeju cilts, dzīvo kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- bakoli Pigmeju cilts, dzīvo kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- Basongo pilsāta kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai provinces rietumu pierobežā, Kasai upes kreisajā krastā
- Bafvasende pilsēta kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwasende_), Kongo labā krasta pietekas Lindi krastā
- Aba pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju
- Abumombazi pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā (_Abumombazi_), Ziemeļubangi provincē
- Aketi pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos
- Aru pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aru_), Ituri provinces austrumos, pie Ugandas robežas
- Bagata pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā (_Bagata_), Kvilu provinces ziemeļrietumu daļā
- Ilebo pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ilebo"), osta pie Kongo kreisā krasta pietekas Kasai, \~5000 iedzīvotāju
- Kabinda pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabinda"), Lomami provinces administratīvais centrs, 219200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kabve pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabwe"), Centrālās provinces administratīvais centrs, 176800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kalima pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kalima"), Maniemas provincē, \~20000 iedzīvotāju
- Kolvezi pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kolwezi"), Lualabas provinces administratīvais centrs, 456400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Manono pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju
- Likasi pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Augškatangas provincē, 367200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Boma pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālajā Kongo provincē, jūras osta Kongo lejteces labajā krastā, 171600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Matadi pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālās Kongo provinces administratīvais centrs, 245900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Basoko pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provincē
- Kisangani pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces administratīvais centrs, 682600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Boli pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces austrumos
- Bomili pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļaustrumos
- Banalija pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļu daļā
- Boende pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čuapas lejteces kreisajā krastā, Čuapas provinces administratīvais centrs
- Bokungu pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čuapas provincē, Čuapas upes kreisajā krastā
- Bauta pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čuapas provinces ziemeļrietumos
- Befale pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Čuapas provinces ziemeļrietumu daļā
- Uvira pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, 235100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Baraka pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, Tanganikas ezera piekrastē
- Bukavu pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila
- Bokatola pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē
- Bolomba pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Ikelembas upes labajā krastā
- Basankusu pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Lopori un Maringas satekā, kur izveidojas Kongo pieteka Lulonga
- Bikoro pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Ntombas ezera austrumu krastā
- Mbandaka pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bunija pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ituri provinces administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2004. g.)
- Čikapa pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai provincē, 366500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kikvita pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvilu provinces administratīvais centrs, 294200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bambesa pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Bambili pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
- Baranga pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provinces austrumos
- Bondo pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provinces rietumu daļā
- Kananga pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces administratīvais centrs, 720400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Baja-Bvanga pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Lulua provinces ziemeļrietumu pierobežā
- Bandundu pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Maji-Ndombes provincē
- Bongimba pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Maji-Ndombes provincē, Lukenijes upes kreisajā krastā
- Bolobo pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Maji-Ndombes provinces rietumos, Kongo upes kreisajā krastā
- Bongandanga pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Mongalas provincē, Lulongas satekupes Lopori kreisajā krastā
- Bokata pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Mongalas provinces austrumos
- Bogbonga pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Mongalas provinces rietumos
- Bolaiti pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Sankuru provinces austrumos
- Butembo pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provincē, 165300 iedzīvotāju (2004. g.)
- Goma pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provinces administratīvais centrs, 249900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Beni pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bosobolo pilsēta kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļubangi provinces rietumu daļā
- Lubumbaši pilsēta kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Mbužimaji pilsēta kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga
- Bokolango pilsēta kongo Demokrātiskās Republikas Ekvatora provinces austrumos
- Bomongo pilsēta kongo Demokrātiskās Republikas Ekvatora provinces ziemeļrietumu daļā
- Bankana pilsēta kongo Demokrātiskās Republikas Kinšasas provincē
- Binga pilsēta kongo Demokrātiskās Republikas Mongalas provincē, Kongo labā krasta pietekas Mongalas kreisajā krastā
- Benadibele pilsēta kongo Demokrātiskās Republikas Sankuru provincē, Sankuru upes labajā krastā
- Puentnuāra pilsēta kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Nkaji pilsēta kongo Republikā, Buenzas departamentā, 56700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bambama pilsēta kongo Republikā, Lekumu departamenta ziemeļu pierobežā
- Betu pilsēta kongo Republikā, Likvalas departamenta ziemeļaustrumos, Ubangi labajā krastā
Piemēros nav.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kongo.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv