Paplašinātā meklēšana
Meklējam kauss.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (87):
- zarakanna Aluskauss.
- mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā.
- askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas.
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
- telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu.
- ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga.
- saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- cilindrocefālija Cilindrveida galvaskauss.
- kaušelis Dem. --> kauss.
- kausiņš Dem. --> kauss.
- šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss.
- svirlops dzeramais trauks, smeļamais kauss ar garu rokturi.
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
- hondrokrānijs Embrija skrimšļainais galvaskauss.
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- čams Galvas kauss.
- brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss.
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
- smadziņkauss Galvaskauss, galva.
- bauza Galvaskauss, pauris.
- krams Galvaskauss, pauris.
- galvas kauss galvaskauss.
- čereps Galvaskauss.
- ķaukste Galvaskauss.
- dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%.
- skifs Grieķu dzeramais trauks, lēzens kauss, kura forma, šķiet, bij dažāda, bez osas vai ar 1, 2 osām.
- kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts.
- mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes.
- gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
- poculum Indes kauss.
- skauste Karote, kauss.
- ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu.
- cup kauss (gk. kā balva sporta sacensībās); arī šāda kausa izcīņa.
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
- smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila").
- brūnā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza badia").
- mainīgā kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza varia").
- klipšu kanna koka alus kauss ar vāku.
- garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri).
- zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi.
- katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu.
- ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem.
- triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums - 9 m, masa - 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš.
- šķupele Laivas smeļamais kauss.
- užbons liels aluskauss.
- plice Liels kauss svētku tostiem.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- scilocefālija Mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība.
- galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss.
- Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
- Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
- Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
- Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā.
- osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija.
- PK Pasaules kauss (sportā).
- lapārnīca Pavārnīca, kauss.
- povene Pavārnīca, kauss.
- pelninieks Pelnu kauss.
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
- eiricefālija Plats galvaskauss.
- saaudzis vainags saaugusi un reizē nobirstoša zieda daļa (kauss, apziednis).
- bokāls Senāk Itālijā šķidruma mērs vīnam, degvīnam, eļļai; lielums 0,68-1,83 l; netiešā nozīmē kauss.
- stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
- virlops Smeļamais kauss.
- virlupe Smeļamais kauss.
- virļupe Smeļamais kauss.
- virļups Smeļamais kauss.
- škļanka stikla alus kauss ar rokturi.
- šļanka stikla alus kauss ar rokturi.
- stenocefālija Šaurs galvaskauss.
- metriocefālisks Tāds, kam ir galvaskauss ar vidēja augstuma pauri (vertikālais indekss 72-77).
- žigulis trauks (piemēram, pudele, kauss) ar šīs šķirnes alu.
- poģis Ūdens smeļamais kauss ar garu kātu.
- gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju.
- hamecefālija Zems, plakans galvaskauss ar cefālisko indeksu, mazāku par 70.
- apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
- pavārne Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss.
- pavārnieca Zupas vai cita šķidruma smeļamais kauss.
kauss citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV