Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaka.
Atrasts vārdos (57):
- kaka:1
- kakao:1
- skaka:1
- kakadu:1
- kakale:2
- kakale:1
- kakapo:1
- kakari:1
- kakars:1
- kakava:1
- kakavs:1
- kakaža:1
- skakas:1
- Škakau:1
- kakacis:2
- kakacis:1
- kakalāt:1
- kakalza:1
- kakalze:1
- kakaļāt:1
- kakarka:1
- kakarzi:1
- kakauži:1
- kakazis:1
- kakažas:1
- kakažāt:1
- kakažys:1
- kakarājs:1
- kakarots:1
- kakarzes:1
- kakažiņa:1
- kakalsnis:1
- kakalznis:1
- kakaoaugi:1
- kakaokoks:1
- kakarains:1
- Pariakaka:1
- izkakalēt:1
- izkakaļāt:1
- kakactiņas:1
- kakareitīs:1
- kakarēties:1
- kakarnieks:1
- kakarvieši:1
- kakažneica:1
- kakažnieks:1
- vilkakauls:1
- kakalžņains:1
- kakaravieši:1
- kakarbiksis:1
- vilkakaulas:1
- kakaerometrs:1
- kakaosviests:1
- izkakalēties:1
- izkakaļāties:1
- nokakarēties:1
- laikakavēklis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (36):
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- kakažneica baļķis koka guļbūvē zem spārēm (kakažām)
- ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
- Cacatua galerita dzeltencekula kakadu
- aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē)
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- Theobroma cacao īstais kakaokoks
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla
- baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos
- sārtais kakadu kakadu suga ("Eolophus roseicapillus")
- Ephestia elutella kakao svilnis, šīs ģints suga
- kakao pupas kakaokoka sēklas
- īstais kakaokoks kakaokoku suga ("Theobroma cacao")
- Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
- Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām
- kakarzes Kukuržņi; kakalzi
- kakarzi Kukuržņi; kakalzi
- kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas)
- teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju
- iebiezināti piena produkti piena produkti, kas iegūti, daļēji iztvaicējot ūdeni no piena, vājpiena, krējuma, paniņām, sūkalām vai jebkura šo produktu maisījuma, piem., iebiezināts piens ar cukuru, iebiezināts piens ar cukuru un kakao, iebiezināts sterilizēts piens
- Puno pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.)
- koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja)
- papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas
- Eolophus roseicapillus sārtais kakadu
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
- lemingtons tradicionāla austrāliešu biskvīta kūka, kas pagatavota no biskvīta, šokolādes masas, kakao un kokosriekstu skaidiņām
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
- Desagvadera upe Punas plakankalnē ("Desaguadero"), Bolīvijā, garums 290 km, iztek no Titikakas ezera, ietek Popo sāļezerā
- vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
- bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža
- žūkarēt Zvejot ar kakažu vai trejbridi
kaka citās vārdnīcās:
MLVV