Paplašinātā meklēšana
Meklējam juga.
Atrasts vārdos (26):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (30):
- Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski
- Lielā Jugana Boļšojjugana, upe Krievijā
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
- Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama
- ložņu cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga reptans")
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
- juga hindu mitoloģijā - laika posma (vairāku simtu tūkstošu gadi) apzīmējums, kas mītos minētas četras: kritajuga, tretājuga, dvāparajuga un kalijuga
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu
- tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos
- storveidīgās Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga
- satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- Bobrova pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
- Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu
- sevruga Sevrjuga
- Tara upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Čižapka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
- Ņuroļka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
- Čertala upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
- Jagiļjaha upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
- Ertiļa upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka
- Malijjugana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka
- Parabeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai
- Oma upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska
- Vasjuganas līdzenums Vasjugaņje
- konjugāta Zaļaļģu nodalījuma klase ("Conjugatophyceae"), vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot, \~5000 sugu, iedalās 6 dzimtās, kas konstatētas arī Latvijā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa juga.