Paplašinātā meklēšana
Meklējam jes.
Atrasts vārdos (64):
- jes:1
- jesā:1
- jest:1
- gojes:1
- jesni:1
- jeste:1
- jesti:1
- jests:1
- pjesa:1
- Sjesa:1
- Tjesa:1
- Bjesta:1
- jeskāt:1
- jeslis:1
- jestrs:1
- Kajesa:1
- Vjeste:1
- Baljesa:2
- Baljesa:1
- Dzjesji:1
- Dzjesju:1
- jesauls:1
- jesmene:1
- jesmīne:1
- jesmins:1
- jesmīns:1
- jesmiņi:1
- jesteņa:1
- jestīgi:1
- jestīgs:1
- jestris:1
- majeste:1
- pakājes:1
- Dolgojes:1
- jestrīgs:1
- jestrums:1
- Moivojes:1
- pajestrs:1
- aizjeskāt:1
- Bjesjedza:1
- Brivjeska:1
- Erdžijess:1
- Iljeskasa:1
- majestāte:1
- jesmīncers:1
- jesperieši:1
- spickopjes:1
- majestatīgs:1
- Oranjestade:1
- pajestrināt:1
- pētersiljes:1
- Protojesaja:1
- pulverlijes:1
- spitzkopjes:1
- Tritojesaja:1
- uzjestrināt:1
- vulverlijes:1
- majestātisks:1
- matjessiļķes:1
- deiterojesaja:1
- majestātiskums:1
- Tirgusekujeska:1
- Kristurusekujeska:1
- Odorhejusekujeska:1
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (40):
- Anautojes salas
- Aujeski slimība
- Baljestasas salas
- Barbera del Valjesa
- Belojes ezers
- Bergefjellu/Birhjijes nacionālais parks
- Bešenojes ūdenskrātuve
- Bezļesjes ezers
- Birhjijes nacionālais parks
- Bjelajes ezers
- Boļšoje Karasjes ezers
- Boļšoje Topoļnojes ezers
- Boļšojes ezers
- Černojes ezers
- Čornojes ezers
- Dolgojes ezers
- Glubokojes ezers
- Hana Pijesaka
- Kasteljara del Valjesa
- Koporjes līcis
- Menzjesa madrone
- Ņerpičjes ezers
- Oranjes brīvvalsts
- Podberezjes ezers
- Poļesjes auzene
- Poļesjes zemiene
- Rezājes ezers
- Sankugara del Valjesa
- Sansebastjāna de los Rejesa
- Siņejes ezers
- Sudočjes ezers
- Vasko Nunjess de Balvoja
- Zabeļjes ezers
- Zabolotjes ezers
- Zabolotjes purvs
- Zaborjes ezers
- Zaborjes Ubadziņš
- Zaborovjes ezers
- Zaļesjes ezers
- Zaļesjes pagasts
Atrasts skaidrojumos (200):
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
- Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā
- Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Gubina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Gumņišče apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Marcinpole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Naumki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Riucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Romašenki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Skaistova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Sļadzeva apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Sovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Strugi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Surbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Surmači apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Troški apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Zaļeščina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Ziļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Žiževa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
- Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā
- Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs
- Aizsili apdzīvota vieta Ludzas novada Zaļesjes pagastā
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
- Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Biskupina apdzīvota vieta un arheoloģijas muzejs Polijā, Kujāvijes-Pomožas vojevodistes dienvidrietumu daļā
- Aračinova apdzīvota vieta Ziemeļmaķedonijā, Skopjes ziemeļaustrumos
- puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
- Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
- Zaļesjes ezers atrodas Zaļesjes pagastā, platība — 15 ha
- Pradeds Augstākā virsotne (1492 m) Augsto jesenīku grēdā, Sudetu dienvidaustrumos, Čehijā
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
- Zaleskoje ezers Čornojes ezers Brigu pagastā
- Černoja ezers Čornojes ezers Brigu pagastā
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Bokerona departaments Paragvajā, valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Altoparagvajas un Presidente Ajeses departamentu, kā arī ar Argentīnu un Bolīviju
- Konsepsjona departaments Paragvajas austrumu daļā, robežojas ar Amambajas, Sanpedro, Presidente Ajesa un Altoparagvajas departamentu, kā arī ar Brazīliju
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
- Dolgojes Dolgojes ezers - Dolgoje Istras pagastā
- Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā)
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
- Dziļezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
- Dolgoje ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
- Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs
- Rubankovas ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 2,4 ha
- Sovānu ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 6,2 ha; Savanu ezers; Sovanu ezers; Sovonu ezers
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
- Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris jesup")
- Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju
- gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
- augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības
- hrizofānskābe Hrizarobīna, rabarbera, skābeņu, alojes un krūkļa sastāvdaļa
- jesperieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "jesperi" iedzīvotāji
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos
- brachypodium Īskājes
- Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka
- uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes
- Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera
- deiterojesaja jesajas grāmatas 40.-66. (vai 40.-55.) nodaļas
- INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "jesus Nazarenus Rex Judaeorum")
- Berdjanskas līcis jūras līcis Azovas jūras ziemeļu daļā, Ukrainas Zaporiž'jes apgabalā
- Čakao šaurums jūras šaurums, kas atdala Čilojes salas ziemeļu galu no Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci
- kalanchoe Kalanhojes
- Jesenīki kalni Čehijā ("jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti
- būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.)
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs
- Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
- Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu
- angļu-būru karš Lielbritānijas karš pret Dienvidāfrikas būru republikām Transvālu un Oranjes brīvvalsti 1899.- 1902. g., kura rezultātā abas republikas kļuva par Lielbritānijas kolonijām, 1910. g. tās tika iekļautas Lielbritānijas domīnijā Dienvidāfrikas Savienībā (tagadējā Dienvidāfrikas Republikā)
- aizsilieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" iedzīvotāji
- Belomojeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants
- Belomoji Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants
- Briģi Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants
- dubovicieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Duboviki" iedzīvotāji
- Jučeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" nosaukuma variants
- Lomaši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Lomoši" nosaukuma variants
- naumkieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Naumki" iedzīvotāji
- ploskieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" iedzīvotāji
- Ploskie Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukuma variants
- Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski
- Podovaļina Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Podavaļina" nosaukuma variants
- Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants
- majeste Majestāte
- episks Majestātiski mierīgs; plašs
- maestoso Majestātiski; svinīgi
- majestatīgs Majestātisks
- Moivojes Moivojes ezers - Molovja ezers Šķaunes pagastā
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē
- Baules loka nacionālais parks nacionālais parks Mali, Kajesas reīona austrumu daļā, Senegālas pietekas Baules kreisā krasta ielokā
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- kolūvijs Nogāžu piekājes nogulumi, ko veido pa nogāzi nobrukuši, nobiruši vai noskaloti ieži dēdēšanas procesā
- Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā
- Kiži Oņegas ezera sala Krievijas Karēlijas Republikā, kur saglabājies senu koka celtņu komplekss; tajā ietilpst Preobražeņijes baznīca ar 22 kupoliem (1714. g.), Pokrovka baznīca ar 9 kupoliem (1764. g.) un zvanu tornis (1874. g.); celtniecībā nav izmantoti metāla stiprinājumi
- deiterojesaja Otrais jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
- Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
- Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja
- Lauderu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Istras, Rundēnu un Nirzas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Istras pagasta ziemeļrietumu daļā
- Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
- Altoparagvaja Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts ziemeļos un ziemeļaustrumos, robežojas ar Konsepsjonas, Presidente Aljesa un Bokerona departamentu, kā arī ar Bolīviju un Brazīliju
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Zilupes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Zilupes pilsētu, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastu, 2021. g. novadu reformā teritorija iekļauta Ludzas novadā, kura sastāvā tā bija arī līdz 2009. g.
- Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā
- Janovoles pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brigu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Briģu un Zaļesjes pagastā
- Džesupa pilsēta ASV ("jesup"), Džordžijas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju
- Klanjeca pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krapina pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mursko Središče pilsēta Horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oroslavje pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pregrada pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Preloga pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zaboka pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zlatara pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jezola pilsēta Itālijā ("jesolo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bongimba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Maji-Ndombes provincē, Lukenijes upes kreisajā krastā
- Mbužimaji pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos, Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga
- Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
- Belozjorska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Aite pilsēta Mali Republikā (_Aïté_), Kajesas reģiona ziemeļrietumos
- Bafulabe pilsēta Mali Republikā (_Bafoulabė_), Kajesas reģionā, Senegālas kreisajā krastā, pie Bafingas ietekas
- Badumbe pilsēta Mali Republikas rietumos (_Badoumbé_), Kajesas reģionā
- Ibaraca pilsēta Melnkalnē, Rožajes kopienā, 2900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Jesenice pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("jesenice"), Goreņskas reģionā, Savas augšteces ielejā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bahče pilsēta Turcijā (_Bahçe_), Osmanijes ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hasanbejli pilsēta Turcijā ("Hasanbeyli"), Osmanijes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kadirli pilsēta Turcijā ("Kadirli"), Osmanijes ilā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sumbasa pilsēta Turcijā ("Sunbas"), Osmanijes ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Toprakale pilsēta Turcijā ("Toprakkale"), Osmanijes ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dizdži pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 43000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnoperekopska pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dņiprorudne pilsēta Ukrainā, Zaporižjes apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bileņke pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā
- Berestove pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabala austrumos
- Kamjanka-Dņiprovska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Huļajpole pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 14350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viļņanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 15680 iedzīvotāju (2013. g.)
- Melitopole pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 157000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Polohi pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tokmaka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Enerhodara pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moločanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vasiļivka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Orihiva pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berdjanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko
- Jēzene pilsēta Vācijā ("jessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013.g.)
- Ragūna-Jesnica pilsēta Vācijā ("Raguhn-jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Protojesaja Pirmais jesaja; pēc daudzu teologu domām - pravietis Jesaja, Jesajas grāmatas 1.-39. nodaļas autors; arī šīs nodaļas
- Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem
- Polesie Podļesjes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Atrasts piemēros (1):
Citās vārdnīcās nav šķirkļa jes.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv