Paplašinātā meklēšana
Meklējam jes.
Atrasts vārdos (57):
- jes:1
- jesā:1
- jest:1
- jesni:1
- jeste:1
- jesti:1
- jests:1
- gojes:1
- pjesa:1
- Sjesa:1
- Tjesa:1
- jeskāt:1
- jeslis:1
- jestrs:1
- Kajesa:1
- Vjeste:1
- jesauls:1
- jesmene:1
- jesmīne:1
- jesmins:1
- jesmīns:1
- jesmiņi:1
- jesteņa:1
- jestīgi:1
- jestīgs:1
- jestris:1
- pakājes:1
- majeste:1
- jestrīgs:1
- jestrums:1
- Dolgojes:1
- Moivojes:1
- pajestrs:1
- aizjeskāt:1
- Bjesjedza:1
- Iljeskasa:1
- majestāte:1
- jesmīncers:1
- jesperieši:1
- spickopjes:1
- pētersiljes:1
- pulverlijes:1
- spitzkopjes:1
- vulverlijes:1
- majestatīgs:1
- Oranjestade:1
- pajestrināt:1
- Protojesaja:1
- Tritojesaja:1
- uzjestrināt:1
- majestātisks:1
- matjessiļķes:1
- deiterojesaja:1
- majestātiskums:1
- Tirgusekujeska:1
- Kristurusekujeska:1
- Odorhejusekujeska:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (246):
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- Zaborjes Ubadziški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā.
- Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
- Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Gubina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Gumņišče apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Marcinpole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Naumki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Riucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Romašenki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Skaistova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sļadzeva apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Strugi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Surbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Surmači apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Troški apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Zaļeščina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Ziļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Žiževa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
- Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs.
- Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā.
- Aizsili Apdzīvota vieta Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
- puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Zaļesjes ezers atrodas Zaļesjes pagastā, platība — 15 ha.
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
- Zaleskoje ezers Čornojes ezers Brigu pagastā.
- Černoja ezers Čornojes ezers Brigu pagastā.
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- Dolgojes Dolgojes ezers - Dolgoje Istras pagastā.
- Dolgojes Dolgojes ezers - Garais ezers Indras pagastā.
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā).
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
- Dolgoje Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers.
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
- Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs.
- Rubankovas ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 2,4 ha.
- Sovānu ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 6,2 ha; Savanu ezers; Sovanu ezers; Sovonu ezers.
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers.
- Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju.
- gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m.
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m.
- augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības.
- hrizofānskābe Hrizarobīna, rabarbera, skābeņu, alojes un krūkļa sastāvdaļa.
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
- brachypodium Īskājes.
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka.
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
- uvāls Izstiepta augstiene, izstiepts reljefa pacēlums ar lēzenām nogāzēm, bez skaidri izteiktas piekājes.
- Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera.
- Čakao šaurums jūras šaurums, kas atdala Čilojes salas ziemeļu galu no Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- kalanchoe Kalanhojes.
- būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.).
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs.
- Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē.
- Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu.
- aizsilieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" iedzīvotāji.
- Belomojeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
- Belomoji Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
- Briģi Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants.
- dubovicieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Duboviki" iedzīvotāji.
- Jučeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" nosaukuma variants.
- Lomaši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Lomoši" nosaukuma variants.
- naumkieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Naumki" iedzīvotāji.
- ploskieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" iedzīvotāji.
- Ploskie Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukuma variants.
- Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski.
- Podovaļina Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Podavaļina" nosaukuma variants.
- Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants.
- majeste Majestāte.
- episks Majestātiski mierīgs; plašs.
- maestoso Majestātiski; svinīgi.
- majestatīgs Majestātisks.
- Moivojes Moivojes ezers - Molovja ezers Šķaunes pagastā.
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē.
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti.
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
- kolūvijs Nogāžu piekājes nogulumi, ko veido pa nogāzi nobrukuši, nobiruši vai noskaloti ieži dēdēšanas procesā.
- Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
- Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja.
- Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja.
- Lauderu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Istras, Rundēnu un Nirzas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Istras pagasta ziemeļrietumu daļā.
- Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada.
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
- Zilupes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Zilupes pilsētu, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastu, 2021. g. novadu reformā teritorija iekļauta Ludzas novadā, kura sastāvā tā bija arī līdz 2009. g.
- Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā.
- Janovoles pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brigu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Briģu un Zaļesjes pagastā.
- Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ankuda Pilsēta Čīlē ("Ancud"), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju.
- Klanjeca Pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krapina Pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mursko Središče pilsēta Horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oroslavje Pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pregrada Pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Preloga Pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zaboka Pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zlatara Pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mbužimaji Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga.
- Poronaiska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka.
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Ibaraca Pilsēta Melnkalnē, Rožajes kopienā, 2900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Hasanbejli Pilsēta Turcijā ("Hasanbeyli"), Osmanijes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kadirli Pilsēta Turcijā ("Kadirli"), Osmanijes ilā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sumbasa Pilsēta Turcijā ("Sunbas"), Osmanijes ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Toprakale Pilsēta Turcijā ("Toprakkale"), Osmanijes ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bahče Pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dizdži Pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 43000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnoperekopska Pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanka-Dņiprovska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huļajpole Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 14350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viļņanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 15680 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meļitopole Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 157000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dņiprorudne Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Polohi Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tokmaka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Enerhodara Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Moločanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasiļivka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orihiva Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Polesie Podļesjes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
- Festuca polesica Poļesjes auzene.
- Festuca beckeri subsp. polesica Poļesjes auzenes "Festuca polesica" nosaukuma sinonīms.
- Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
- Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
- pajestrs Samērā, arī mazliet jestrs.
- nogāžu procesi sausas vai ar ūdeni piesātinātas grunts un iežu virskārtas pārvietošanās pa nogāzi smaguma spēka ietekmē, kas rada nobrukumus, noslīdeņus, nobiras, nogruvumus, seljes, kurumus, ziemā – lavīnas.
- jests Savienojumā "pa jestam" norāda uz labu esam, pa prātam esošs.
- Savanu ezers Sovānu ezers Zaļesjes pagastā.
- Sovanu ezers Sovānu ezers Zaļesjes pagastā.
- Sovonu ezers Sovānu ezers Zaļesjes pagastā.
- spitzkopjes Spickopjes.
- maetoso svinīgi, cienīgi, majestātiski.
- asīrieši Tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas.
- Kēzdivāšārheja Tirgusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- Ķēsa Tjesa, pilsēta Senegālā.
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
- Svratka Upe Čehijā, Dijes kreisā krasta pieteka, garums - 172 km.
- Lepsi Upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst.
- Beseda Upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka.
- Karasuka Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas.
- Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
- Kovža Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Megra Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
- Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
- Hajčura Upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
- Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Balvoja Vasko Nunjess de Balvoja — spāņu konkistadors.
- concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
- paklinte Vieta zem klints; vieta pie klints pakājes.
- relatīvais augstums virsotnes un piekājes absolūtā augstuma starpība (nosaka, izmantojot karti) vai relatīvais paaugstinājums no piekājes līdz virsotnei (dabā).
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Beloje Zabeļjes ezers Kaunatas pagastā.
- Belova Zabeļjes ezers Kaunatas pagastā.
- Belovo Zabeļjes ezers Kaunatas pagastā.
- Svetinka Zabeļjes ezers Kaunatas pagastā.
- Zaboļcie Zabolotjes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
- Brygi Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski.
- Cybuli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
- Čivčiši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" nosaukuma variants.
- Horošova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants.
- janovolieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Janovole" iedzīvotāji.
- Kastricina Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Kastričina" neprecīzs nosaukuma variants.
- Rjabova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rabova" nosaukuma variants.
- Rivčini Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" kļūdains nosaukuma variants.
- Ryucāni Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" nosaukums latgaliski.
- rjabovieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rjabova" iedzīvotāji.
- Romašonki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Romašenki" nosaukuma variants.
- rutkānieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji.
- savelencieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelenki" iedzīvotāji.
- savelincieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelenki" iedzīvotāji.
- Saveļinki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelinki" nosaukuma variants.
- Skaistava Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistova" literarizēts nosaukuma variants.
- sovānieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sovāni" iedzīvotāji.
- surbelieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Surbeļi" iedzīvotāji.
- Surbeli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Surbeļi" nosaukums latgaliski.
- sviļavieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji.
- sviļevieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji.
- Sviļava Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļova" literarizēts nosaukuma variants.
- terehovieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Terehova" iedzīvotāji.
- troškānieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Troški" iedzīvotāji.
- zaļesjieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļesje" iedzīvotāji.
- zaļesnieki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļesje" iedzīvotāji.
- Zili Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ziļi" nosaukums latgaliski.
- Žižova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Žiževa" nosaukuma variants.
- Aleksandrovska Zaporožjes pilsētas (Ukrainā) nosaukums līdz 1921. g.
- Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts.
- čivčieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčieši" iedzīvotāji.
- čivčiši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čivčiši" iedzīvotāji.
- rakšinieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rakšina" iedzīvotāji.
- romašencieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Romašenki" iedzīvotāji.
- zaļesieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļesje" iedzīvotāji.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa jes.