Paplašinātā meklēšana
Meklējam jal.
Atrasts vārdos (76):
- jal:1
- jala:1
- jale:1
- jali:1
- Bjala:1
- Djala:1
- Njala:1
- jalapa:1
- Anjala:1
- dējala:1
- dējals:1
- Dijala:1
- Dzjali:1
- gajals:1
- rojals:1
- Tjalvi:1
- vijale:1
- vijale:2
- jalauka:1
- atajali:1
- Giljali:1
- Haljala:1
- Jahjali:1
- Keljala:1
- rojalti:1
- sejalka:1
- Spjalda:1
- Toijala:1
- Ukajali:1
- vājalus:1
- Valjala:1
- jalapeno:1
- jalapīns:1
- fajalits:1
- fajalīts:1
- Ingjalds:1
- Kalējala:1
- Kunajala:1
- kurmjala:1
- Laimjala:1
- malajali:1
- Mustjala:1
- Predjala:1
- Vervjali:1
- Virvjali:1
- Ailrojala:1
- Ansrojala:1
- Dzjaldovo:1
- Hjaldeiri:1
- Lajalpūra:1
- Virvjalas:1
- Bjalistoka:1
- Bjalobžegi:1
- Bjalogarda:1
- Dzjalošice:1
- Dzjalošina:1
- Hjallerupa:1
- lojalitāte:1
- dampjalaiks:1
- Egishjalmrs:1
- Frantrojala:1
- Rojalkanāls:1
- rojalzēģele:1
- svilpējalks:1
- Anjalankoski:1
- Batagajalita:1
- Belsko-Bjala:1
- Boļšojaltima:1
- Dzjalindzjana:1
- Kungejalatavs:1
- Terskejalatau:1
- Anapolisrojala:1
- Kastro-Urdjalesa:1
- klejotājalbatross:1
- Rojallemingtonspā:1
- Rojaltanbridžvelsa:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (132):
- Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
- Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
- Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski
- Laukēla apdzīvota vieta Somijā (_Urjala_), Pirkanmā reģionā
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
- Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā
- kurmjarkls Arkls kurmjalu veidošanai
- Cepphus grylle arktikas svilpējalks
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
- gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
- Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants
- Belostoka Bjalistoka – pilsēta Polijā
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
- dējals Dējala
- dējelis Dējala
- dējolis Dējala
- Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā
- Bos gaurus frontalis gajals
- platpierainais vērsis gajals - gaura domesticēta forma
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku
- Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
- jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai
- jale jel; jal
- Vaidavas ala Kalējala Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Kalēja ala Kalējala, ala Raiskuma pagastā
- Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas
- Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
- Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
- Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
- parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.)
- jalapeno ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu jalapeno, izrunā: halapenjo)
- halapenjo ļoti asi zaļie čili pipari (spāņu val. "jalapeno", izrunā: halapenjo)
- Rosa cinnamomea maija rozes "Rosa majalis" nosaukuma sinonīms
- Halapas mirabilis mirabiļu suga ("Mirabilis jalapa")
- malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi
- Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to
- Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos
- zlaukts no viena koka izdobts trauks mājalus tecināšanai
- gailiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- govmēlīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- ieleje Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- kreimelene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- kreimelīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- kreimenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- kreimine Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- krejmene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- lakši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landari Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landiši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landišs Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landuši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- landusis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- lilija Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- lilijas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maiglehens Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpulkstenīši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpulkstenīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpulkstenītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpulkstenītis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipuķe Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipuķes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipuķītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipulksteņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipulksteniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipulkstenis Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maipulkstentiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maizvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- naktsvijolītes Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdele Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdeles Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdzenāji Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- spīdzene Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaukļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaukliņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaušas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžauši Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēzavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžavas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžavi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžokli Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vēžokļi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- vīnziediņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zaķaustiņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zaķaustiņas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zaķaustiņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zaķauziņa Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zīdlapas Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- zvaniņi Parastā kreimene ("Convallaria majalis")
- maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā
- Ailigandi pilsēta Panamā (_Ailigandi_), Kunajalas provincē, Karību jūras piekrastē
- Elporvenira pilsēta Panamā ("El Porvenir"), Kunajalas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Agvaitija pilsēta Peru (_Aguaytia_), Ukajali reģiona ziemeļrietumu daļā
- Pukaljpa pilsēta Peru, Ukajali reģiona administratīvais centrs, osta Ukajali kreisajā krastā, 204800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Orta pilsēta Portugālē ("Horta"), Azoru autonomajā reģionā, Fajalas salā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Toijala pilsēta Somijā (_Toijala_), Pirkanmā reģionā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.); zviedru - Akā
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rohalesa pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m
- rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem
- Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
- Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam
- konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām
- Kerala Štats Indijas dienvidrietumos ("Kerala"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, administratīvais centrs - Thiruvananthapurama, platība - 38863 kvadrātkilometri, 34232000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - malajalu un angļu
- Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
- Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m
- Akā Toijala, pilsēta Somijā, tās nosaukums zviedru valodā
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera
- Haņšui upe Ķīnā, Dzjalindzjanas kreisā krasta pieteka Šaaņsji provincē
- Beižuhe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Dzjaluhes labā krasta pieteka
- Fudzjana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Dzjalindzjanas labā krasta pieteka
- Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
- Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka
- Maranjona upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni
- Dunajeca upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas
- Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m
jal citās vārdnīcās:
MEV