Paplašinātā meklēšana
Meklējam infekcijas.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (237):
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi.
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi.
- strutainais aortīts aortas sienas sastrutojums kā strutu infekcijas sekas.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- epifitotija Augu infekcijas slimības vienlaicīga izplatīšanās plašā teritorijā.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
- bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu.
- miega slimība beri-beri - infekcijas slimība, ko pārnēsā cecemušas; beriberi.
- mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa.
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- Rietumnīlas vīruss bīstamas infekcijas slimības ierosinātājs, ko pārnēsā odi.
- puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai raksturīga peru pūšana.
- brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas.
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā.
- pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii".
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- ortokrezols C6H4(-CH3)OH, viens no trim krezola izomēriem; lieto par dezinfekcijas līdzekli.
- metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
- erizipeloīds Cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā.
- aktinomikoze Cilvēka un dzīvnieku hroniska infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās aktinomicētes.
- leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
- leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
- montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe.
- dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai.
- fenhilalkohols Dezinfekcijas līdzeklis, ko ieguva no dažu augu ēteriskajām eļļām, izmantots arī medicīnā pret reimatismu.
- selmīds Dezinfekcijas līdzeklis.
- bacilols Dezinfekcijas šķidrums lizols, ko iegūst no krezola un zaļajām ziepēm.
- lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis.
- herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
- panzootija Dzīvnieku infekcijas slimības epidēmija, kas aptver plašu teritoriju (valsti, vairākas valstis, kontinentu).
- putekļinfekcija Elpceļu infekcijas slimība, ja inficēšanās notiek pa gaisu ar putekļiem.
- Tešenas slimība enzootiskais encefalomielīts, cūku infekcijas slimība, ko izraisa vīruss; visbiežāk saslimst sivēni pēc atšķiršanas.
- cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
- noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- koliera Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība.
- kulieris Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība.
- vibrioze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina baktērijas; enzootija.
- paratuberkuloze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina specifiska baktērija.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- rinoskleroma Hroniska infekcijas slimība - deguna skleroma.
- donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos.
- skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu; spitālība.
- dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze.
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
- iegūtā imunitāte imunitāte pēc infekcijas slimības izslimošanas vai pēc aktīvās vai pasīvās imunizācijas.
- aktīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā novājinātus vai nedzīvus infekcijas slimības ierosinātājus.
- garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
- malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_).
- rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem.
- vēžu mēris infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos.
- cūku infekciozais atrofiskais rinīts infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja cūkas tur nelabvēlīgos mikroklimata apstākļos.
- riketsioze infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīfs).
- iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_).
- venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss.
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
- zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes.
- antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes.
- endogenā intoksikācija intoksikācija ar indēm, kas radušās no infekcijas, vielmaiņas traucējumiem, starojuma iedarbības u. c.
- inficēt Izraisīt infekciju; būt par infekcijas cēloni.
- enzootija Kādam apvidum raksturīga mājlopu infekcijas slimība.
- lizoforms Kālija ziepju un formalīna šķīdums spirtā; dezinfekcijas līdzeklis.
- kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes.
- pseidomonoze Kažokzvēru infekcijas slimība ar hronisku gaitu.
- meningokoki Koki, kas izraisa vairākas infekcijas slimības.
- devastācija Komplekss pasākumu kopums infekcijas un invāzijas slimību ierosinātāju iznīcināšanai visās to attīstības stadijās un atrašanās vietās.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
- apslēptais (slimības) periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slēptais slimības periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- zarnu lamblija lambliju suga ("Lamblia intestinalis"), kas cilvēka tievajā zarnā izraisa infekcijas slimību lambliozi.
- latence Latents infekcijas stāvoklis, laiks no kairinājuma sākuma līdz uzbudinājuma stāvokļa pirmajām pazīmēm.
- katafilakse Leikocītu un antivielu virzība uz infekcijas perēkli.
- govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība.
- benzonaftols Lietots kā dezinfekcijas līdzeklis kuņģa un zarnu slimībās; zarnās sadalās benzoskābē un betanaftolā.
- limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
- bradzots Ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi.
- miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi.
- putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos.
- bakas Mājlopu, gk. govju un aitu infekcijas slimība.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- neirolimfomatoze Mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība.
- infektoloģija Medicīnas nozare, kas pētī infekcijas slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- kardiotoksiskā miolīze miokarda deģenerācija intoksikācijas ietekme infekcijas slimību gadījumos.
- ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes.
- ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
- akūta nefroze nefroze, kas rodas pēc infekcijas vai intoksikācijas.
- jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
- autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
- aseptiskā nekroze nekroze bez infekcijas un iekaisuma.
- eipireksija Neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija.
- bacilofobija Nenormālas bailes no infekcijas.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- imūns Neuzņēmīgs pret infekcijas slimību izraisītājiem un svešām vielām.
- renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
- anatoksīns Novājināts toksīns, ko lieto potēšanai pret infekcijas slimībām, piem., pret difteriju.
- rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli.
- imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- psitakoze Ornitoze - akūta cilvēka un putnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- sagrotans P-hlor-m-krezola un hlorksilenola šķīdums tauku ziepēs, ar patīkamu smaku, gaiši brūns šķidrums, ko lieto 0,5-5% šķīdumā kā dezinfekcijas līdzekli.
- laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis.
- urikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā.
- lipīgs Parasti savienojumā ar "slimība": infekcijas slimība.
- pārnasāt Pārnēsāt (infekcijas slimības).
- karantīna Pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos.
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- urokrīze Pēkšņa, stipra diurēze kādas slimības gaitā, piem., hipertensijas, diabēta, histērijas, akūtas infekcijas gadījumā.
- lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā.
- dekubācija Periods infekcijas slimības gaitā no simptomu mazināšanās līdz slimības ierosinātāju izzušanai.
- datikt Pielipt (par infekcijas slimību).
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
- pretepidēmijas Pretepidēmijas pasākumi - pasākumi infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un to likvidēšanai.
- pretepizootisks Pretepizootiskie pasākumi - pasākumi dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un novēršanai.
- somatogēnās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies pēc dažādām somatiskām neinfekcijas slimībām un ir pamatslimības simptoms, piem., delīrijs, astēnija, hipohondrija u. c.
- simptomātiskās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- hroniska labdabīgā neitropēnija reta, autosomāli dominanti pārmantota neitropēnija, parasti bērniem; raksturīgs recidivējošas infekcijas ar spontānu remisiju.
- asins saindēšanās rodas, baktērijām no infekcijas avota nokļūstot asinīs; sepse.
- salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
- kontakts Saskare; epidemioloģijā saskare ar infekcijas avotu; persona, kas bijusi saskarē ar infekcijas avotu.
- trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru.
- papatači Savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni.
- mikotizācija Sēņu infekcijas pievienošanās citam bojājumam; sekundāra mikoze.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- autosepticēmija Septicēmija, kas cēlusies no infekcijas perēkļa organismā.
- endosepse Septicēmija, kuras rašanās saistīta ar infekcijas avotu pašā organismā.
- akūts strutojošais nefrīts septiskas infekcijas forma; parasti attīstās pēc uroģenitālā trakta operācijas; raksturīga multipla abscesu veidošanās.
- rekonvalescentais serums serums, kas iegūts no cilvēkiem, kuri izveseļojušies no akūtas infekcijas slimības; lieto profilaksei pret attiecīgo slimību.
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību.
- buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu.
- šarlaks Skarlatīna - akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
- skrofuloze Skrofuloderma - tuberkulozes infekcijas ārējās izpausmes forma.
- serodiagnostika Slimību (parasti infekcijas), kā arī asins grupu noteikšana cilvēkiem un dzīvniekiem ar imūnserumu palīdzību.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu; vieta, kurā izveidojies šāds process.
- stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kurai ir raksturīgas krampju lēkmes; tetāns.
- SPF sivēni speciālās laboratorijās sterili iegūti sivēni, lai palielinātu sivēnu neuzņēmību pret infekcijas slimībām.
- filaksīns Specifiska vai nespecifiska antiviela, kas pasargā no infekcijas un tās sekām.
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- septisks šoks šoks, kas rodas, ja ir smagas infekcijas slimības (piemēram, peritonīts, pneimonija, septisks aborts).
- sērgains Tāds, kam ir kāda infekcijas slimība.
- aleksetērisks Tāds, kas aizsargā no indes, no infekcijas.
- prozodēmisks Tāds, kas attiecas uz infekcijas slimību, kas izplatās kontakta ceļā.
- neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
- metainfektīvs Tāds, kas vērojams pēc infekcijas, piem., drudzis atveseļošanās periodā pēc infekcijas slimības.
- trombocitēmija Trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs, kas parasti novērojama ļaundabīgo audzēju, asins slimību, dažu infekcijas slimību gadījumā; trombocitoze.
- dzeltenais drudzis tropiska infekcijas slimība Āfrikā un Amerikā, vīrusus pārnēsā odi.
- frambēzija Tropu infekcijas slimība, kas klīniski atgādina sifilisu; infekcija notiek ekstraģenitāla kontakta ceļā.
- skrofuloderma Tuberkulozes infekcijas ārējās izpausmes forma.
- inficēties Uzņemt organismā slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- vakcinoterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanā.
- vakcīnterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanai.
- ūdensbakas Vēja bakas - viegla bērnu infekcijas slimība.
- vēja bakas vējbakas - viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas.
- veterinārā sanitārija veterinārijas nozare, kas pētī dzīvnieku infekcijas un invāzijas slimību profilakses iespējas.
- dezinfekcijas līdzekļi vielas, ko lieto infekcijas slimību izraisītāju iznīcināšanai ārējā vidē (uz ādas, telpās, satiksmes līdzekļos, uz sadzīves priekšmetiem un apģērba, kā arī slimnieka izdalījumos).
- tīfs Viena no akūtām infekcijas slimībām, kam raksturīgs ilgstošs drudzis, apziņas traucējumi.
- Mareka slimība vīrusa izraisīta infekcijas slimība; neirolimfomatoze.
- kovids vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- serumhepatīts Vīrushepatīts - vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- respiratoriskās vīrusslimības vīrusslimību grupa, kurā apvienotas dažādas izcelsmes elpošanas ceļu vīrusu infekcijas, kurām kopīgs ir infekcijas pārnešanas mehānisms (pilieninfekcija), kā arī ierosinātāju spēja vairoties elpošanas ceļu gļotādā.
- vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
- parainfluence Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, kas atgādina gripu.
- pūslīšēde Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīga nieze, apsārtums, sīku pūslīšu veidošanās.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura rada rētas ādā (parasti sejas ādā).
- urosepse Vispārēja intoksikācija, kas rodas no urīnorgānu infekcijas vai urīna ekstravazāta noārdīšanās produktiem.
- salmoneloze Zarnu infekcijas slimība ("salmonellosis"), ko izraisa salmonellas.
- koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni.
- kolitoksikoze Zarnu nūjiņu vispārējas infekcijas radīta toksikoze.
- Aujeski slimība zīdītāju infekcijas slimība, ko ierosina specifisks vīruss; uzņēmīgākās ir cūkas, lapsas un ūdeles.
- epizootoloģija zinātne, kas pētī dzīvnieku infekcijas slimību izcelšanos, izplatīšanos un apkarošanu.
- imunoloģija Zinātne, kurā pēta aizsargreakcijas, kas nodrošina cilvēka un dzīvnieku organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa infekcijas.