Paplašinātā meklēšana

Meklējam indukcija.

Atrasts vārdos (5):

Atrasts vārdu savienojumos (17):

Atrasts skaidrojumos (45):

bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs.
matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
faradizācija Elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
elektroindukcija Elektromagnētiskā indukcija -elektriskā lauka rašanās ap mainīgu magnētisku lauku.
komutators elektroniska aizdedzes sistēmas ierīce, kas automātiski atvieno un pievieno strāvu indukcijas spoles primārajam tinumam.
faradizēšana Faradizācija - elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
paliekošā indukcija feromagnētiķa magnētiskā lauka indukcija pēc magnetodzinējspēka izslēgšanas.
magnetizēšana Fizikāls process, kas norisinās magnētiķī, ja to ievieto arēja magnētiskajā laukā un tādējādi panāk feromagnētiķa summārās magnetizācijas palielināšanos ārējā lauka magnētiskās indukcijas virzienā.
G Gauss (magnētiskās indukcijas mērvienība).
Gs Gauss, magnētiskās indukcijas mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmā.
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu.
teslametrs Ierīce magnētiskā lauka indukcijas vai sprieguma mērīšanai nemagnētiskā vidē.
henrijs Induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība, H; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS.
elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam.
magnētiskais pols katra no divām magnēta virsmas vietām, kur novērojama vislielākā magnētiskā lauka indukcija.
relatīvā laga laga, ar kuru mēra kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni; ir hidrodinamiskās, indukcijas, elektromagnētiskās, doplera un borta lagas.
pulsējošs lauks lauks, kura indukcijas vektors nemaina virzienu, bet tā lielums mainās pēc sinusa likuma.
rotējošs magnētiskais lauks lauks, kura indukcijas vērtība ir nemainīga, bet indukcijas vektors rotē ar noteiktu leņķisko ātrumu.
neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles.
magnētiskā caurlaidība lielums, kas rāda, cik reižu magnētiskā indukcija vielā ir lielāka par ārējā magnetizējošā magnētiskā lauka intensitāti; mērvienība - henriji uz metru (H/m).
magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H).
labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši.
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmā, Gs; 1 Gs = 10^-4^ T.
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers.
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā; vēbers.
impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības.
Mx Maksvels (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība).
elektromašīna Mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija.
pupinizācija Metode, ar kuru analogajās sakaru līnijās palielina raidījumu attālumu, līnijā ieslēdzot pašindukcijas spoles ik pēc 1,5-2 km.
mitoģenēze Mitozes indukcija.
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
pretstrāva Pašindukcijas strāva, kas rodas noslēdzot savienojumu un plūst pretējā virzienā.
magnētiskā plūsma skalārs lielums magnētiskā lauka integrālai raksturošanai – magnētiskās indukcijas vektora B plūsma caur aplūkojamo virsmas laukumu; apzīmējums - Ф; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēbers (Wb).
Holla devējs strāvas vadītājs, kuru ievietojot magnētiskā laukā, starp vadītāja pretējām sānu virsmām rodas potenciālu staipība, kas ir proporcionāla strāvas stiprumam vadītājā un magnētiskā lauka indukcijai.
induktīvā karsēšana strāvu vadošu materiālu (galvenokārt metālu) un ķermeņu karsēšana ar mainīgu elektromagnētisko lauku, inducējot tajos virpuļstrāvas; lauku rada caur induktoru plūstoša zemas (50–60 Hz), vidējas (līdz 10 kHz) vai augstas frekvences (virs 10 kHz) maiņstrāva; izmanto melno un krāsaino metālu kausēšanai (indukcijas krāsns), detaļu virsmu rūdīšanai, sagatavju karsēšanai u. tml.
reaktīvs Tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte; tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.
elektrotēraudkausēšana Tērauda iegūšana elektriskajās loka krāsnīs, kā arī indukcijas krāsnīs.
T Tesla (magnētiskās indukcijas mērvienība).
Wb Vēbers (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība).
vektoriālais magnētiskais potenciāls vektoriāls lielums A, kura rotors ir vienāds ar magnētiskās indukcijas vektoru: rot A=B; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēberi uz metru (Wb/m).
Fuko strāvas virpuļveidīgas elektriskās strāvas, kas vadītājā rodas elektromagnētiskās indukcijas rezultātā, ja mainās vadītāja magnētiskais lauks.

indukcija citās vārdnīcās:

MLVV

indukcija

LLVV

indukcija