Paplašinātā meklēšana
Meklējam indon..
Atrasts vārdos (4):
Atrasts etimoloģijās (92):
- indonēziešu: _Bawean_ (šķirklī Baveana)
- indonēziešu: _Barhau_ (šķirklī Barhau)
- indonēziešu: _Blora_ (šķirklī Blora)
- indonēziešu: _Bojonegoro_ (šķirklī Bodžonegoro)
- indonēziešu: _Blitar_ (šķirklī Blitara)
- indonēziešu: _Besuki_ (šķirklī Besuki)
- indonēziešu: _Barisan, Pegunungan_ (šķirklī Barisana grēda)
- indonēziešu: _Bondowoso_ (šķirklī Bondovoso)
- indonēziešu: _Baru_ (šķirklī Baru)
- indonēziešu: _Barung_ (šķirklī Baruna)
- indonēziešu: _Barumun_ (šķirklī Barumuna)
- indonēziešu: _Barus_ (šķirklī Barusa)
- indonēziešu: _Belakangpadang, Pulau_ (šķirklī Belakanpadana)
- indonēziešu: _Belang_ (šķirklī Belana)
- indonēziešu: _Belat, Pulau_ (šķirklī Belata)
- indonēziešu: _Belawan_ (šķirklī Belavana)
- indonēziešu: _Belimbing_ (šķirklī Belimbina)
- indonēziešu: _Belinyu_ (šķirklī Beliņu)
- indonēziešu: _Batakan_ (šķirklī Batakana)
- indonēziešu: _Batanta_ (šķirklī Batanta)
- indonēziešu: _Batubelobang, Pulau_ (šķirklī Batubelobana)
- indonēziešu: _Batulicin_ (šķirklī Batuličina)
- indonēziešu: _Batu, Kepulauan_ (šķirklī Batu salas)
- indonēziešu: _Baubau_ (šķirklī Baubau)
- indonēziešu: _Bawah, Pulau_ (šķirklī Bavaha)
- indonēziešu: _Berau, Teluk_ (šķirklī Berau līcis)
- indonēziešu: _Berbak, Taman Nasional_ (šķirklī Berbaka nacionālais parks)
- indonēziešu: _Bawal_ (šķirklī Bavala)
- indonēziešu: _Bengkulu_ (šķirklī Benkulu)
- indonēziešu: _Alas Selat_ (šķirklī Alasas šaurums)
- indonēziešu: _Berhala, Selat_ (šķirklī Berhalas šaurums)
- indonēziešu: _Berikat, Tanjung_ (šķirklī Berikata rags)
- indonēziešu: _Bangka_ (šķirklī Banka)
- indonēziešu: _Belitung_ (šķirklī Belituna)
- indonēziešu: _Bogor_ (šķirklī Bogora)
- indonēziešu: _Besar, Gunung_ (šķirklī Besars)
- indonēziešu: _Barito_ (šķirklī Barito)
- indonēziešu: _Bisa_ (šķirklī Bisa)
- indonēziešu: _Bitung_ (šķirklī Bituna)
- indonēziešu: _Blambangan_ (šķirklī Blambanana)
- indonēziešu: _Blangkejeren_ (šķirklī Blankedžerena)
- indonēziešu: _Boo, Kepulauan_ (šķirklī Boo salas)
- indonēziešu: _Bogani Nani Wartabone, Taman Nasional_ (šķirklī Boganinani Vartabones nacionālais parks)
- indonēziešu: _Sukabumi_ (šķirklī Sukabumi)
- indonēziešu: _Surabaya_ (šķirklī Surabaja)
- indonēziešu: _Madiun_ (šķirklī Madiuna)
- indonēziešu: _Madura_ (šķirklī Madura)
- indonēziešu: _Balige_ (šķirklī Balige)
- indonēziešu: _Bangil_ (šķirklī Banila)
- indonēziešu: _Bangka-Belitung_ (šķirklī Banka-Belituna)
- indonēziešu: _Bangkalan_ (šķirklī Bankalana)
- indonēziešu: _Bangkaru, Pulau_ (šķirklī Bankaru)
- indonēziešu: _Bangke_ (šķirklī Banke)
- indonēziešu: _Barat Daya_ (šķirklī Baratdajas salas)
- indonēziešu: _Barabai_ (šķirklī Barabai)
- indonēziešu: _Batanghari_ (šķirklī Batanhari)
- indonēziešu: _Brebes_ (šķirklī Brebesa)
- indonēziešu: _Bengkalis_ (šķirklī Benkalisa)
- indonēziešu: _Banda Aceh_ (šķirklī Banda Ačeha)
- indonēziešu: _Betung Kerihun, Taman Nasional_ (šķirklī Betunkerihuna nacionālais parks)
- indonēziešu: _Binika_ (šķirklī Binika)
- indonēziešu: _Balikpapan_ (šķirklī Balikpapana)
- indonēziešu: _Bekasi_ (šķirklī Bekasi)
- indonēziešu: _Kediri_ (šķirklī Kediri)
- indonēziešu: _Lombok_ (šķirklī Lomboka)
- indonēziešu: _Bandung_ (šķirklī Banduna)
- indonēziešu: _Banggai, Kepulauan_ (šķirklī Bangai arhipelāgs)
- indonēziešu: _Banggai_ (šķirklī Bangai)
- indonēziešu: _Bangkinang_ (šķirklī Bankinana)
- indonēziešu: _Bangko_ (šķirklī Banko)
- indonēziešu: _Bangkulu_ (šķirklī Bankulu)
- indonēziešu: _Bangli_ (šķirklī Banli)
- indonēziešu: _Bantenan, Tanjung_ (šķirklī Bantenana rags)
- indonēziešu: _Banten_ (šķirklī Bantena)
- indonēziešu: _Bantul_ (šķirklī Bantula)
- indonēziešu: _Banyak, Kepulauan_ (šķirklī Baņakas arhipelāgs)
- indonēziešu: _Banyuwangi_ (šķirklī Baņuvani)
- indonēziešu: _Bowokan Kepulauan_ (šķirklī Bovokanu salas)
- indonēzīešu: _Bromo Tengger Semeru, Taman Nasional_ (šķirklī Bromo-Tengera-Semeru nacionālais parks)
- indonēziešu: _Benteng_ (šķirklī Bentena)
- indonēziešu: _Berhala, Pulau_ (šķirklī Berhala)
- indonēziešu: _Bima_ (šķirklī Bima)
- indonēziešu: _Binjai_ (šķirklī Bindžai)
- indonēziešu: _Batam_ (šķirklī Batama)
- indonēziešu: _Bandahara, Gunung_ (šķirklī Bandahara)
- indonēziešu: _Banda, Kepulauan_ (šķirklī Bandas salas)
- indonēziešu: _Batang_ (šķirklī Batana)
- indonēziešu: _Ambunten_ (šķirklī Ambuntena)
- indonēziešu: _Borneo_ (šķirklī Borneo)
- indonēziešu: _Borobudur_ (šķirklī Borobudura)
- indonēziešu: _Brakas_ (šķirklī Brakasa)
- indonēziešu: _Brantas_ (šķirklī Brantasa)
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (200):
- ačini [ači]{s:899}, tauta indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- Karanasema Amlapura - pilsēta indonēzijā, Bali provincē, Bali salas austrumos
- Agasa apdzīvota vieta indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē
- Airpanasa apdzīvota vieta indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē
- Alabana apdzīvota vieta indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā
- Ansudu apdzīvota vieta indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
- Arandai apdzīvota vieta indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
- Asori apdzīvota vieta indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
- Bade apdzīvota vieta indonēzijā (_Bade_), Papua provincē, Jaungvinejas salas dienvidrietumu daļā
- Baharota apdzīvota vieta indonēzijā, Ačehas provincē, Sumatras salas ziemeļu daļā
- Kadžuvaru apdzīvota vieta indonēzijā, Austrumjavas provincē, Kaneanas salas austrumu daļā
- Pabeana apdzīvota vieta indonēzijā, Austrumjavas provincē, Kaneanas salas ziemeļu piekrastē
- Brakasa apdzīvota vieta indonēzijā, Austrumjavas provincē, Raasas salas austrumos
- Rasana apdzīvota vieta indonēzijā, Austrumjavas provincē, Sapudi salas ziemeļu daļā
- Sankapura apdzīvota vieta indonēzijā, Austrumjavas provinces ziemeļos, Baveanas salas dienvidu daļā
- Murabinuaneuna apdzīvota vieta indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
- Barhau apdzīvota vieta indonēzijā, Benkulu provincē, Engano salā Indijas okeānā
- Batuličina apdzīvota vieta indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
- Batuličina apdzīvota vieta indonēzijā, Riau Salu provinces Riau arhipelāga Galanas salas dienvidu daļā
- Batu Lepu apdzīvota vieta indonēzijā, Riu Salu provincē, Natūnas jūras Tambelanas salās
- Balari apdzīvota vieta indonēzijā, Ziemeļsumatras štata dienvidrietumos, Tanahmasas salas ziemeļos
- Batama apriņķis indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu
- Gununglesera dabas parks atrodas indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
- Komodo nacionālais parks atrodas indonēzijā, Austrumu Nusa Tengara štatā, dibināts 1980. g., platība - 1733 km^2^
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
- Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm
- Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, indonēziju un Timoras salu
- mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā
- tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts)
- filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu
- malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. valodas)
- Batara Kali Bali salas (indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi
- balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- bami Bami gorengs - indonēziešu ēdiens; vistas gaļas un nūdeļu sacepums
- Telukbetunga Bandarlampuna - pilsēta indonēzijā ("Telukbetung")
- Mula Džadi bataku (Sumatra, indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns)
- Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs
- Hari Batanhari - upe indonēzijā
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
- Beitenzorga Bogora - pilsēta indonēzijā, tās senāks nosaukums
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, indonēzijā
- buto Butungi - tauta indonēzijā, Butungas salā
- Prambanana Ciems indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
- kamponga Ciems Malaizijā un indonēzijā
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- loinangi Cilšu grupa indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
- koro Cilšu grupa indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- pali Cilšu grupa indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- poso Cilšu grupa indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- sadangi Cilšu grupa indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- buli Cilšu grupa indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- gani Cilšu grupa indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kajo Cilšu grupa indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mabi Cilšu grupa indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- patani Cilšu grupa indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vedi Cilšu grupa indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- jamuri Cilšu grupa indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kuri Cilšu grupa indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- madiki Cilšu grupa indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mairasi Cilšu grupa indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- numfori Cilšu grupa indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- salavati Cilšu grupa indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vandami Cilšu grupa indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- varopeni Cilšu grupa indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
- Čeribona Čirebona - pilsēta indonēzijā
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
- ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži
- keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
- basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, indonēzijā, augstums - 2891 m
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi
- Avu darbīgs vulkāns indonēzijā (_Awu_), Sanihes salās, augstums - 1320 m
- Semers Darbīgs vulkāns indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
- Aruahas salas divas nelielas salas indonēzijā (_Aruah, Kepulauan_), Malakas šaurumā
- halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri
- Kotabara Džajapura - pilsēta indonēzijā, tās senāks nosaukums
- Sukarnpūra Džajapura - pilsētas indonēzijā senāks nosaukums
- Telanaipūra Džambi - pilsēta indonēzijā
- Telenaipūra Džambi - pilsēta indonēzijā, Sumatras salā
- talaudi Etniska grupa indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem
- sanihi Etniska grupa Sanihes salās, indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
- Gununglesers Gununglesera dabas parks indonēzijā
- Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, indonēzijā
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja
- Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m
- nazigorengs indonēziešu rīsu ēdiens
- indon. indonēziešu-
- gamelāns indonēzijā - nacionālās mūzikas orķestris, kurā ir gk. sitamie instrumenti
- Iriāna indonēzijā lietots Jaungvinejas salas nosaukums ("Irian")
- ID indonēzija, valsts divburtu kods
- IDN indonēzija, valsts trīsburtu kods
- Džakarta indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Papua indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bali indonēzijas province, kas ietver Bali un Penidas salu
- indonēzieši indonēzijas Republikas pamatiedzīvotāji, vairāk nekā 150 tautu, kas runā indonēziešu valodās
- Ačeha indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums
- Bintana indonēzijas Riau Salu provinces apriņķis tāda paša nosaukuma salā
- IDR indonēzijas rūpija; Indonēzijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sens
- baduji Javas salas pirmiedzīvotāju cilts indonēzijā
- gambangs javiešu (indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
- tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem
- Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta - indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta"), platība – 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Džokjakarta Jogjakarta - pilsēta indonēzijā
- Aru ieplaka jūras ieplaka Bandas jūras austrumos, indonēzijā, dziļums līdz 7288 m
- Pelabuhanratu līcis jūras līcis Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumos, indonēzijas Rietumjavas provinces piekrastē
- Adanas līcis jūras līcis indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
- Aru līcis jūras līcis indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
- Penandžuna līcis jūras līcis indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
- Bintanas līcis jūras līcis indonēzijā, Riau arhipelāga Bintanas salas dienvidrietumos
- Berau līcis jūras līcis indonēzijā, Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas rietumos
- Bintuni līcis jūras līcis Jaungvinejas salas rietumu piekrastē, starp Doberai un Bomberai pussalu, indonēzijas Rietumpapua provinces teritorija
- Maduras šaurums jūras šaurums Bali jūras rietumos, starp Maduras salu ziemeļos un Javas salu dienvidrietumos un dienvidos, indonēzijas teritorija
- Bali šaurums jūras šaurums indonēzijā starp Javas un Bali salu, savieno Bali jūru ar Indijas okeānu
- Badunas šaurums jūras šaurums indonēzijā, Bali salas dienvidaustrumu piekrasti un Peindas salu
- Vetaras šaurums jūras šaurums indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā starp Vetaras un Timoras salu
- Bankas šaurums jūras šaurums indonēzijā, Natunas jūras dienvidos, starp Sumatras un Bankas salu
- Berhalas šaurums jūras šaurums indonēzijā, Natunas jūras dienvidrietumos, starp Sumatras salas austrumu piekrasti un Lingas arhipelāgu, Indonēzijas Džambi štata teritorija
- Abanas šaurums jūras šaurums indonēzijā, Natunas jūras Riau arhipelāgā (_'Abang, Selat_), starp Abankečillas un Penelapas salu
- Alasas šaurums jūras šaurums indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, starp Lombokas un Sumbavas salu
- Lombokas šaurums jūras šaurums indonēzijā, starp Bali un Lombokas salu, savieno Bali jūru ar Indijas okeānu.
- Aruri šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Aruri, Selat_), Jaungvinejas salas ziemeļrietumos, starp Biakas un Numforas salu, indonēzijas teritorija
- Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m
- Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
- Baturs kalna virsotne indonēzijā, Bali provincē, Bali salas ziemeļu daļā, augstums - 1717 m
- Besars kalna virsotne indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidu daļā, Dienvidkalimantānas provincē, Beratusa grādas ziemeļaustrumos, augstums - 1892 m
- Binaija kalna virsotne indonēzijā, Moluku provincē, Seramas salā, augstums - 3027 m
- Bandahara kalna virsotne indonēzijā, Sumatras salas ziemeļrietmos, Ačehas provincē, pie robežas ar Ziemeļsumatru, augstums - 3012 m
- Argopuro kalna virsotnne indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
- Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
- Aguns kalns indonēzijā (_Agung, Gunung_), Bali salā, augstums 3142 m
- Ardžuna kalns indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
- Bintanbesara kalns kalns indonēzijā, Riau Salu provinces Bintanas apriņķī, Bintanas salas ziemeļrietumu daļā, augstums - 360 m
- Arfaks kalnu grēda indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
- Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā, indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči)
- Abonabons kalnu virsotne (_Abong Abong, Gunung_), indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā, augstums 2985 m
- Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā indonēzijā
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un indonēzijai
- Bavaha koraļļu sala Natunas jūrā, indonēzijas Riau Salu provinces teritorija
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
- Jamdena Lielākā no Tanimbaras salām ("Yamdena"), indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos
- Babara lielākā sala Babaras salu grupā indonēzijā, Timoras jūras austrumos
- Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras indonēzijā)
- Kaneana lielākā sala Kaneanas salās indonēzijā, Austrumjavas provincē, Javas un Bali jūrā
- Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
- Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri
- Tobas ezers lielākais ezers indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
- Kutaja Mahakama, upe indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums
- Udžungpandaga Makasara - pilsēta indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
- Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu
- malaiziešu valoda malajiešu valodas literārā forma - Malaizijas malajiešu valoda, austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda
- Malanga Malana, pilsēta indonēzijā ("Malang")
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (indonēzijā), dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
- Mamberamo Mamberano, upe Jaungvinejas salā, indonēzijā
Piemēros nav.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa indon..
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv