Paplašinātā meklēšana
Meklējam imper..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (109):
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā).
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
- sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs.
- Aleksandra arhipelāgs atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas piekrastē, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu. (Angļu valodā "Alexander Archipelago") Nosaukts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II.
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
- eksarhs Bizantijas imperatora vietnieks Bizantijai piederošajās zemēs Itālijā.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka te4ksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2).
- karaliskā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm.
- Šimpera eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia schimperi").
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
- karaliskā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria imperialis").
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
- Akvitānija Garonnas zemiene, zems akumulatīvs līdzenums, atrodas Francijas dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- fu-žeņ Imperatora favorītes tituls Senajā Ķīnā; saskaņā ar tradīciju imperatoram bija 3 favorītes.
- Aptenodytes forsteri imperatorpingvīns.
- meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana").
- Akihito Japānas imperators no 1989. g. 7. janvāra līdz 2019. g. 30. aprīlim ("Akihito", dz. 1933. g.), imperatora Hirohito dēls; labprātīgi atkāpās no amata, to nododot savam vecākajam dēlam un troņmantniekam Naruhito.
- Mijadzuhime Japāņu mitoloģijā - imperatora meita un varoņa Jamato Takeru sieva.
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs.
- Amaterasu japāņu mitoloģijā - saules dieviete, sintoisma dievību panteona galva; mītiska japāņu imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās.
- Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā.
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt.
- haristikija Klostera īpašums, ko Bizantijas imperators vai patriarhs dāvināja laicīgai personai; pastāvēja 9.-13. gs.
- atkravāt Kravāt šurp. _imperf._
- kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā.
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- nepilnīgi pazīstamie ķērpji ķērpju grupa ("Lichenes imperfecti"), kuriem nav konstatēta augļķermeņu veidošanās un nav skaidra sistemātiskā piederība, 5 ģintis, 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- Aizliegtā pilsēta Ķīnas imperatora rezidence Pekinā (1406.-1420. g.), īsta pilsēta pilsētā, kurā bez dzīvojamām ēkām ir imperatora pilis, tempļi, parki.
- bogdihans Ķīnas imperatora tituls, ko lietoja 16. - 18. gs. Krievijā oficiālos dokumentos un citā literatūrā.
- Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui").
- Šu Ķīniešu mitoloģijā - Ziemeļjūras imperators pasaules radīšanas mītā, kas vēsta par imperatora Huņduņa ("haosa") bojāeju.
- Tjaņs Ķīniešu valodas vārds "debesis", ar ko dažkārt apzīmē augstāko dievu; sākot ar aptuveni 1000. gadu p. m. ē., sāka uzskatīt, ka Ķīnas imperatori valda saskaņā ar viņiem dotu debesu mandātu.
- oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam).
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai.
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- Dzimmu Mītisks Japānas imperatoru sencis, saules dievietes Amaterasu pēctecis; Dzimmu Tenno.
- domināts Neierobežota monarhija Senajā Romā, vēlās Romas impērijas laikā (284.-476. g.); izveidoja imperators Diokletiāns.
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- Kempēra Pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī.
- aizpogāt Pogāt ciet. _imperf._
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza.
- Dymperi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dimperi" nosaukums latgaliski.
- poluimperiāls Pusimperiāls - zelta 5 rubļu monēta Krievijā 18.-19. gs.
- aizritināt Ritināt ciet; ritinot aizklāt (kam priekšā). _imperf._
- Mesalīna Romas imperatora Klaudija sieva, pazīstama ar savu varaskāri, viltību un izvirtību.
- Austrumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā; pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija.
- Rietumromas impērija Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Rietumromas (pastāvēja līdz 476. g.) un Austrumromas impērijā (Bizantija - pastāvēja līdz 1453. g.).
- labars Romas imperatoru karogs, ko nesa karaspēkam pa priekšu; šaurākā nozīmē kristiešu laika ar Kristus monogrammu rotāts uzvaras karogs.
- Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības.
- bukolu sacelšanās sacelšanās pret Romu imperatora Marka Aurēlija laikā (m. ē. 2. gs. otrajā pusē), apspieda Sīrijas vietvaldis Avīdijs Kasijs.
- imperatorisks Saistīts ar imperatoru, tā varu.
- imperiālistisks Saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs.
- Amaterasumikoto Saules dieviete sintoismā; mītiska Japānas imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- Katrīnbāde Saulkrastu pilsētas teritorijas Pabaži senāks nosaukums, kas, domājams, saistās ar 1764. gadu, kad tur caurbraucot apmetās Krievijas imperatore Katrīna II.
- indikts sena baznīcas laika skaitīšanas vienība pa 15 gadu posmiem, ko 312. g. ieviesa Bizantijas imperators Konstantīns Lielais
- reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- Adriāns Senās Romas imperators (76.-138. g., imperators no 117. g.; latīņu "Hadrianus"), reformēja valsts pārvaldi un tiesvedību, izvērsa celtniecību, sekmēja literatūras un mākslas attīstību.
- Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju.
- Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari.
- helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri.
- nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
- digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks.
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi.
- vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē.
- piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm.
- teritoriālā neaizskaramība starptautisko tiesību princips, imperatīva norma, saskaņā ar kuru ir jārespektē citas valsts teritorijas patstāvība, citas valsts teritorijas un robežas savrupība.
- starptautisko tiesību pamatprincipi starptautisko tiesību sistēmas galvenās imperatīvās normas, kas ietver sevī vispāratzītākās idejas un prasības pret starptautisko tiesību subjektu tiesisku uzvedību savstarpējās attiecībās.
- Cao Sunu dinastijas (960.-1279. g.) imperatore.
- Cao Godzju Sunu dinastijas (960.-1279. g.) imperatores Cao brālis, viens no astoņiem nemirstīgajiem daoisma mitoloģijā.
- Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus.
- Euphorbia schimperi Šimpera eiforbija.
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (parasti par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
- proimperiālistisks Tāds, kas darbojas imperiālistu interesēs, tāds, kas aizstāv imperiālismu.
- imperatora tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus imperator").
- genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem.
- Barbarosa Vācu-romiešu imperatora Fridriha I iesauka (sarkanbārdis).
- atvākties Vākties šurp. _imperf._
- principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem.
- nepabeigts veids veids, kas izsaka nepabeigtu darbību; imperfektīvs veids.
- edikts Vēlāk - ārkārtīgi svarīgs imperatoru un karaļu rīkojums, pavēle.
- pretimperiālistisks Vērsts pret imperiālismu; antiimperiālistisks.
- antiimperiālistisks Vērsts pret imperiālismu; pretimperiālistisks.
- sekundārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes imperfekta, aorista, optatīva vai pavēles izteiksmes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā; baltu valodās tās parasti netiek rekonstruētas.
- valsts vadīšana viena no valsts politikas nozarēm, kas balstās uz sabiedrībā izstrādātām un likumdošanas ceļā - konstitūcijās, likumos, normatīvajos aktos - nostiprinātām sistēmveida imperatīvam normām (principiem).
- digesti Viens no imperatora Justiniāna laikā kopotiem romiešu tiesību krājumiem.
- aizvirzīt Virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). _imperf._
- senie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sekoja aizvēstures posmam un ilga aptuveni no rakstības rašanās brīža 4. un 3. g. t. mijā p. m. ē. līdz 1. g. t. vidum m. ē., kad sabruka Rietumromas impērija (476.g.) un nomira imperiators Justiniāns I (565.g.).
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; imperfektivitāte.
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- morālfilosofija Zinātne par tikumīgām lietām, vērtībām un prasībām (imperatīviem).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa imper..