Paplašinātā meklēšana
Meklējam iegula.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (41):
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
- Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
- akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas
- hidrotermāla atradne cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem
- gāzes cepure dabasgāzes sakopojums kupolā virs naftas iegulas
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
- silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem
- ekskavācija Iežu iegūšana no iegulas ar spridzināšanu vai rakšanas mašīnām
- sills Intruzīvo iežu plātņveida iegulas starp horizontāli guļošajiem slāņiem; parasti izveidojas lielākā skaitā un izvietojas cits zem cita
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
- Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
- Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota
- Apriķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Dienvidkurzemes novadā, māla slāņa biezums 1-12,7 m, māls ļoti trekns, derģs keramzīta ražošanai
- Rolavas māla atradne limnoglaciāla māla iegula Grobiņas pagastā, derīgais slānis (pelēks, ar organiskām vielām bagāts māls) 1,3-1,9 m biezs, segkārta 0,1-1,7 m, izmanto kopš 1955. g. keramikas izstrādājumiem
- Alšēnu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 1 km uz ziemeļaustrumiem no Biržiem, derīgā slāņa augšējā daļā sarkanbrūns keramzīta māls, apakšējā daļā pelēkbrūns ķieģeļu māls
- Palejnieku māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 2 km uz austrumiem no Krustpils dzelzceļa stacijas
- Kaltiķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Kuldīgas novadā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas, derīgais slānis (tumšbrūns un sarkanbrūns horizontāli slāņots māls) vidēji 4,4 m biezs (1-10 m)
- lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula
- Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur
- Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
- province plaša teritorija, kas apvieno veidošanās laika un apstākļu ziņā radniecīgas derīgo izrakteņu (rūdu, naftas, gāzes u. c.) iegulas
- Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas
Atrasts piemēros (1):
iegula citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv