Paplašinātā meklēšana
Meklējam ibeņ.
Atrasts vārdos (22):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (99):
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks.
- Baložu ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā.
- Bezdibeņa ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā.
- gramslis Cieti, asi padibeņi zem ūdens.
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
- iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem.
- cefalotorakopāgs Dvīņu kroplis ar saaugušām galvām un ribeņiem.
- Veteraucu ezers ezers Asūnes pagastā, platība — 1,9 ha; Bezdibeņa ezers; Bezdibeņu ezers; Bezdonnoje ezers; Veteravcu ezers.
- Bezdibenis Ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers.
- Bezdibenis Ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers.
- Bezdibeņezers Ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers.
- Bezdibenis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers.
- Args Grieķu mitoloģijā - "zibeņraidis", viens no pirmajiem trīs kiklopiem.
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
- Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus.
- acefalotorācija Iedzimta kroplība: galvas un ribeņa trūkums.
- acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums.
- Aeike Igauņu mitoloģijā - dievs, kurš savāca mākoņus un sagatavoja zibeņus.
- cirtometrs Instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai.
- nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
- zibeņmetis Kāds, kas met zibeņus.
- Abadons Kristietības mitoloģijā — iznīcības eņģelis, kā arī mirušo valstības un bezdibeņa personifikācija.
- Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants.
- laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
- kallima Laptauriņš - kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints.
- syntomidae Melnraibeņu dzimta.
- ctenuchidae Melnraibeņu dzimtas "Syntomidae" nosaukuma sinonīms.
- syntomis Melnraibeņu dzimtas ģints.
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti.
- stīvbeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai; stibeņķis.
- zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem.
- kremnofobija Patoloģiskas bailes no bezdibeņiem, kraujām.
- melnraibspārnis Pētereņu melnraibspārnis - tauriņu kārtas melnraibeņu dzimtas suga ("Syntomis phegea").
- euphydryas Pļavraibeņu ģints (1 no trijām).
- melitaea Pļavraibeņu ģints (1 no trijām).
- mellicta Pļavraibeņu ģints (1 no trijām).
- ošu pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Euphydryas maturna").
- ceļteku pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Melitaea didyma").
- parastais pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Mellicta athalia").
- clossiana Purvraibeņi.
- mazais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana freija"), Latvijā aizsargājama.
- lielais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana frigga"), Latvijā aizsargājama.
- parastais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana selene").
- nymphalidae Raibeņi.
- nymphalis Raibeņi.
- cynthia Raibeņu dzimtas ģints.
- limentris Raibeņu dzimtas ģints.
- polygonium Raibeņu dzimtas ģints.
- vanessa Raibeņu dzimtas ģints.
- nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Agalis urticae").
- mazais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Araschina levana").
- lielais meža raibenis raibeņu dzimtas suga ("Argynnis paphia").
- dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui").
- sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama.
- ceļteku raibenis raibeņu dzimtas suga ("Melitaea didyma"), Latvijā aizsargājama.
- bērzu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Nymphalis antiopa").
- lielais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Vanessa atlanta"), saukts arī par admirāli.
- acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna.
- zaigojošais kārklu raibenis raibeņu dzimtas tauriņš.
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams.
- šķīst Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu).
- elpošanas ekskursija ribeņa kustību apjoms elpošanas laikā.
- Summāns Romiešu mitoloģijā - nakts zibeņu dievs.
- pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami.
- Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete.
- nemeobiidae Sīkraibeņu dzimta.
- riodinidae Sīkraibeņu dzimtas "Nemeobiidae" nosaukuma sinonīms.
- hamearis Sīkraibeņu dzimtas ģints.
- gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- travade Spēja, zibeņa un pērkona pavadīta vētra uz jūras.
- sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis.
- skabiozu pļavraibenis tauriņu kārtas pļavraibeņu suga ("Euphydryas aurinia"), Latvijā aizsargājama.
- pļavraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zaigraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- purvraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Clossiana"), tauriņu spārnu plētums - 25-45 mm, spārni rudi ar tumšiem, tīklveidīgiem plankumiem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- aglais Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints.
- araschnia Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints.
- argynnis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints.
- inachis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints.
- ošu raibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas suga ("Hypodryas maturna"), Latvijā aizsargājama.
- papilinoidea Tauriņu sērija, kur pieder balteņu, dižtauru, zilenīšu, raibeņu, samteņu u. c. dzimtas.
- Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām.
- Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km.
- apatura Zaigraibeņi - tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints.
- apšu zaigraibenis zaigraibeņu suga ("Apatura ilia").
- kārklu zaigraibenis zaigraibeņu suga ("Apatura iris").
- fulminants Zibeņātrs, piem., slimības gaita.
- zibseni Zibeņi.
- zibēt Zibeņot (par zibeni).
- zibināt Zibeņot (par zibeni).
- zibsnīt Zibeņot (par zibeni).
- zibšņot Zibeņot (par zibeni).
- mest zibeņus zibeņot.
- zibinēt Zibeņot.
- zibiņot Zibeņot.
- zibzņot Zibeņot.
- zibžņot Zibeņot.
- zipsnei Zibeņot.
- žipans Zibeņzellis, veikls jauneklis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ibeņ.